Aglyunīši! Svātceļnīki!
Meilī draugi!
I
Sirsneigi sveicīni jums itymūs skaistajūs i īdvasmys pylnajūs Aglyunys svātkūs!
Maņ ir eistyna prīca byut kūpā ar jums, – vakar – tautys krystaceļā, i šudiņ – svātku misē!
II
Esmu drošs, ka mēs katrs patiešām no sirds novērtējam iespēju ierasties Aglonā šajās dienās, būt kopā klātienē un satikt citam citu dzīvās, cilvēciskās sarunās.
Katru gadu mūs aizkustina daudzie svētceļnieki, kuri no malu malām pa Latvijas ceļiem dodas uz Aglonu svinēt svētkus. Tas mudina apstāties ikdienas steigā un sīkumos un aizdomāties par patiesajām vērtībām un prioritātēm.
Esot šeit bazilikas laukumā kopā, mēs atklājam, cik svarīgs un nepieciešams Latvijai ir ikviens no mums. Mēs neesam atstāti vieni un novārtā.
Latvijā ir ļoti daudz izpalīdzīgu, labu un ar lielu mīlestību apveltītu cilvēku, kuri ikdienā nemanāmi rūpējas par citiem un vairo mūsu kopējo labumu. Mūsu Latvija ir bagāta ar labiem cilvēkiem, un te, Aglonā, šajās dienās ir iespēja ļoti daudzus no viņiem satikt.
Esmu pārliecināts, ka tikšanās Aglonas svētkos mums katram ļauj stiprināt savu ticību un gūt iedvesmu ikdienai, pārdomājot gan piedzīvotos zaudējumus un kritienus, gan gūtos panākumus un prieku.
Paņemsim sev līdzi labās domas ikdienā pēc iespējas ilgāk un vairosim vairāk labo savā dzīvē un darbā.
III
Dārgie draugi!
COVID-19 pandēmija visai pasaulei ir atgādinājusi šķietami pašsaprotamu lietu patieso vērtību.
Izrādās, ka nekas tomēr nespēj aizvietot būšanu kopā ar mīļajiem, klātienes tikšanos un svētku svinēšanu kopā. Tikai tad, kad šī iespēja mums ir atņemta vai ierobežota, mēs patiešām varam apzināties, cik mums ir svarīga īsta dzīve, bez distancēšanās un ekrānu starpniecības.
Šis laiks mums māca solidaritāti, atgādinot, cik ļoti esam atkarīgi cits no cita. Izšķirīgos brīžos mūsu tauta ir solidāra, un arī šobrīd neviens netiks aizmirsts, neviens netiks atstāts malā. Piesardzības un drošības pasākumi ir vajadzīgi ne tikai, lai mēs paši pasargātu sevi un nesaslimtu, bet arī lai parūpētos par saviem līdzcilvēkiem un nepakļautu briesmām viņu veselību un pat dzīvību.
Es sirsnīgi pateicos katram, kurš ir vakcinējies. Liels paldies katram, kurš pamudinājis vai palīdzējis kādam nokļūt līdz vakcinācijai.
Es gribētu atgādināt, ka no mūsu lēmumiem atkarīga ir ne tikai mūsu pašu, bet arī daudzu citu cilvēku veselība un dzīvība. Mēs esam atbildīgi par to, lai šo krīzi visi kopā pārvarētu.
Paldies garīdzniekiem par mudinājumu vakcinēties savās draudzēs, par parādīto priekšzīmi un atgādinājumu ticīgajiem, ka vakcinēšanās nozīmē patiesas rūpes par kopējo labumu un saviem līdzcilvēkiem.
IV
Buļa kungs! Jūsu Ekselence!
Pirms 30 gadiem Jūs kļuvāt par bīskapu Liepājas diecēzē. Savukārt jau 25 gadi aizvadīti bīskapa kalpojumā Rēzeknes–Aglonas diecēzē.
Jūsu garīgais kalpojums ir nesis bagātīgus augļus un ļoti daudzus stiprinājis viņu ticībā.
Esmu Jūs iepazinis un augstu vērtēju kā Latvijas un Latgales patriotu.
Jūs esat paveicis ļoti daudz, lai veicinātu sirsnīgu sadraudzību starp dažādām tautībām un ticībām mūsu zemē, sekmētu latgaliskās identitātes saglabāšanos un vairotu mūsu cilvēkos latviskumu un uzticību Latvijai.
Jūs esat īsts viedokļu līderis, kurā ieklausās un kura teikto ņem vērā, un Jūs vienmēr šo ietekmi esat godprātīgi izmantojis Latvijas un tās cilvēku labumam.
Es šodien vēlos Jūs īpaši sveikt un pasniegt Jums Valsts prezidenta Cildinājuma rakstu un Valsts prezidenta medaļu!
Lai Jums stipra veselība, vēl daudz iedvesmojošu kalpojuma gadu un labu darbu Latvijai!
V
Godātie klātesošie!
Šogad aprit Latvijas un Svētā Krēsla diplomātisko attiecību pirmais gadsimts. Atzīmējot šo nozīmīgo gadadienu, man bija tas gods maijā Romā tikties ar Viņa Svētību pāvestu Francisku.
Viņa Svētība sarunā izrādīja patiesu interesi par situāciju Latvijā, augstu vērtēja mūsu ekumenisma tradīcijas un dažādu konfesiju draudzīgo kopdarbību. Viņam ļoti labā atmiņā palikusi vizīte Latvijā un jo īpaši viņa vizīte šeit, Aglonā, 2018. gada rudenī.
Taču katoļu baznīcas attiecības ar mūsu tautu ir daudz senākas par vienu gadsimtu. Romas ticība veidojusi mūsu piederību Eiropas kultūrtelpai un ietekmējusi mūsu tautas identitāti, jo īpaši šeit – Latgalē.
VI
Katoļu baznīca un tās garīdznieki visos laikos ir bijuši kopā ar savu tautu. Kopā ar savu tautu garīdznieki ir gājuši arī Golgātas ceļus un cietuši par ticību un Latviju.
Bīskapa Boļeslava Sloskāna savulaik izraudzītā kalpojuma devīze “Upuris par brāļiem” trāpīgi un saturiski ietilpīgi raksturo mūsu garīdznieku pārdzīvoto kopā ar savu tautu divu totalitāro režīmu varā.
Šogad aprit 80 gadu kopš pašiem necilvēciskākajiem noziegumiem, kurus ar mūsu cilvēkiem mūsu zemē pastrādāja gan padomju, gan nacistu okupācijas režīms. Tajā tumšajā laikā garīdznieki neklusēja par netaisnībām, iedvesmoja nezaudēt ticību un palika garīgi nesalauzti savā pārliecībā.
Es šodien pēc Svētās mises došos uz Višķiem, lai pagodinātu priesteri–mocekli Vladislavu Litaunieku, apmeklējot viņa atdusas vietu Višķu baznīcas dārzā. Es pateikšos viņam un viņa likteņa brāļiem un māsām, kuri palika uzticīgi savam kalpojumam un nenodeva savus tuvākos.
VII
Dāmas un kungi!
Svētku noslēgumā liels paldies visai garīdznieku saimei par kalpošanu mūsu tautai, kas cilvēku sirdīs un prātos nes mieru, piedošanu un žēlsirdību.
Sirsnīgs paldies visiem, kuru brīvprātīgais darbs un labās domas sekmēja šo svētku norisi.
Paldies visiem, kuri bija šogad klāt Aglonā un sev līdzi paņems apņemšanos vairot labo, lai katrs Latvijas iedzīvotājs būtu drošs savās ikdienas gaitās un kļūtu garīgi bagāts.
Lai mūs visus šodien apvieno kopīga lūgšana par mūsu zemi, valsti un tautu.
Dievs, svētī Latviju!