Protams, ir liels gandarījums par to, ka ir notikusi oficiālā Valsts prezidenta vizīte Krievijā. Kā to vairākkārt uzsvēra Krievijas puse, šī tiešām ir pirmā oficiālā vizīte Krievijā faktiski pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sākšu arī ar šiem politiskajiem kontaktiem. Ir ļoti būtiski runāt visaugstākajā līmenī, tātad prezidentu līmenī, valdības vadītāju un arī ministru līmenī par mūsu divu valstu sadarbību un tieši Eiropas Savienības – Krievijas un NATO – Krievijas kontekstā. Noteikti ir nepieciešams runāt arī par divpusējām problēmām, saskaņot viedokļus, tuvināt viedokļus tur, kur tie ir atšķirīgi, un noskaidrot, kāda ir katras valsts pozīcija augstākajā politiskajā līmenī.
Šīm sarunām bija raksturīgs, ka tās bija tiešas, atklātas un par visu jautājumu spektru, kas, manuprāt, ir tā atmosfēra, kādā šīm sarunām ir jānotiek. Mēs arī vienojāmies, ka šādi dialogi tiks turpināti un, kā es jau minēju, jūs zināt un preses konferencē tas tika pieminēts, es ielūdzu prezidentu Medvedevu apmeklēt arī Latviju.
Protams, politiskajā līmenī mēs skatījāmies uz zināmu vīziju, un viens no tiem jautājumiem, ko jūs paši dzirdējāt, ir bezvīzu režīms starp Eiropas Savienību un Krieviju. Tas ir jautājums, ko apspriež daudzu valstu galvaspilsētās Eiropā, un tas ir jautājums, kas ļoti interesē Krievijas pusi. Mūsu valsts nostāja ir pilnīgi skaidra – mēs esam paši gājuši cauri šim procesam no pilnīgas izolācijas līdz vīzu režīmam, līdz bezvīzu režīmiem un visbeidzot ar dalību Šengenas zonā. Mēs ļoti labi izprotam, kādus uzdevumus tas uzliek valstīm, kā viņi ir izpildāmi un cik laika tas prasa. Tāda ir arī mūsu valsts attieksme, kas ir apspriesta Ministru kabinetā, un Ministru kabinetā šis viedoklis ir guvis atbalstu. Tāpat šis viedoklis atbalstu guva arī Saeimas Eiropas lietu komisijā un ir apspriests arī Ārlietu komisijā. Latvija atbalsta šī procesa sākšanos tūlīt, ļoti labi apzinoties, cik daudz mājasdarbu ir jāizdara abām pusēm, lai bezvīzu režīms starp Eiropas Savienību un Krieviju kļūtu par realitāti. Tas ir atkarīgs no tā, cik veiksmīgi sadarbosies abas puses tieši praktisko jautājumu risināšanā. Bezvīzu režīmu nevar ieviest ar vienu dekrētu, kā mums dažreiz šķiet – parakstīsim lēmumu un rīt tas viss sāksies. Mums pašiem, Latvijai, ir ļoti personīga pieredze, cik daudz darba un laika tas prasa. Viedoklis Latvijas valstij ir – tas ir jāsāk šobrīd.
Protams, mūs ļoti daudz interesēja, kā notiks turpmākā sadarbība starp NATO un Krieviju. Un arī mūsu sarunas ar prezidentu Medvedevu bija tieši kā turpinājums tai gaisotnei, kas valdīja Lisabonā NATO – Krievijas Padomes laikā. Mēs runājām arī par tranzītu uz Afganistānu, kas notiek jau šobrīd un liela daļa no šī tranzīta iet caur Latviju. Krievija vēlreiz apstiprināja, ka tā atbalstīs tranzītu arī atpakaļ no Afganistānas uz NATO valstī, no kura atkal liela daļa ies caur Latviju.
Bet pats būtiskākais bija, ka mēs apņēmāmies turpināt šo politisko dialogu visaugstākajā līmenī regulāri, lai labi izprastu viens otra pozīciju, lai saprastu, kur mūsu viedokļi var tuvināties un to, kur mūsu viedokļi ir atšķirīgi. Lai ik pa brīdim censtos saskatīt to vīziju, kurp iet Krievija, Eiropa un faktiski visa pasaule. Mēs, Latvija, tikām uztverti kā daļa no Eiropas, kā Eiropas Savienības dalībvalsts ar savu pozīciju Eiropas Savienībā, kā NATO dalībvalsts ar savu pozīciju NATO aliansē.
Otrs lielākais bloks, ko gribu uzsvērt, ir ekonomiskās sadarbības attīstīšana. Paskatoties uz skaitļiem, visi min šo skaitli, ka tirdzniecības apjoms starp Latviju un Krieviju pēdējos deviņos desmit mēnešos ir pieaudzis par 27%, bet būsim ļoti korekti un pateiksim, ka tas vēl nav sasniedzis pirmskrīzes līmeni. Šeit faktiski ir tikai veiksmīga un adekvāta rīcība krīzes pārvarēšanai. Nav runa par vēl lielāku ekonomisko attīstību, kas ietu vēl tālāk uz priekšu sadarbībā turpmākajos gados. Abas puses atzina, ka šeit vēl ir daudz kas darāms. Vizīti ļoti labi papildina biznesa cilvēku delegācijas. Tā ir lielākā biznesa delegācija visā Latvijas pastāvēšanas vēsturē, kas ir devusies ārpus valsts kopā ar Valsts prezidentu. Un abi biznesa forumi gan Maskavā, gan šeit, Sanktpēterburgā, parāda arī interesi no Krievijas puses. Īpaši gribu uzsvērt, ka šeit, Sanktpēterburgā, pilsētas un apgabala vadība ir ļoti ieinteresēta tiešā ekonomiskajā sadarbībā ar Latviju. Arī Maskavā mēs runājām, ka nepietiek tikai ar lieliem projektiem, kādus neko daudz mēs Latvijā nevaram piedāvāt. Ļoti svarīga ir reģionālā sadarbība un pārrobežu sadarbība, lai attīstītos gan tie novadi Latvijā, kas ir tuvāk Krievijas robežai, gan lai attīstītos tie apgabali, kas ir tuvāk Latvijai Krievijas pusē. Man tiešām ir gandarījums, ka šeit, Sanktpēterburgā, mēs redzam šo ļoti lielo interesi no Sanktpēterburgas uzņēmēju puses.
Vēl viens skaidrs vēstījums, kas tika dots, gan Maskavā tiekoties ar Maskavas mēru, gan šeit tiekoties biznesa forumā ar Sanktpēterburgas vicegubernatoru – nav protekcionisma no Krievijas puses. Skaidrs vēstījums mūsu biznesmeņiem bija tas, ka Krievija ir brīva tirgus valsts, ka protekcionisms vismaz šajās divās pilsētās šajā līmenī, kas ir ekonomiskā sadarbība starp reģioniem, faktiski nebūs šķērslis. Visu noteiks konkurence, kvalitāte, cena.
Vēl viens jautājums, ko droši vien visi gaida. Tika panākta vienošanās, ka tiks izveidota kopīga vēsturnieku komisija, kas pētītu 20.gadsimta traģiskākās lappuses, kuras ir bijušas Latvijas un Krievijas vēsturē. No Latvijas puses es šo jautājumu jau apspriedu pirms došanās uz Maskavu ar vēsturniekiem. Vēsturnieki arī diezgan vienprātīgi izvirzīja akadēmiķi Feldmani kā komisijas vadītāju no mūsu puses. Lai šī komisija varētu veiksmīgi darboties, prezidents Medvedevs arī skaidri norādīja, ka viņš pats personīgi rūpēsies par to, lai arhīvu atvērtība kļūtu arvien lielāka. Arī šis darbs ir tikai sākums. Jo vairāk būs atvērti arhīvi, jo biežāk satiksies šī komisija un strādās tieši grūto jautājumu risināšanā un atbilžu atrašanā uz grūtiem jautājumiem, jo ir arī šis process, ka viedokļi par mūsu kopīgo vēsturi Krievijā un Latvijā varētu būt daudz labāk izprotami no abām pusēm.
Jautājums: Šobrīd zināms punkts Latvijas un Krievijas attiecībās ir sasniegts. Kā Jūs saredzat iespējas, lai pēc šī momenta nesekotu kritums? Kas Jums rada pārliecību, ka nebūs atslābums? Vai Jūs redzat, ka, ja Jums būs nepieciešams kādu jautājumu saskaņot ar Krievijas pusi, nebūs tādu šķēršļu, kādi ir bijuši līdz šim?
Valsts prezidents: Es gribu uzsvērt, ka sadarbībai jābūt pilnīgi visos līmeņos, sākot ar Valsts prezidentu, parlamentiem. Gribētu vēl pateikt, ka, tiekoties ar viņu Krievijas Valsts Domē, Mironova kungs teica, ka visi šie līgumi tiks ratificēti pēc iespējas ātrāk. Tāpat bija ieinteresētība arī parlamentārajā sadarbībā, tātad lai parlamentārieši apmeklētu viens otru. Tas pats bija jūtams šeit no Sanktpēterburgas vadības, tas pats bija jūtams no Maskavas vadības. Caur vizīti visi grib sajust šo pozitīvo politisko fonu. Tātad mums ir zaļā gaisma kontaktu dibināšanai visos līmeņos. Protams, katram līmenim pašam ir jāskatās pakaļ, jānāk ar savām idejām un arī jārīkojas, lai šī sadarbība būtu produktīva, lai mums būtu konkrēti rezultāti. Manā līmenī to, ko es esmu uzņēmies konkrēti par vēsturnieku komisiju, es rīkošos un uzreiz pēc jaunā gada runāšu ar mūsu vēsturniekiem. Šos kontaktus arī administrācijas līmenī, lai nekas no tā, kas ir sasniegts šobrīd un par ko esam vienojušies, nepaliktu tikai uz papīra, bet lai tam būtu turpinājums darbos. Tas ir tas, ko mēs gribam, lai sajustu šo stabilitātes un drošības sajūtu, teikšu vēl vairāk, pašpārliecinātības sajūtu pašā Latvijā. Mums ir jāceļ sava kompetence, mums ir jāceļ savas iniciatīvas un ambīcijas. Tātad mēs es gatavi darboties, pelnīt, sadarboties, lai mūsu valsts dzīvotu labāk, lai mūsu cilvēki dzīvotu labāk. Bet ir pilnīgi naivi domāt, ka vizīte ir tā, kas visu to izdara. Vizīte ir tā, kurā tiek panākta vienošanās, ka šis kurss ir ilglaicīgs, vērsts uz sadarbību un ka nebūs politisku zigzagu vai sitienu zem jostasvietas.
Jautājums: Partija „Visu Latvijai!” asi kritizēja Jūsu sasniegumus un izteikumus Maskavā un Sanktpēterburgā, apgalvojot, ka Jūsu rīcība ir pretrunā ar Latvijas ārpolitiku. Es gribētu, lai Jūs viešat skaidrību, kam ticēt – viņiem vai Jums.
Valsts prezidents: Es ceru, ka Jūs pats esat lasījis savu „Regnum” saitu un to, ko raksta „Regnum” par šo vizīti. Es domāju, ka tas ir pilnīgā balansā ar to, ko saka „Visu Latvijai!”.
Jautājums: Es saprotu, ka Latvija ir uzņēmusies zināmu ledlauža lomu bezvīzu režīma jautājumā. Cik lielā mērā tas ir saskaņots ar pārējām Baltijas valstīm?
Valsts prezidents: Gribu uzsvērt vienu – tā ir Eiropas Savienības kopīga politika, kas ir nolemts. Atgādināšu jums, ka tāpat Latvijā šādi svarīgi ārpolitiski lēmumi tiek pieņemti gan valdībā, gan parlamentā. Tā ir kopēja ārpolitika. Tā ir balstīta kopīgās interesēs. Protams, Eiropas Savienībā tas pats ir - konsensus. Šeit ir konsensus, kā mēs pieņemam lēmumus. Treškārt, ko gribu uzsvērt, protams, ka Eiropas Savienībā interesē, kāda ir robežvalsts pozīcija, jo mēs esam robeža. Tātad – no mūsu stājas, spējas nodrošināt šo bezvīzu režīmu tīri tehniski – lai nebūtu nekāda narkotiku plūsma, nelegāla imigrācija, lai darbotos visas readmisijas iespējas un pasākumi. Tātad mums ir ļoti daudz uzdevumu. Uz mums paskatīsies – ja mēs esam gatavi, tad, protams, arī citām valstīm...
Jautājums: Vai šis jautājums ir saskaņots ar Lietuvu un Igauniju?
Valsts prezidents: Šis jautājums tiek saskaņots Eiropas Savienības līmenī. Šeit ne Lietuvai, ne Igaunijai nav vairāk īpaša loma kā Latvijai. Visas valstis Eiropas Savienībā ir līdzvērtīgas.
Jautājums: Šoreiz bija ļoti redzamas izmaiņas krievu politiķu retorikā par nepilsoņu problēmu. Tomēr tā arī izskanēja, kaut arī Medvedeva kungs teica, ka tā ir Latvijas problēma un ka varbūt Latvijas interesēs ir to risināt. Vai Jūs pats kā prezidents redzat nepieciešamību kādā veidā virzīt šo problēmu? Un otrs jautājums, vai Jūs domājat, vai politiskā elite ir gatava Latvijā apspriest to?
Valsts prezidents: Es gribētu teikt divas lietas. Tā pirmā ir, ka mums tiešām laba izpratne, ka mums pašiem Latvijā ir jāsaskata problēma, ja tā eksistē, un arī jārisina. Neviens mūsu vietā – ne viņas saskatīs, ne risinās. Tā kā tas ir Latvijas ne tikai politiskās elites, bet arī Latvijas sabiedrības un Latvijas politiķu, ne tikai elites jautājums, kādas problēmas viņi saskata un kādā formā nolemj tās risināt.
Jautājums: Bet vai Jūs domājat, ka tagad ir iespēja debatēt par iespēju piedāvāt vismaz vēlēšanu tiesības pašvaldību vēlēšanās nepilsoņiem?
Valsts prezidents: Es domāju, ka atstāsim tādas iespējas debatēm. Vienmēr ir iespējas debatēt. Bet šobrīd šī debate nenotiek un ir diezgan skaidra Latvijas pozīcija, ka mēs gribam vairot pilsoņu skaitu, tātad pilsoņu, kam ir pilnīgi visas tiesības – no augstākajām politiskajām un beidzot ar vienkāršām tiesībām, kuras mēs jau tagad garantējam. Šeit pamatā ir pilsoņu pašu vēlēšanās. Nav nekādi šķēršļi līdz šim bijuši, lai kāds cilvēks, kas vēlas iegūt Latvijas pilsonību, nevarētu viņu iegūt. Ir ļoti, ļoti brīva izvēle – es vēlos, es kļūstu, valsts to akceptē. Ja es nevēlos, arī valsts to respektē.
Jautājums: Šīs vizītes laikā Latvija saņēmusi tādu kā arī ekonomiskā ziņā dāvanu – 15% atlaidi no gāzes cenas. Bet tajā pašā laikā mēs zinām, ka, pirmkārt, Krievija vispirms līdzšinējā praksē, lai arī viņa pati to noliedz, dažādas ekonomiskas dāvanas pasniedza tomēr tikai apmaiņā pret politiskiem reveransiem. No otras puses, arī mums tomēr saglabājas ļoti daudzas problēmas tīri ekonomiskās attiecībās ar Krieviju – šis pats apietais gāzes vads, Latvijas ostas. Vai mēs varam cerēt, ka šis ir bijis tāds pirmais solis par šiem 15%? Jautājums ir divās daļās. Viens – vai apmaiņai ir politisks reveranss, Jūsuprāt? No otras puses – vai mums ir cerības, ka arī tā sadarbība citos, ļoti būtiskos projektos, kur Krievija ir ieguldījumu ļoti lielus līdzekļus, varētu kā mainīties situācija un Latvija varētu izkarot labākas pozīcijas?
Valsts prezidents: Es sākšu ar to, ko Jūs beidzāt. Ja Latvija grib izkarot labākas pozīcijas, tad tai jākļūst spējīgākai, stiprākai, kompetentākai un konkurētspējīgākai. Šīs vizītes gaisotnes ieguvums ir tas, ka netika likti kopā jautājumi, kas pēc būtības ir atsevišķi, tas ir, politiskie jautājumi un ekonomiskie jautājumi. Mēs viņus risinājām tomēr pilnīgi katru par sevi, un līdz ar to rodas šī konstruktīvā gaisotne, ko es saku, ar labiem rezultātiem. Attiecībā par konkrētiem jautājumiem par gāzi, es domāju, jums vislabāk to pastāstīs ekonomikas ministrs, kas veda tiešas sarunas ar „Gazprom”. Bet es vēlreiz uzsvēršu, netika jaukti kopā vai pakārtoti viens otram neviens jautājums. Pat tā saucamie grūtie jautājumi, kā šeit tika minēts, jautājums par nepilsoņiem un jautājums par vēsturi, netika likti kopā kā viens otram pakārtoti. Katru jautājumu mēs izskatījām atsevišķi. Tas ir tas, par ko mēs varam būt gandarīti. Tas ir pavērsiens mūsu divpusējās attiecībās.
Jautājums: Es vēlētos Jūsu vērtējumu. Rinkēviča kungs pastāstīja par Jūsu tikšanos ar Krievijas premjeru Putinu, bet varbūt Jūs varētu nokomentēt? Kāpēc Jūs uzdāvinājāt tieši „Dinamo Rīga” kreklu? Un otrs jautājums būtu, kas izriet no Jūsu iepriekšējās atbildes – Jūs teicāt, ka politiskie, ekonomiskie jautājumi ir pilnīgi atsevišķi, bet, cik man zināms, Krievijā ne vienmēr līdz šim tas tā ir bijis, un Putina kungs, iespējams, kaut kad atkal varētu būt Krievijas arī politiskais līderis, nevis tikai valdības vadītājs? Un vai tad atkal nemainīsies Latvijas attiecības ar Krieviju?
Valsts prezidents: Es domāju, pirmkārt, ļausim Krievijai attīstīties tā, kā Krievija pati to vēlas, un neko neprognozēsim un nedomāsim viņu vietā. Tas ir pirmais. Attiecībā par „Dinamo” krekliņu, redziet, vizīte jau arī nenotiek tā, vienā brīdī – zvaigznes sastājas un mēs tiekamies, un mums ir veiksmīga vizīte. Gan ar prezidentu Medvedevu, ko viņš pats uzsvēra preses konferencē, mēs esam tikušies vairākkārtīgi. Es jau vairs neskaitu. Mēs tiekamies katrreiz jebkurā forumā, kurā abi divi piedalāmies, un pārrunājam lietas, un arī vizītes gatavošanu mēs pārrunājām. Tas, ka šī ir oficiālā vizīte, tiešām ir ar Medvedeva kunga atbalstu.
Tieši tāpat ir ar valdības priekšsēdētāju Putina kungu. Hokeja kreklam ir sava vēsture. Ļoti nozīmīga bija mūsu tikšanās tieši Helsinkos šī gada pavasarī ar Putina kungu, kas bija pavērsiens gan mūsu personiskajās attiecībās, gan arī tādā labvēlībā pret mūsu valsti. Šajā sarunā mēs runājām arī par hokeju, un Kontinentālā hokeja līga zināmā mērā ir arī Putina kunga lolots sapnis un ideja. Šoreiz es viņam to vienkārši atgādināju. Protams, viņš atkal teica, ka tā ir viņa ideja un ka viņam ļoti patīk šis projekts. Es viņam teicu, ka nāksies uzspēlēt Rīgas „Dinamo” komandā. Skaitlis septiņi ir Putina kunga dzimšanas dienas datums.
Jautājums: Jūs teicāt, ka runājāt arī par NATO un Krievijas attiecībām. Vai no Krievijas kolēģu puses tika skarts arī īsi pirms vizītes izskanējušais jautājums par NATO un ASV aizsardzības plānu Baltijas valstīm pret Krieviju?
Valsts prezidents: Šo apspriež tikai žurnālisti. Tātad uz šādu žurnālistu jautājumu esmu atbildējis vairākkārt tieši to, ko gribējāt zināt. Mūsu sarunās tomēr dominēja tālākā NATO un Krievijas sadarbība. Diezgan daudz tika runāts un ļoti precīzi prezidents Medvedevs skaidroja Krievijas attieksmi pret pretraķešu aizsardzības sistēmu, kādu viņš redz šo vīziju, kā viņš domā, kā mēs varētu izvairīties no jauna bruņošanās sacensības cikla. Tas bija vēstījums, ko viņš gribēja man nodot un kuru mēs arī saprotam. Un katrā ziņā viņu interesēja mūsu kā NATO dalībvalsts nostāja par šiem jautājumiem.