Valsts prezidents Valdis Zatlers un Lilita Zatleres kundze šodien Rīgas pilī rīkoja tradicionālo Jaungada pieņemšanu Latvijā akreditētajiem ārvalstu diplomātiem.
Uzrunājot klātesošos, Valsts prezidents uzsvēra gan Latvijas iekšpolitiskos izaicinājumus un svarīgākos veicamos uzdevumus šim gadam, gan mūsu valsts ārpolitiskās prioritātes un stratēģiskos mērķus.
„2008.gadā Latvijas valstij aprit 90 gadi. Latvijas valsts dzima vienā laikā ar moderno Eiropu – tieši no I Pasaules kara drupām. Tādējādi ne tikai mēs, bet arī mūsu baltiešu draugi un kaimiņi, kā arī virkne Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu šogad svin līdzīgas jubilejas. Atskatoties vēsturē, jāatceras ilgie un smagie okupācijas gadi. Savu neatkarību mēs atguvām tikai pirms 17 gadiem. Toziem janvārī neapbruņoti Latvijas, Lietuvas un Igaunijas dēli un meitas stājās pretī Padomju režīmam. Viņi bija gatavi upurēt sevi vērtību - brīvības, demokrātijas un taisnīguma - vārdā. Tieši šīm vērtībām arī šodien ir jābūt ceļazvaigznei mūsu iekšpolitikā un ārpolitikā,” teica Valsts prezidents.
Runājot par Latvijas vēstures svarīgākajām lappusēm, Valsts prezidents atgādināja par sasniegto un minēja virkni iemeslu, kāpēc katrs, kas jūtas Latvijai piederīgs, var būt lepns par sevi un savu valsti. „Pēdējo gadu laikā mēs esam daudz sasnieguši: Latvija kļuvusi par patstāvīgu, līdzvērtīgu un sabiedroto labi ieredzētu partneri starptautiskajā arēnā. Esam stiprinājuši savu drošību, pievienojoties NATO, bet Eiropas Savienība ik gadu mums piedāvā apgūt aizvien jaunas iespējas. Ne tikai brīvo tirgu, brīvo kapitāla, pakalpojumu un darbaspēka kustību, bet arī iespēju brīvi ceļot Šengenas līguma zonā. Tagad mūsu pienākums ir atbilstoši un atbildīgi izmantot visas šīs iespējas – gan iekšpolitikā, gan starptautiskajā vidē. Gan valstij kopumā, gan katram tās iedzīvotājam individuāli. Tāpēc, runājot par jaunajiem mērķiem, gribu uzsvērt - noslēdzot savu prezidentūru, vēlos redzēt Latviju un tās iedzīvotājus kļūstam konkurētspējīgākus savā zemē un arī ārpus tās. Gribu redzēt ik vienu savā vietā un savā veidā sasniedzam izlolotos mērķus, stiprinot vispārcilvēciskās vērtības un Latvijas valstiskos ideālus,” norādīja Valsts prezidents.
Uzskaitot nākamā gada iekšpolitiskos uzdevumus, Valsts prezidents būtisku savas uzrunas daļu veltīja tieši ekonomiskajiem aspektiem un valsts tautsaimniecības attīstības plāniem. „Jau vairākus gadus Latvija ir bijusi visātrāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā ar vienu no mazākajiem ārējiem parādiem, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tanī pat laikā 2006. un 2007. gads ir uzrādījis galvenos Latvijas ekonomikas attīstības riskus. Mēs tos esam pilnībā apzinājušies un nopietni strādājam, lai tos novērstu. Mūsu valdība un centrālā banka ir gatavas nodrošināt stingru fiskālo disciplīnu, lai atvēsinātu Latvijas sakarsušos kredītu un nekustamā īpašuma tirgus, kā arī samazinātu inflāciju. Turklāt pāris pēdējo mēnešu laikā ir novērotas vairākas pozitīvas izmaiņas. Tikai konsekventa rīcība arī šogad ļaus izpildīt vienu no vissvarīgākajiem Latvijas tautsaimniecības stratēģiskajiem mērķiem - eiro ieviešanu iespējami īsākā laikā,” teica Valsts prezidents.
Turpmākajā uzrunas daļā Valsts prezidents pievērsās valsts ārpolitiskajiem mērķiem un virsuzstādījumiem, atgādinot gan par paveikto, gan pieminot veicamos darbus. „Manas prezidentūras pirmie mēneši ir bijuši aktīvi. Vizītes Igaunijā, Lietuvā, Somijā, Zviedrijā, Afganistānā, Eiropas Savienības samitos, NATO un Apvienoto Nāciju organizācijā ir bijušas ļoti konstruktīvas un kvalitatīvas. Atskatoties uz padarīto, īpaši gribu uzsvērt izcilo sadarbību ar mūsu baltiešu draugiem un kaimiņiem – Igauniju un Lietuvu. Runājot par sadarbību Baltijas jūras reģiona valstu ietvaros, gribu atgādināt, ka Latvija šogad būs Baltijas jūras valstu padomes prezidējošā valsts. Tāpēc esam gatavi tieši šogad likt pamatus veiksmīgai organizācijas reformai, kā arī meklēt konstruktīvus risinājumus tādos jautājumos kā vides aizsardzība un reģionālā drošība,” norādīja Valsts prezidents.
Arī runājot par ārpolitiskajiem mērķiem, Valsts prezidents atgādināja mūsu valsts daudzpusējās starptautiskās sadarbības vēsturiskos panākumus. „Piemēram, pirms desmit gadiem noslēgtās ASV un Baltijas hartas gars turpina dzīvot mūsu četru nāciju nemainīgajā attieksmē pret kopīgajām brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un brīvā tirgus vērtībām. Gluži tāpat šīs vispārcilvēciskās vērtības dominē, izvēloties transatlantiskās sadarbības stratēģiju, kā arī kopā ar partneriem darbojoties starptautiskajās NATO un ASV vadītajās koalīcijas operācijās un atjaunošanas centienos Afganistānā, Irākā, kā arī Balkānu valstīs. Jau esmu teicis, taču grasos to atkārtot vēlreiz un vēlreiz - strādājot starptautiskajās misijās, ir jābūt ciešai mūsu militārpersonu un civilo dienestu ekspertu sadarbībai, kas ir un būs veiksmes ķīla ne tikai Afganistānā, bet arī citās misijās pasaulē. Šo starptautisko misiju veiksmes stāsta pamatā vienmēr būs atbildīgs politisks lēmums, ja ne – nāksies rēķināt neveiksmes stratēģisko cenu. Un vispārcilvēcisko vērtību kontekstā tā būs ļoti augsta,” teica Valsts prezidents.
Runājot par ārpolitiskajām prioritātēm, Valsts prezidents atgādināja Lisabonas līguma parakstīšanu un šī līguma stratēģisko nozīmi Eiropas Savienībā kopumā un katras atsevišķās dalībvalsts nākotnē. Tāpat Valsts prezidents uzsvēra ES Kaimiņu politikas ietvaros realizēto Latvijas atbalstu reformu procesiem tādās valstīs kā Gruzija, Moldova un Ukraina, uzsverot mūsu valsts pienākumu sniegt šīm valstīm palīdzīgu roku ceļā uz Eiropas Savienību un NATO.
Runājot par ES Kaimiņu politiku, Valsts prezidents norādīja, ka Latvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts rūpīgi seko līdzi Baltkrievijas attīstībai un cer ieraudzīt brīvas un demokrātiskas sabiedrības rašanos šajā valstī. Tāpat tika pausta cerība pragmatiska un konstruktīva dialoga ar Krieviju uzturēšanā un pilnveidošanā.
Runājot par savas prezidentūras ārpolitiskajiem virsuzstādījumiem, Valsts prezidents norādīja: „Viens no manas prezidentūras mērķiem ir stiprināt Latvijas ekonomiskās intereses reģionos, ar kuriem divpusējo un daudzpusējo attiecību iespējas vēl nav pilnībā izmantotas. Es vēlētos nosaukt tādus reģionus kā Āzija, īpaši Centrālāzija, Latīņamerika un Tuvie Austrumi. Skatoties pasaules kartē, jāsaprot, ka Eirāzijas reģions ir demokrātisko vērtību iedzīvināšanas centienu centrālā ass. Šo centienu tuvākais pārbaudes uzdevums būs Kosovas statusa jautājuma atrisināšana.”