Kad valsts ir piedzimusi, nākošais uzdevums ir parūpēties par drošību, lai tā varētu brīvi augt un attīstīties. Šobrīd Latvija šo uzdevumu ir izpildījusi, iestājoties NATO un Eiropas Savienībā. Esam brīvi Eiropas Savienības pilsoņi, Eiropas struktūrfondu nauda palīdz attīstīties mūsu ekonomikai. Mūsu bruņotie spēki modernizējas un ir kļuvuši par atbildīgu sabiedroto un partneri starptautiskās miera uzturēšanas misijās.
Šogad atjaunotajai Latvijas valstij aprit septiņpadsmitā gadskārta. Mums ir jāsaprot, ka drīz kļūsim pilngadīgi. Tāpēc mums jābūt daudz patstāvīgākiem un konkurētspējīgākiem. Kā tas mums izdosies? Tas atkarīgs tikai no mums pašiem. Tas ir atkarīgs no tā, vai spēsim objektīvi novērtēt, kāda ir mūsu valsts un sabiedrība šodien. Vai zinām, ko gribam sasniegt turpmākajos 10 gados, un vai zinām, kā to paveiksim?
Mūsu priekšā ir izvēle, kādu veidosim savas Latvijas sabiedrību. Morālā vide, kurā šobrīd dzīvojam, ir slima. Savstarpējas cieņas un izpratnes vietā ir augstprātīga neiecietība pret citiem viedokļiem. Mēs nereti ignorējam viens otru. Rūpējamies tikai paši par sevi. Aiz skaitļiem un likumiem mēs esam pazaudējuši ētiskos kritērijus. Mani līdzpilsoņi netic viens otram. Un visļaunākais - sāk neticēt savai valstij.
Daudzu valstu vēsturiskā pieredze liecina, ka tās visas savā attīstības sākumposmā ir pārdzīvojušas lielāku vai mazāku morālo krīzi. Taču tas nav mierinājums. Būtiski ir pašiem paskatīties spogulī, novērtēt sevi, ieraudzīt kroplīgo un spēt mainīties.
Pastāvēs, kas pārmainīsies. Mēs spējam vērst par labu to, kas mums nepatīk. Mēs esam mēģinājuši noteikt savas prioritātes un intereses, lai valsts dzīvotu labklājībā. Meklējot prioritātes, katrs centies pēc labākās sirdsapziņas. Tikai diemžēl jāsaka, - savā centībā aizmirsis, ka tām vispirms ir jābūt saprotamām un tautā atbalstītām.
Mani līdzpilsoņi,
Ir laiks valsts attīstības vīzijas pamatā likt ne vien skaitļus un plānus, bet arī vērtības. Vērtības ir iemiesoti ideāli. Vēstures pieredze rāda, ka tās valstis, kas savas attīstības pamatā likušas vērtības, ir sasniegušas vairāk nekā tās, kuras tiekušās tikai pēc labklājības. Pārticība nerada ideālus. Gluži pretēji - ideāli ir tie, kas rada pārticību un dara cilvēkus laimīgus.
Ir valstis, kur iedzīvotāji ievēro ceļu satiksmes noteikumus arī tad, ja tuvumā nav policista. Ir valstis, kurās atkritumus vienmēr izmet atkritumu urnā, nevis pagalma stūrī. Un ir valstis, kur notiek pretējais. Un mēs paši ļoti labi zinām, kurās no šīm valstīm dzīves līmenis ir augstāks.
Labklājības valstu sabiedrību - gan valstiskā, gan cilvēciskā līmenī - vada vērtības, ne intereses. Šīs vērtības ir visas sabiedrības vairākuma vadlīnijas. Un neviens nedomā tās pat apšaubīt. Tās ir iekodētas tautas gudrībā, un, pats galvenais, tās izpaužas valsts pārvaldē. Tās, pavisam noteikti, netiek mainītas līdz ar katru jaunu valdību.
Vērtībām piemīt liels emocionāls spēks, jo tās uzrunā gan sabiedrību kopumā, gan katru no mums. Tāpēc tās ir labs pamats sekmīgai valsts attīstībai. Vērtības iedvesmo cilvēkus rīcībai.
Dārgie Latvijas ļaudis,
Mūsu kopīgā pamatvērtība ir demokrātija. Tā nostiprināta Latvijas Republikas Satversmē – mūsu valsts pamatlikumā. Diemžēl Latvijas vēsturē ir bijis laiks, kad iekšēju vai ārēju iemeslu dēļ Satversmes darbība ir bijusi apturēta. Tas bija laiks, kad vara Latvijā nepiederēja Latvijas tautai.
Satversmē ir skaidri rakstīts, kā katrs Latvijas pilsonis un tauta kopumā realizē varu. Pavisam nesen Gulbenē pie Velēnas baznīcas kāds sirms vīrs, uzvilcis baltu kreklu, man visu vārdā teica: „Piespiediet Saeimu strādāt.” Es domāju, ka visi kopā mēs varam to izdarīt.
Būtiska cilvēces vērtība ir cieņa vienam pret otru. Augstprātība un snobisms saēd sabiedrību kā kodes saēd vilnas drānu. Vienlīdz kaitīga ir gan mantiska, gan intelektuāla augstprātība. Bet visbīstamākā ir politiskā augstprātība. Šobrīd Latvijas sabiedrība cieš no visām trim augstprātības formām. Tās visas noved pie visatļautības un citu cilvēku interešu neievērošanas. Visatļautība ir jāizbeidz, tās vietā liekot savstarpēju cieņu, līdzdalību un atbildību. Atbildību par saviem darbiem valsts un sabiedrības priekšā.
Ir vēl kāda vērtība, kas ir svēta mūsu tautai. Tā ir izglītots cilvēks. Brīvas Latvijas nebūtu, ja 19.gadsimta vidū latviešu zemnieki nebūtu sākuši veidot skolas saviem bērniem. Šie ļaudis lika pamatus mūsu dziesmu svētkiem, mūsu kultūrai un mūsu brīvai Latvijas valstij.
Arī šodien mēs vēlamies tādu izglītības sistēmu, kas nodrošina, ka, skolu beidzot, mūsu bērni ir sagatavoti dzīvei, gatavi darbam un konkurencei. Mūsu bērni šodien grib brīvi un radoši realizēt savus talantus un intereses. Mūsu pienākums ir viņus atbalstīt, radot modernu izglītības sistēmu.
Mums ir arī citi uzdevumi. Jātiek galā ar korupcijas sērgu, kas atņem spēkus un nākotni mūsu valstij. Nedrīkst būt tā, ka pie mums ir visdārgākie ceļi, tilti un pat ceļa zīmes. Nedrīkst būt tā, ka valsts prezidentu dzīvokļu un rezidenču tāmes kļūst slepenas. Katrai slimībai ir savas zāles. Bet ārstēšana tikai tad būs efektīva, ja tajā piedalīsies visi.
Katram cilvēkam ir jāsaprot, ka 100 miljonu latu vērta projekta pēkšņa sadārdzināšanās par 10 miljoniem atņem šos 10 miljonus mūsu bērnu izglītībai, medmāsu algām un mūsu vecāku pensijām. Šis ir tas galvenais iemesls, kāpēc ar korupciju ir jācīnās. Pret to jācīnās, lai sabiedrība kļūtu stiprāka, augtu tautas labklājība un ticība valstij.
Dārgie tautieši,
Pastāvēs, kas mainīsies. Visai sabiedrībai un katram cilvēkam pašam ir jābūt gatavam pārmaiņām sevī un savā attieksmē pret Latvijas valsti. Kārlis Skalbe pirms 90 gadiem aicināja latviešus veidot labāku un taisnīgāku valsti. Šis aicinājums joprojām ir mūsdienīgs. Šobrīd lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju tic savai un savas ģimenes nākotnei, bet diemžēl netic savai valstij. Taču vēlas redzēt to tiesiskāku un labāk pārvaldītu.
Mūsu ekonomiskā izaugsme pēdējos gados ir bijusi ļoti strauja. Latvijas uzņēmēji ir dilemmas priekšā – palielināt strādājošo skaitu un reizē imigrantus vai modernizēt uzņēmumu. Tā ir uzņēmēju izvēle.
Šajā dinamiskajā laikā Valsts pārvaldei ir grūti tikt galā ar saviem uzdevumiem, tās darbā parādās kļūdas. Valsts pārvalde izvēlējusies vieglāko ceļu – palielinājusi ierēdņu skaitu, ierēdņu algas un reizē arī kopējās izmaksas. Tas diemžēl ir neefektīvi. Tas rada neapmierinātību un neticību, ka valsts tiek labi pārvaldīta.
Mēs visi vēlamies drošu ekonomisko attīstību un inflācijas samazināšanos.
Tas ir jaunās valdības galvenais uzdevums, bet valdība vēl ir jāizveido. Tas būs grūts un sarežģīts uzdevums, jo šoreiz ir jārīkojas citādāk nekā ierasts. Ir jārīkojas ļoti atbildīgi. Laiks rit ātri, bet partijas valdības veidošanas sarunām iešūpojas par lēnu. Un tomēr es esmu pārliecināts, ka atradīšu kandidātu, kas gūs sabiedrības atbalstu un kuram būs skaidrs, sabiedrībai saprotams mērķis. Es būšu gandarīts par paveikto, ja jaunā valdība sāks darbu jau decembrī.
Visiem - gan politiķiem, gan katram sabiedrības loceklim - ir jābūt gataviem pārmaiņām. Pārmaiņas ir vienīgā brīvbiļete konkurētspējīgā pasaulē. Protams, pārmaiņas liek atteikties no ierastā komforta stāvokļa. Tās slēpj sevī riskus. Jāsaprot, - ja neriskēsim, pārmaiņas vienalga notiks. Tikai bez mums, un mēs nebūsim noteicēji.
Pārmaiņas skars arī Eiropu. Jau nākošajā mēnesī Portugālē parakstīs Eiropas Reformu līgumu. Līgumu, kas kļūs par jauno Eiropas Savienības pamatlikumu. Tas nostiprinās Eiropas vienotību un kļūs par pamatu vienotai Eiropas politikai pasaulē. Latvijai savā ārpolitikā aktīvi jāiet līdzi šiem Eiropas procesiem, un arī Latvijas sabiedrībai jābūt atbildīgai par Eiropā notiekošo.
Latvijas tauta,
Mūsu valstiskums pirms 90 gadiem idejas līmenī piedzima Valkā. Šodien Valkas devīze ir: pilsēta, kurā sākas Latvija. Es vēlētos pajautāt: „Kur tad sākas Latvija?”
Šodien, Latvijas valsts dzimšanas dienā, to jautāju Jums visiem - gan latviešiem, gan visu pārējo tautību cilvēkiem, kuri dzīvo Latvijā: „Kur sākas Latvija?”
Pats esmu atradis atbildi uz šo jautājumu. Latvija sākas sirdī - ar piederības sajūtu savai valstij - brīvai un neatkarīgai Latvijai.
Šo sajūtu nevar piešķirt, to nevar aizņemties uz laiku, nevar iegūt kā dāvanu, nopirkt vai saņemt pa pastu kā avīzi. To jāmeklē sevī ikvienam no mums, - to jāmeklē savā sirdī.
Latvijas tauta,
Daudz laimes dzimšanas dienā!
Dievs svētī Latviju!