Pirmkārt, vērtības. Runājot par Eiropu, es vēlētos uzsvērt, ka šodien vairāk kā jebkad agrāk Eiropa ir vērtību savienība, nāciju un tautu solidaritātes savienība; nevis tikai kopējas tirgus, kurā mēs tirgojamies, bet arī kopīga politiskā telpa, kurā mēs dzīvojam kā pilsoņi. Tāpēc es patiešām vēlētos uzvērt, ka politiskā Eiropa un ekonomiskā Eiropa nav divas dažādas telpas.
To pašu es teiktu par mūsu reģionu ap Baltijas jūru. Visiem mūsu līgumiem un biznesa sakariem ir jābalstās uz pamatvērtībām - brīvību, demokrātiju un likuma varu. Tas ir vienkārši nepieciešams, lai mēs spētu būt konkurētspējīgi globalizācijas laikmetā. Tas ir nepieciešams, lai mēs gūtu no globalizācijas labumu, nevis vienkārši izdzīvotu.
Otrkārt, ekonomiskā vide. Tas ir vienkārši jautājums par mūsu stiprajām pusēm un spēju maksimāli izmantot jauno ekonomisko kārtību savā labā. Tas nozīmē, ka mums jāspēj saskatīt iespējas, izmantot tās un novērst riskus.
Piemēram, klimata izmaiņas vai organizēto, pārrobežu noziedzību, ar kuru neviena valsts nespēj tikt galā viena. Šie uzdevumi turpmākajos gados kļūs arvien aktuālāki politiskajā un ekonomikas dienas kārtībā.
Mums, Baltijas jūras reģiona valstīm, - valdību līmenī, uzņēmumu un reģionā darbojošamies pārnacionālo kompāniju līmenī - ir pienākums savu tautu priekšā padarīt šo reģionu par plaukstošu panākumu stāsta paraugu. Tāpēc mums ir jānonāk pie kopējas izpratnes par rīcības pamatprincipiem un noteikumiem.
Tikai tad Baltijas jūras reģiona valstis un Baltijas jūras reģiona uzņēmumi varēs no reģionāla spēlētāja kļūt par globālu spēlētāju.
Lai sasniegtu šo augsto mērķi, Baltijas jūras reģionam ir jākļūst par īstu brīvās tirdzniecības zonu. Mums ir jāattīsta videi draudzīga jūras ekonomika un jānodrošina uzticama un atbildīga pārvalde.
Aplūkojot šos trīs faktorus kā mūsu kopējās reģiona ekonomiskās nākotnes stūrakmeņus, es vispirms domāju par skaidru nepieciešamību pēc kopīgas Eiropas Savienības enerģētikas politikas. Patiesi brīvs tirgus, atbildīga attieksme pret vidi un drošība ir jebkuras ilgtspējīgas enerģētikas politikas galvenie aspekti mūsu reģionā.
Es zinu, tas nebūs viegli, bet es lūdzu ikvienam no Jums paturēt prātā, ka mēs dzīvojam jaunā pasaulē. Tas nozīmē, ka mums ir jādemonstrē arī spēja izmainīt domāšanas veidu.
Tas ir īpaši nozīmīgi attiecībā uz mūsu reģionu un mūsu kopīgo jūru. Pēdējo 20 gadu laikā ekonomiskā aktivitāte ir būtiski pieaugusi. Tomēr tā joprojām nav atbilstoši saskaņota ar apkārtējās vides, jūras drošības un jūras pārvaldīšanas pasākumiem. Tā varētu būt vislabāk pārvaldītā jūra pasaulē, tomēr vienmēr ir pietiekami daudz vietas uzlabojumiem. Tikai kopā mēs varam sasniegt rezultātus, kurus vēlamies visi un kuri ir ilgtspējīgi. Pastāv iespējas milzu ieguvumiem, bet mūsu ekonomiskajai attīstībai jābūt balstītai mūsu spējā rīkoties atbildīgi. Pretējā gadījumā iespējamo ieguvumu vietā mēs varam palikt zaudētājos.
Visbeidzot, dāmas un kungi, es vēlos runāt par mums. Par Latviju. Mēs esam maza valsts. Taču, sadarbojoties ar citiem, mēs varam sasniegt lielas lietas. Mēs zinām, kā pārvarēt ekonomiskas grūtības, kā izvirzīt īstermiņa uzdevumus un kā plānot rīcību ilgākā laika perspektīvā. Bet vissvarīgākais - mums ir spējas un apņēmība reaģēt uz izaicinājumiem.
Tādejādi mūsu ekonomikai raksturīga unikāla kombinācija, kuru veido elastīgs, labi izglītota darbaspēka tirgus, konsekventa nodokļu sistēma un ļoti specifiskas zināšanas par to, kā veikt uzņēmējdarbību ES kaimiņvalstīs. Tas ļauj Latvijas ekonomikai labi pielāgoties jaunajai starptautiskajai ekonomiskajai kārtībai, tai pat laikā esot ļoti eiropeiskai. Tas padara mūs konkurētspējīgus globālajā mērogā.
Dāmas un kungi,
Es optimistiski raugos uz mūsu reģiona nākotni. Es neatrunājos. Es esmu patiešām pārliecināts: mēs esam gatavi atstāt savas pēdas Baltijas jūras reģiona nākotnē kā plaši pazīstams un respektabls globāls spēlētājs.