Valsts prezidents: Labdien, godātie žurnālisti! Pirmās sarunas šodien, kas bija dienas pirmajā pusē gan divpusējā formātā, gan delegāciju formātā, bija ļoti produktīvas. Es pat neteikšu konstruktīvas – tās bija ļoti produktīvas.
Mēs paspējām pārrunāt faktiski visas tēmas, kādas bija abas puses sagatavojušas, tai skaitā arī tā saucamās „grūtās tēmas”. Gaisotne, kādā mēs apmainījāmies ar viedokļiem, bija ļoti atklāta, tieša, bez aplinkiem un ļoti izprotoša no abām pusēm. Kā galvenos panākumus varētu vērtēt to, ka mēs vienojāmies izveidot, kā jūs paši to dzirdējāt preses konferencē, starpvalstu vēsturnieku komisiju, lai kopīgi pētītu 20.gadsimta vēsturi, kur tā sastopas ar dažādu Latvijas un Krievijas puses interpretāciju. Prezidents Medvedevs personiski solīja (un preses konferencē arī tas izskanēja) veicināt arhīvu atvērtību šiem pētījumiem un soli pa solim iet uz priekšu, lai mūsu viedokļi būtu savstarpēji izprotami.
Viennozīmīgi varu teikt, ka sarunas, kas skāra ekonomiskās tēmas, bija gan par sadarbību tieši valsts līmenī dažādu infrastruktūras objektu attīstībai Eiropas Savienības un Krievijas un līdz ar to arī Latvijas un Krievijas kontekstā, gan arī par pārrobežu reģionālo sadarbību, kas ir ļoti būtisks gan mūsu pierobežas novadiem, gan arī tiem apgabaliem, kas atrodas Krievijas pusē tuvu Latvijas-Krievijas robežai. Un tika dots impulss veicināt šo darbu arī valdību un ministriju līmenī, sevišķi starpvaldību komisijas līmenī.
Vēlētos teikt, ka diezgan daudz laika mēs veltījām tieši Eiropas Savienības-Krievijas un NATO-Krievijas turpmāko attiecību veidošanai. Paudām gandarījumu par to gaisotni, kas valdīja Lisabonā NATO-Krievijas Padomes laikā. Es paudu atbalstu tam, ka ir jāstrādā pie vīzu režīma atcelšanas starp Eiropas Savienību un Krieviju. Un abpusēji mēs ļoti skaidri izpratām to, ka tas nav vienas dienas dekrēta un nākošā gada 1.janvāra jautājums, ka tas ir ceļš, kas ir jāsāk iet, ja mēs redzam nākotnes vīzijā daudz ciešāku Krievijas un Eiropas Savienības tirgu tuvināšanos un tirgus attiecību intensifikāciju starp šiem diviem ekonomiskajiem centriem.
Mums ir samērā maz laika, tāpēc es labprāt atbildētu uz jūsu jautājumiem. Pilns kopsavilkums, protams, būs pašās vizītes beigās. Tāpat varu atzinīgus vārdus teikt par manu tikšanos ar Patriarhu Kirilu – arī šī saruna bija ļoti labvēlīgā gaisotnē un arī Latvijas valsts politika attiecībā pret reliģiskajām konfesijām, ieskaitot arī Pareizticīgo Baznīcu Latvijā, tika ļoti augstu novērtēta.
Jautājums: Vai pēc Jūsu vizītes var uzskatīt, ka attiecības ar Krieviju ir pārtapušas jaunā kvalitātē un arī tonalitāte no Krievijas puses ir cita?
Valsts prezidents: Atbilde viennozīmīgi ir jā. Vēlreiz atkārtošu – dokumentu pakete, kas tika parakstīta, tiešām tika sagatavota uz vizīti. Kādreiz liekas, ka visi līgumi ir gatavi parakstīšanai un mēs paši sevi ar to mierinājām. Bet es zinu, cik liels darbs tika ieguldīts abām pusēs, un sevišķi Krievijas pusē pēdējā mēneša laikā, lai tiešām visi līgumi, kas bija sagatavošanas stadijā, tiktu parakstīti šodien. Tas ir tikai viens etaps, kas ir noslēdzies. Ja mēs paskatīsimies uz šo līgumu būtību, tie visi ir vērsti uz to, lai veicinātu ekonomisko sadarbību, lai uzlabotu cilvēku kontaktus starp abām mūsu valstīm. Gaisotne ir ļoti pozitīva. Mēs abi vienojāmies, ka šī tikšanās notiek īsi pirms 21.gadsimta otrās desmitgades sākuma un tas ir zināms solis nākotnes virzienā, nākotnes vīzijas virzienā, kur drošība tiks nodrošināta, vairāk sadarbojoties, nevis tikai uz militāras paritātes pamata.
Jautājums: Gribēju pajautāt konkrētāk par bezvīzu režīma ieceri. Vai Jums ir informācija, kā uz to raugās mūsu Eiropas partneri, cik tas ir reāli un kādā termiņā tas varētu būt?
Valsts prezidents: Par termiņiem mēs noteikti neviens neko nevaram runāt, bet jautājums ir vienkārši, kad tas būs. Principā atbilde ir, ka lielākā daļa Eiropas valstu uzskata, ka tas ir pozitīvs solis, kuru jāsāk iet, jo faktiski līdz šim jau nav bijusi tāda būtiska vienošanās par to, ka mēs šo procesu sākam. Tie ir daudzi praktiskas dabas jautājumi. Ja mēs paskatīsimies uz savu Latvijas pieredzi, kā mēs gājām no pilnīgi izolētas valsts uz bezvīzu režīmu ar Šengenas zonu – tas ir ceļš, kurā jāveic konkrēti mājasdarbi, lai nepazeminātu nevienu drošības līmeni, pie kura mēs esam pieraduši, un lai tas būtu abpusēji izdevīgs gan Eiropai, gan Krievijai.
Jautājums: Šodien Medvedeva kungs runāja par svarīgu lomu reģionālām attiecībām. Vai iet tikai runa par pierobežas reģionu, vai kopumā abas divas valstis var atrast sadarbības partnerus jebkur?
Valsts prezidents: Jūs pareizi norādījāt uz to, ka ne jau tikai pierobeža, bet Latvijai ir jāmeklē partneri, arī kas ir reģionālā līmenī. Ne tikai skatīties uz Maskavu, bet skatīties tomēr plašāk – pozitīvākais piemērs ir Pleskava, kā attīstīt tieši ekonomisko sadarbību ar tiem apgabaliem, kas robežojas ar Latviju. Tā kā diezgan daudz uzmanības šai tēmai tika veltīts tieši darba brokastu laikā. No mūsu puses gan ekonomikas, gan zemkopības ministrs bija aktīvi runātāji, viņiem bija daudz ideju, kuras Krievijas puse ņēma vērā.
Jautājums: Sakiet, kā Jūs skaidrojat zināmu Krievijas Kremļa retorikas maiņu attiecībā pret Latviju? Vai tas ir saistīts ar to, ka kopumā uzlabojas Eiropas Savienības un Krievijas attiecības jeb tie ir kādi citi iemesli, vai tā ir Latvijas politikas īpaša attieksmes maiņa pret Krieviju?
Valsts prezidents: Es vēlreiz atkārtošu, ka diezgan liela daļa no sarunas tika veltīta tieši Eiropas Savienības – Krievijas un NATO – Krievijas attiecībām, kādu lomu šajās attiecībās spēlē Latvija kā dalībvalsts un arī kādu lomu šajās attiecībās spēlē mūsu divpusējās attiecības – Latvijas un Krievijas attiecības. Tieši tādā kontekstā arī mēs skatāmies arī šo nākotnes vīziju, jo Krievijas politika skaidri virzīta uz ciešāku sadarbību ar Eiropas Savienību, ar NATO.
Jautājums: Jūsu klātbūtnē tika parakstīti astoņi līgumi. Kādi vēl līgumi stāv rindā?
Valsts prezidents: Šī ir diezgan vispārēja pakete, ko mēs šodien parakstījām. Protams, viens no tiem līgumiem, par ko mēs runājām, ir savstarpējo investīciju aizsardzība. Tas varētu būt viens tāds būtisks līgums, bet kurš arī ir ļoti agrīnā gatavības stadijā. Nebūsim tik lieli optimisti, kas teiks: tas vistuvākā laikā parakstīts. Ļoti atzinīgi gan no Latvijas, gan Krievijas puses izteicās starpvaldību komisijas vadītājs, ministrs Ļevitins un ministrs Kampars. Viņi sastādīja jau veselu sarakstu ar neatliekamies darbiem nākošai starpvaldību sēdei.
Jautājums: Kad mēs to uzzināsim?
Valsts prezidents: Sagaidīsim šo sēdi! Nākošā sēde ir Latvijā, tā kā uzreiz pēc starpvaldību komisijas sēdes varēsiet uzdot šo jautājumu, un Kampara kungs jums izstāstīs, kādi ir rezultāti. Es gribu teikt tā, ka šodien, ja mēs uztaisām rezumē dažos teikumos, mēs noslēdzām vairāku gadu darbu ar labu rezultātu, līgumu parakstīšanu, un mēs veidojām idejas un ieceres nākotnes uzdevumiem. Viss tas notika ļoti saprotošā, draudzīgā gaisotnē, Eiropas Savienības un Krievijas attiecību kontekstā, Latvijas un Krievijas divpusējo attiecību kontekstā. Mēs runājām arī par lieliem iespējamiem transporta infrastruktūras projektiem, kuri reāli būtu Eiropas Savienības un Krievijas projekti ar noteiktu, lielu lomu Latvijai kā dalībvalstij.