Aglonieši! Svētceļnieki!
Dāmas un kungi!
I
Man ir liels gods kārtējo reizi būt kopā ar jums šajos svētkos, šogad pirmo reizi – arī kā Valsts prezidentam.
II
Augusta vidus Aglonā ir īpašs laiks. Te mums ir iespēja redzēt pašiem sevi, savus tuviniekus un pavisam svešus līdzcilvēkus citādākus nekā ikdienas steigā. Aglonā mēs kļūstam sirsnīgāki un iejūtīgāki, atvērtāki citu cilvēku vajadzībām un solidārāki viens pret otru. Tautas krustaceļā mēs katrs savā dažādībā nesam aizdegto svecīti, visi kopā pārvēršot vakara tumsu dzīvu liesmiņu jūrā.
Es gribētu, lai šo svētku pacilājumu un labās domas mēs varētu paņemt sev līdzi pēc iespējas ilgāk. Aglonā es redzu mūsu tautu tādu, kādai tai vajadzētu būt katru dienu, veidojot savu un Latvijas nākotni.
Es gribētu aicināt ikvienu nebaidīties būt labākam arī ikdienā. Būt mīlošākiem un gādīgākiem savās ģimenēs. Būt iejūtīgākiem un palīdzēt līdzcilvēkiem, kuriem klājas grūtāk. Nekrāpties un neslinkot. Apejot likumu, nemeklēt savu labumu uz citu rēķina.
III
Šodien es Aglonā īpaši godinu savu priekšteci – Valsts prezidenta vietas izpildītāju trimdā – bīskapu Jāzepu Rancānu, kura mūža mājas ir šeit – Aglonas bazilikas kriptā, brīvā Latvijā. Viņš vienmēr palika uzticīgs demokrātiskai Latvijai un iedvesmoja daudzus nezaudēt ticību tās atdzimšanai.
Pat vistumšākajos laikos bīskaps Jāzeps Rancāns bija nelokāmi pārliecināts, ka neatkarīga Latvija atkal būs. Katru satikto tautieti trimdā viņš aicināja lūgt par Latviju. Arī mēs, dziedot mūsu himnu, vēlreiz lūgsim par Latviju, tās uzplaukumu un laimi.
IV
Pateiksimies šodien par mieru un saticību mūsu zemē. Lai gan katrs esam tik atšķirīgi savās identitātēs, vienmēr esam dzīvojuši plecu pie pleca vienotā likteņkopībā. Miers un saticība Latvijas tautā ir liela dāvana, kuru esam spējuši sargāt un dot nākamajām paaudzēm.
Es gribētu pateikties arhibīskapam, bīskapiem, visiem baznīcas pārstāvjiem par šo svēto misi. Par to, ka jūs mums, šīs mises dalībniekiem un tiem, kas to vēroja vai klausījās attālināti, devāt iespēju pārdomāt sevi, padomāt par saviem līdzcilvēkiem, par pasauli un par Dievu; un tādā veidā palīdzējāt mums atšķirt svarīgo no nesvarīgā, īslaicīgo no mūžīgā. Paldies jums par to!
Es gribētu arī pateikties sanitāriem, ceļa ierādītājiem, jauniešiem, kuri šodien palīdzēja šo misi rīkot, visiem brīvprātīgajiem par to, ka šī mise šeit var notikt; bet, galvenokārt, par to, ka jūs esat pierādījuši savu atbildību un ka mēs varam paļauties uz jums.
Mēs esam aicināti nest labo mūsu tautā, lai katrs Latvijas iedzīvotājs būtu drošs savās ikdienas gaitās, laimīgs un garīgi bagāts.
Dievs, svētī Latviju!
