Šī sanāksme bija lieliska iespēja tiešā un atklātā sarunā diskutēt par mums būtisko – kā saglabāt un turpmāk attīstīt vienotu, drošu un labklājīgu Eiropu.
Eiropas nākotnes diskusija jau daudzus gadus ir Arajološas grupas prezidentu tikšanās centrālā tēma.
Mēs diskutējām par izaicinājumiem, ar kuriem saskaras Eiropas Savienības dalībvalstis un to pilsoņi, un risinājumiem, lai tos pārvarētu, sadarbojoties gan politikas veidotājiem, gan pilsoņiem. Meklējām atbildes uz jautājumu - vai ir pietiekami apzināts sabiedrības pieprasījums pēc nākotnes Eiropas? Kāds ir dalībvalstu pilsoņu skatījums uz ES attīstību un ES nākotni? Pilsoņi ir tie, kas ievēl politiķus. Bez viņu viedokļa un iesaistes mēs nevarēsim panākt ilgtspējīgu un stabilu Eiropas Savienības attīstību.
Atbildīga attieksme pret Eiropas nākotni dziļi sakņojas Eiropas traģiskajās vēstures lappusēs. Latvijai ir skaidra Eiropas attīstības perspektīva, kuru nosaka Latvijas valsts 100 gadu vēsture. Tā ir cieši saistīta ar daudzu Eiropas valstu un nāciju likteņiem. Mēs esam piedzīvojuši divus pasaules karus, trīs okupācijas, režīmu maiņas un tam visam pāri cilvēku traģiskos likteņus. Visam pāri cilvēku drosme, apņēmība un ticība nākotnei.
Šobrīd diskusija par Eiropas nākotni vairs nevar palikt tikai un vienīgi kā tēma filozofiskām apcerēm. Eiropas nākotnei ir praktiskas nepieciešamības raksturs. Tā ir nepieciešamība – novērtēt, kur esam kļūdījušies. Tā ir nepieciešamība – operatīvi pieņemt lēmumus un īstenot rezultātus nesošus risinājumus. Tā ir nepieciešamība – neizšķiest resursus un veidot ilgtspējīgu politiku, kas kalpos Eiropas Savienības pilsoņiem.
Savukārt vakardienas darba sesijā Rundāles pilī runājām par mūsdienu drošības izaicinājumiem.
Eiropas Savienības vairāku gadu desmitu sasniegumi – labklājība, miers un politiskā stabilitāte pēdējos gados ir tikuši apšaubīti. Tam par cēloņiem ir kalpojuši arī ārēji mēģinājumi noliegt Eiropas demokrātijas sasniegumus un pat iejaukties Eiropas politiskajās norisēs. Jāatzīst, ka iekšpolitiski esam bijuši piesardzīgi atzīt šos izaicinājumus un kavējušies ar ilgtspējīgiem un sabiedrībai svarīgiem lēmumiem un to skaidrojumiem.
Centieni iejaukties nacionāla līmeņa vēlēšanās un ietekmēt valstu politiskās izvēles, viltus ziņas, manipulācija ar sabiedrisko domu, tehnoloģiju izmantošana dezinformācijas izplatībai un daudzi citi – ir kļuvuši par Eiropas politiskās dzīves ikdienas sastāvdaļu.
Apzinoties izaicinājumu daudzveidību un to bieži vien neprognozējamo ietekmi, svarīgi nodrošināt visdažādāko drošības politikas līdzekļu esamību un to modernizāciju. Eiropai ir jāturpina uzsāktā apņemšanās stiprināt savas militārās spējas. Nedrīkstam atļauties būt pavirši pret tādiem izaicinājumiem kā nevienlīdzība, plaisa starp varu un sabiedrību, klimata pārmaiņu radītie riski, sabiedrības fragmentācija un dzīvošana tā saucamajos informācijas burbuļos. Tie ir šodienas izaicinājumi, ar kuriem brīžiem manipulē ārēji spēlētāji, lai apšaubītu mūsu spēju rīkoties. Svarīga nacionālā mēroga un visas Eiropas noturība soft security jomā mazināsies, ja nebūsim pietiekami darījuši, lai stiprinātu mūsu militāras spējas. Savukārt militārā aizsardzība cietīs, ja nerīkosimies, lai stiprinātu soft security.
Latvija ir apņēmīga savā rīcībā apzināt un novērst potenciālos riskus, kā arī padarīt Eiropas un savu iedzīvotāju drošību ilgtspējīgu. Latvija lepojas ar savu ieguldījumu Eiropas drošības stiprināšanā. Latvija ir kļuvusi par mājvietu NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centram, kā arī esam viena no Eiropas Izcilības centra cīņai ar hibrīdo apdraudējumu dibinātājvalstīm.
Vēlreiz vēlos pateikties saviem kolēģiem – prezidentiem par lielisko diskusiju un par klātbūtni Latvijā šajā mums nozīmīgajā un simboliskajā simtgades laikā.
