Edgars Rinkēvičs: Labdien! Godājamie žurnālisti, gribēju izmantot šo iespēju, lai šodien nedaudz pārrunātu ar jums Valsts prezidenta ārpolitisko darbību, prioritātes, savilkt arī tādus zināmus rezultātus par šo gadu, ieskatītos nedaudz tālākajās darbībās.
Pirmais, ko es gribētu atgādināt visiem, ir tas, ka Valsts prezidents ir definējis kā savas ārpolitisko aktivitāšu galvenās jomas, pirmām kārtām, drošības jautājumus, otrām kārtām, ārējo ekonomisko sakaru veicināšanu un, treškārt, protams, stratēģiskās partnerības un partnerību nostiprināšanu.
Man jāsaka, ka šis gads, manuprāt, ir bijis ļoti veiksmīgs Valsts prezidentam. Valsts prezidents ir piedalījies vairākos nozīmīgos samitos. Valsts prezidents ir arī bijis vairākās nozīmīgās valsts vizītēs, lai īstenotu šos mērķus.
Pirmām kārtām es, protams, gribētu izdalīt īpaši NATO samitu, kurā tika pieņemta stratēģiskā koncepcija, kur Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm bija ļoti nopietni strādājusi, lai vēlreiz apstiprinātu 5.panta nozīmību, to, ka NATO kolektīvās aizsardzības līgums ir ar reāliem izpildes mehānismiem.
Valsts prezidentam ir bijusi ļoti laba un veiksmīga vizīte arī Ķīnas Tautas Republikā, kur ir bijusi tikšanās ar Ķīnas Tautas Republikas vadītājiem, kur ir runāts par nozīmīgiem ekonomiskās sadarbības jautājumiem. Arī NATO samita laikā bija ļoti labas tikšanās gan ar Polijas Republikas prezidentu, gan ar Lielbritānijas premjerministru, kur arī tika runāts par ekonomisko saišu nostiprināšanu un attīstību.
Tāpat ir bijusi dalība Eiropas Savienības un Āfrikas samitā, Eiropas Savienības un Āzijas samitā. Arī šeit, gan uzrunājot samita dalībvalstis, gan arī divpusējo tikšanos laikā Valsts prezidents ir akcentējis ārējo ekonomisko sakaru stiprināšanu, tirdzniecības attīstību starp valstīm.
Jāsaka tā, ka mēs redzam, īpaši pēc Eiropas Savienības un Āfrikas samita, pēc tikšanās ar Alžīrijas Republikas prezidentu, arī pēc sarunām ar Lībijas oficiālajām amatpersonām, diezgan lielas potences. Īstenībā es domāju, ka daudzi no jums nezina, bet, piemēram, Latvijas uzņēmēji, tādi kā „Liepājas metalurgs”, eksportē gandrīz 50% no savas produkcijas tieši uz Alžīriju. Ir interese pastiprināt šo sadarbību, ir interese sagatavot līgumtiesisko bāzi ekonomikas jautājumos gan ar Alžīriju. Ir zināma interese arī no Alžīrijas puses, no Lībijas puses attīstīt šos sakarus. Tā kā mums ir iespējas – gan Valsts prezidentam, gan valdībai attīstīt un veicināt Latvijas eksportspēju arī reģionos, kas nav tik tradicionāli bijuši līdz šim.
Tā kā es domāju, ka šis gads ir bijis diezgan veiksmīgs.
Tagad, protams, pievēršoties tam, ko Valsts prezidents vēl ir iecerējis decembrī, nākamo nedēļu un mēneša laikā, es gribētu akcentēt to, ka decembris un arī lielā mērā janvāris būs ārpolitiski ļoti aktīvi mēneši. Pirmkārt, mēs gaidām valsts vizītē Ukrainas Republikas prezidentu, 15., 16.decembrī, kur galvenie jautājumi, protams, būs ekonomiskā sadarbība, abu valstu politiskais dialogs. Šeit es gribētu īpaši uzsvērt to, ka Ukrainas Republikas prezidentam tā būs pirmā valsts vizīte Latvijā. Protams, detalizēta programma un nianses būs pieejamas pēc kādas nedēļas, bet jebkurā gadījumā mēs uzskatām šo vizīti par ļoti būtisku abu valstu attiecībās un ekonomiskās sadarbības veicināšanā.
Nākamais – Valsts prezidents dosies vizītē uz Krieviju no 19. līdz 21.decembrim un apmeklēs Maskavu un Sanktpēterburgu.
Janvāra vidū mēs gaidām Latvijā oficiālā vizītē Azerbaidžānas Republikas prezidentu, kur arī, protams, būs būtiski jautājumi, kas ir saistīti ar ekonomisko sadarbību, ar abu valstu attiecībām.
Es saprotu, ka jūs, protams, un arī spriežot pēc tā, ko es dzirdēju šodien Latvijas Radio no rīta un lasīju ziņu aģentūrās, esam atnākuši vairāk vai mazāk Krievijas vizītes dēļ. Tāpēc es jums gribētu nedaudz ieskicēt to, ko Valsts prezidents Valdis Zatlers ir iecerējis paveikt vizītes laikā Maskavā. Ir atsevišķas detaļas, par kurām es varbūt jums šodien nevarēšu izstāstīt un varbūt arī nevarēšu atbildēt uz jūsu jautājumiem, jo mums vēl priekšā stāv sagatavošanas vizīte Maskavā 13.decembrī. Tur varbūt vēl vesela rinda nianšu tiks precizētas.
Pamatā es gribētu uzsvērt to, ka attiecībās ar Krieviju Valsts prezidents redz tādus trīs prioritāros jautājumus. Pirmais ir politiskais dialogs, neapšaubāmi, ar Krievijas vadību. Mums ir pietiekami daudz jautājumu, kas šo gadu laikā ir sakrājušies no abām pusēm, kurus vajadzētu pārrunāt. Otrs ir ekonomisko sakaru veicināšana un attīstība. Un trešais ir līgumtiesiskās bāzes nostiprināšana.
Ja mēs runājam par līgumtiesisko bāzi, tad es domāju, ka ir pietiekami daudz rakstīts un skandēts par to, kādi līgumi varētu tikt noslēgti. Es gribētu vēlreiz uzsvērt to, ka abas puses jau labu laiku ļoti aktīvi strādā pie līguma sagatavošanas. Ir līgumi, kuri ir vairāk sagatavoti Latvijā un jau izgājuši attiecīgās nacionālās procedūras mūsu valstī, un līgumi, kuri vēl tiek gatavoti Krievijā.
Neko jaunu vai sensacionālu es šeit nepateikšu. Šobrīd mēs strādājam pie abu valstu līgumiem par sadarbību pie ārkārtējo situāciju draudu novēršanu un seku likvidēšanu, arī pie līguma par pierobežas teritorijas iedzīvotāju savstarpējo braucienu vienkāršošanu, pie līguma par izvairīšanos no dubultās nodokļu uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, pie līguma par sadarbību vides aizsardzības jomā, pie līguma par sadarbību tūrisma jomā, pie līguma par sadarbību cīņā pret noziedzību, it īpaši tās organizētajās formās. Tie ir tie līgumi, pie kuriem notiek darbs. Mēs ceram, ka pie visiem šiem līgumiem darbs notiks ļoti veiksmīgi un nekādi birokrātiski vai politiski šķēršļi nav, bet nekādi birokrātiski šķēršļi acīmredzami nebūs, lai viņus arī vizītes laikā attiecīgie ministri parakstītu. Vēl ir paredzēta ratifikācijas rakstu apmaiņa saistībā ar līgumu par sociālo drošību. Mēs vēl acīmredzami neizslēdzam arī īpašā protokola parakstīšanu, bet tas vēl ir jautājums, kas būs jārisina darba kārtībā nākamo divu nedēļu laikā.
Par delegācijas sastāvu. Es šobrīd gribētu gan izdarīt vienu noteiktu atzīmi, ka vizītes laikā un vizītes sagatavošanas laikā var nedaudz precizēties delegācijas sastāvs, bet mēs šobrīd skaidri zinām un esam aicinājuši vizītē piedalīties ekonomikas ministru Arti Kamparu, kurš ir arī starpvaldību komisijas priekšsēdētājs. Mēs esam aicinājuši vizītē piedalīties iekšlietu ministri Lindu Mūrnieci sakarā ar to, ka vesela rinda jautājumu ir Iekšlietu ministrijas kompetencē. Mēs esam aicinājuši piedalīties vizītē satiksmes ministru Uldi Auguli, ņemot vērā to, ka jautājumi, kas saistās ar tranzītu, transporta jautājumiem, ir pietiekami būtiski abu valstu ekonomiskajās attiecībās. Esam aicinājuši piedalīties prezidenta oficiālās delegācijas sastāvā Latvijas pareizticīgās baznīcas metropolītu Aleksandru un Rīgas pilsētas Domes priekšsēdētāju Nilu Ušakova kungu, ņemot vērā, ka tāda prakse vizīšu laikā ir bijusi, kā arī prezidentu pavadīs Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis. Protams, Valsts prezidenta padomnieki un attiecīgais personāls, kas nodrošina parasti vizīti – protokola, drošības dienesta darbinieki un tā tālāk.
Runājot par vizītes pamatlokiem, es gribētu uzsvērt to, ka mēs ceram, ka izdosies organizēt biznesa forumus gan Maskavā, gan Pēterburgā. Pie šī jautājuma strādā šobrīd Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Mēs domājam, ka būs arī, protams, bez oficiālajām sarunām un tikšanās reizēm, iespēja 20.decembra vakarā sarīkot nelielu kultūras programmu. Tās detaļas es jums šobrīd neatklāšu, lai paliek neliela intriga, pārsteigums. Kā arī pieņemšanu, ko Valsts prezidenta vārdā attiecīgi rīkotu pēc kultūras programmas.
Pēterburgā, kā jau es teicu, biznesa forums, tikšanās ar pilsētas vadību, varbūt arī kāda neliela kultūras programma un atgriešanās Latvijā 21.decembra vakarā.
Tas būtu tas, ko es gribētu šobrīd teikt par šo te vizīti. Es zinu arī to, ka ir uzņēmēji, kas ļoti interesējas, kā viņiem būs iespēja paust savu viedokli par to, kas būtu jārunā vizītes laikā, ekonomisko sakaru laikā. Tad es gribu uzsvērt to, ka 8.decembrī Valsts prezidents rīko regulāro tikšanos ar uzņēmējiem, kurā viņš gribētu pārrunāt par darāmajiem darbiem tieši ārējo ekonomisko sakaru veicināšanā. Ne tikai par Krieviju, protams, arī par tām citām vizītēm, kuras es minēju.