Loba dīna Aglonā, loba dīna Latgolys sirdī!
Šogad aprit simts gadi kopš dibināta mūsu valsts. Bez ticības savai valstij un tās nākotnei mēs nesvinētu Latvijas simtgadi.
Šeit, Latgalē ticības spēku mēs varam izjust it īpaši. Te priesteris Francis Trasuns veica nenovērtējamu darbu, lai pirms simts gadiem latviešu tauta un zeme apvienotos vienā liktenī. Te katoļu priesteri arī saglabāja mūsu gara gaismu un cerību padomju okupācijas tumsā, lai Latvija no jauna atdzimtu. Pēc neatkarības atgūšanas ticība mūs pavadīja un stiprināja ceļā uz stipru un demokrātisku valsti.
Šogad mūs apciemo un valsts simtgadē sveic daudzi pasaules līderi, karaļi un prezidenti. Tomēr kādu no tiem esam gaidījuši vairāk par visiem. Jūs jau ziniet, ko es teikšu. Atsaucoties uz manu un katoliskās Baznīcas Latvijā ielūgumiem, Māras zemē viesosies viņa Svētība pāvests Francisks. Viņš ieradīsies, lai iedrošinātu nezaudēt ticību un cilvēcību mūsu laika izaicinājumos un mūs stiprinātu ticībā, iedvesmotu mīlestībā.
Gaidot šo dienu, jo īpaši vēlos uzsvērt divas vērtības, kurās ticības spēks ir nepieciešams gan mūsu Latvijai, gan ikvienam no mums.
Pirmkārt, tā ir ģimene kā sabiedrības pamats. Vecāki, vecvecāki un krustvecāki ir tie, kuri mūs veido par personībām un ieaudzina vērtības – cieņu, darba tikumu un mīlestību pret savu zemi, savu tautu un ticību savai valstij. Bez spēcīgām dzimtām un kuplām ģimenēm nav iedomājama stipra valsts.
Tomēr mums līdzās ir arī bērni bez vecākiem. Ģimenes, kurās vecāki ir tālu projām, vai palicis tikai viens no tiem. Ģimenes, kuru pamatus grauj trūkums.
Esmu pārliecināts, ka katrs no mums var atrast iespēju palīdzēt arī kādai citai ģimenei – gan valsts, gan pašvaldības, gan katrs no mums. Ikdienas steigā apstāsimies, ja redzam maldāmies mazu bērnu, atnesīsim klēpi malkas vecākiem kaimiņiem, vai vienkārši cilvēcīgi uzklausīsim grūtā brīdī. Tas neprasa daudz. Nebūsim vienaldzīgi, pasniegsim roku un atbalstīsim, jo mūsu sabiedrībai ir svarīgs katrs cilvēks.
Otrkārt, ikviena cilvēka pacēlums vai pagrimums sākas viņa sirdī. Tur tiek savītas ģimenes saites, veidojas pamats attieksmei vienam pret otru, sabiedrību un apkārtējo pasauli. Arī mūsu visu kopējās un Latvijas sekmes vai nespēja sākas cilvēku sirdīs.
Šis ir Latvijai izšķirīgs laiks, un mēs dzirdēsim daudzas skaļas balsis. Tāpēc starp tām ir, jo svarīgi, atrast brīdi klusumam un sadzirdēt pašam savas sirds balsi, lai, pieņemot lēmumus un izdarot izvēles, rīkotos tai atbilstoši. Es ticu, ka tā iebildīs pret katru mēģinājumu izmantot “sava izdevīguma īsceļus, maksājot par to ar savu un citu cilvēku patieso cieņu.”
Lai gaidāmā pāvesta Franciska vizīte katru no mums stiprina ticībā un spēkā rīkoties pēc labākās apziņas! Sanāksim atkal kopā Latgales sirdī pēc nepilna pusotra mēneša, lai saņemtu svētību mūsu zemei, mūsu tautai un mūsu Latvijai!
Dievs, svētī Latviju!
