Uzreiz pēc Latvijas valsts izveidošanas mēs sākām veidot savu armiju. Pirms simts gadiem uz aicinājumu ar ieročiem rokās aizstāvēt savu valsti atsaucās gan veci, gan jauni, daudz bija tādu, kas nekad iepriekš nebija rokās ņēmuši ieročus - latviešu studenti, kas bija vieni no pirmajiem, kas stājās Latvijas aizsardzībai; Cēsu pulka skolnieku rota – bērni, kuri cīņās par Latviju aizgāja no skolas sola. Rota, kuras devīze “No zobena saule lēca” ir iemūžināta šajā piemineklī Vienības laukuma.
Kaut arī viņi bija vāji apbruņoti un trūcīgi apģērbti, tomēr stipri ticībā savai tēvzemei. Tā bija viņu ticība brīvas, taisnīgas un pašu pārvaldītas Latvijas idejai, kura atšķīra tos no pretiniekiem. Mūsu karavīri cīnījās par brīvu, neatkarīgu un vienotu Latvijas valsti.
Kopīga likteņa iedvesmoti, latviešiem palīgā steidzās igauņi. Brīvības cīņās mēs cīnījāmies, esot kopā ar mūsu sabiedrotajiem. Karavīru varonība un izcīnītā uzvara Cēsu kaujās atnesa mums pārliecību, ka mēs kopā uzvarēsim mūsu pretiniekus un izcīnīsim neatkarīgu Latviju un nosargāsim neatkarīgu Igauniju. Šajā kaujās mēs ieguvām ticību saviem spēkiem.
Arī simts gadus pēc Cēsu kaujām Latvijas un sabiedroto karavīri stāv plecu pie pleca, aizstāvot mums svarīgas vērtības un kopā cīnoties par cilvēktiesībām, tautu pašnoteikšanos, brīvību un taisnīgumu arī ārpus mūsu valstu robežām.
Šodien parādē mēs redzam mūsu karavīrus gadsimtu vēlāk – labi ekipētus un bruņotus. Mēs redzam virsniekus un karavīrus, kuru profesionalitāte ir atzīta visā pasaulē un kuri ik dienas iestājas par mūsu valsts un visas Eiropas drošību.
Un arī mūsdienās viņus vieno varonības gars: gatavība ziedoties un bezbailība jebkura pārspēka priekšā, aizstāvot savu tēvzemi un brīvību.
Šodien, simts gadus vēlāk, mēs pulcējamies Cēsīs - pilsētā, kur izšķīrās Latvijas un Igaunijas valstu liktenis. Atcerēsimies, kā izcīnījām savu zemi, lai vienmēr apzinātos, cik svarīgi to nosargāt!
