Otrs tāds būtisks jautājums, ko mēs centāmies detalizētāk apspriest, ir Baltijas valstu sadarbība, jo 10.novembrī ir Tallinā premjeru tikšanās un 1.-2.decembrī ir gaidāma Baltijas valstu prezidentu tikšanās Igaunijā.
Jautājums: Prezidenta kungs, jautājums, cik lielu apjomu no konsolidācijas varētu uzlikt uz pašvaldību pleciem? Jūsuprāt, cik drīkstētu atļauties valdība?
Valsts prezidents: Acīmredzot, tādā cipariskā izteiksmē to atbildēt nevar. Sarunas notiek, un šis jautājums tiks vērtēts. Es esmu pārliecināts, ka Dombrovska kungam pieredze ir, jau vairākas reizes ar pašvaldībām šīs lietas diskutējot, lai atrastu tomēr kopējo pieņemamo variantu priekš visiem.
Jautājums: Kā vērtējat valdības lēmumu „Hipotēku bankas” komercaktīvus pārdot pa daļām? Vai tas ir izdevīgi valstij?
Valsts prezidents: Par izdevīgumu, acīmredzot, tur ir ļoti grūti spriest, bet es varu tikai apsveikt, ka beidzot ir vismaz kaut kāds lēmums pieņemts, ka tas no tāda viedokļa ir ļoti labi.
Jautājums: Runājot vēl par budžeta konsolidāciju, kāds, Jūsuprāt, virziens būtu valdībai jāietur, ņemot vērā, ka šis ir pēdējais griežamais budžets? Kādas intereses būtu jāievēro? Kam drīkst griezt, kam nedrīkst?
Valsts prezidents: Kaut nu tas piepildītos, ko Jūs teicāt – ka tas ir pēdējais konsolidācijas process. Tas būtu tiešām vērtīgi. Bet man šķiet, tās iestrādes ir jau skaidri zināmas un tiek izvērtētas, lai tomēr būtu samērība, lai varētu iet stabili uz priekšu, lai varētu sākties attīstība. Te šīs iespējas ir. Protams, jauni cilvēki – tāpēc varbūt tas ir grūtāk, bet, es cik saprotu no premjera, ka šie visi jautājumi tiek apspriesti koleģiāli, ka tiks sasniegts labākais kompromiss un ka tiks izvērtētas, protams, visu to intereses, kurus tas ietekmēs nākamajos periodos.
Jautājums: Tur nekādu sarkano līniju populāru nav?
Valsts prezidents: Es ceru, ka tur vairāk nebūs sarkano līniju. Tagad visa valdība ir kopā, un sarkano līniju tur vairs nevajadzētu būt. Viņiem jāatrod kopējs risinājums, lai varētu iet uz priekšu.
Jautājums: Par Grieķijas lēmumu rīkot referendumu. Vai tas tika apspriests, un kādi lēmumi pieņemti sakarā ar šo? Kā šis referendums vispār ietekmēs, Jūsuprāt, eirozonā Latviju?
Valsts prezidents: Tas katrā gadījumā ir ļoti nepatīkams precedents. Paredzēt, kā tas attīstīsies, man šķiet, neviens neņemas. Es ceru tomēr uz Grieķijas saprātu, ka viņi tomēr saprot, ko tas varētu nozīmēt nākotnē. Ja referendums ir negatīvs, tad būtībā pasaka visiem pārējiem, ka mēs jūs neņemam vērā. Tāpēc es domāju, ka tas vēl ir priekšā. Kaut kas jau bija Slovākijā, kas nepiekrita finanšu stabilizācijas plāna veidošanas principiem, ka tomēr viņi pārdomāja. Es ceru, ka saprāts uzvarēs, jo, cik es zinu, tad šodien arī notiek Eiropas Savienības un Starptautiskā valūtas fonda vadības pārrunas ar Grieķiju, ka tas vēl ir procesā.
Jautājums: Sakiet, vai, Jūsuprāt, referendums palielinās otrā krīzes līmeņa iespējamību?
Valsts prezidents: Atkarībā jau no rezultāta.
