Un šo sarunu rezultātā varētu izteikt precīzu vērtējumu par tālākajām attīstības iespējām. Mēs pārrunājām arī budžeta veidošanas situāciju un rīcību ar budžetu, kur es uzskatu, ka šis darbs Finanšu ministrijā notiek atbilstoši esošajai situācijai un tur problēmām nevajadzētu būt.
Jautājums: Prezidenta kungs, jau nemainīgi gadus četrus Latvijas sabiedrības atbalsts eiro valūtai ir tāds, ka aptuveni 50% ir pret. Kā Jums šķiet, vai, ja Latvija izpildīs šos kritērijus un būs jāizšķiras, cik lielā mērā būtu jāņem vērā sabiedrības noskaņojums, pat ja, kā mēs zinām, likumdošana neprasa rīkot nobalsošanu?
Valsts prezidents: Katrā gadījumā ekonomiskās attīstības process, kura rezultātā mēs iegūsim bezdeficīta budžetu, un sevišķi, ja mums izdosies noturēt inflāciju, tad tajā brīdī, kad mēs būsim izpildījuši kritērijus, tad mēs arī varēsim izvērtēt eiro ieviešanas nepieciešamību. Es savu uzskatu neesmu mainījis, es neredzu nekādu citu alternatīvu, izņemot eiro, pie nosacījuma, ka mēs šos kritērijus izpildām. Tos nepieciešams izpildīt neatkarīgi no situācijas eirozonā, un, vērtējot situāciju eirozonā, es nedomāju, ka tās lietas tur ir tik pesimistiskas attiecībā par eiro valūtu. Tur ir iespējas, risinājumi var būt tehniski sarežģīti, bet viņi ir Latvijai vajadzīgi.
Jautājums: Prezidenta kungs, Jūs teicāt, ka tikai pēc atgriešanās no ASV sāksiet konsultācijas ar partijām, kas būs vēl 10 dienas pēc vēlēšanām. Vai Jums nav bažas, ka šajā laikā, kad ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk jaunās valdības darbs pie budžeta, Jūsu prombūtne līdz ar to partiju sarunas apgrūtinās vai nebūs arbitra no malas?
Valsts prezidents: Man šķiet, ka šīs 10 dienas būs tieši vērtīgas, lai varētu atrast to iespējamo kombināciju. Es neredzu problēmas šajā laika nobīdē - 28.septembrī mums jau ir darba kārtībā paredzētas tikšanās ar Saeimā ievēlēto partiju pārstāvjiem. Ceru, ka tas viss notiks pietiekami ātri un ka partijas būs pietiekami sagatavojušās, ka tas neaizkavēs nekādā gadījumā procesu.
