Mīļie Latvijas cilvēki!
Jaunajā gadā es gribu mums visiem novēlēt izturību, iejūtību un drosmi.
I
Es vēlu mums visiem izturību.
Izturību mediķiem, kuri ikdienā un arī šonakt cīnās par cilvēku dzīvībām. Izturēt un dzīvot tālāk ir jāspēj slimajiem un tiem, kuri zaudējuši tuviniekus. Jāspēj tiem, kuri ir uz laiku zaudējuši darbu un ienākumus. Jāspēj tiem, kuri ir zaudējuši ticību un ir ceļā uz tās atgūšanu. Viņiem ir vajadzīga izturība, bet vēl jo vairāk – mūsu atbalsts.
Savukārt ikdienas ierobežojumi un neērtības no mums prasa pacietību. Jā, lielu pacietību. Tā tas patlaban ir visā pasaulē. Taču nākamgad mūsu dzīve pamazām atgriezīsies normālajās sliedēs.
Mums jārīkojas tā, lai nākotnē mēs šo laiku atcerētos ar lepnumu – par to, kā mēs to pārvarējām.
II
Es vēlu mums visiem iejūtību.
Katram no mums ir sava izlolotā patiesība. Mūsu dažādībā ir spēks. Tomēr pārdzīvojumos un dusmās nereti esam bijuši pārāk skarbi. Atzīstu – arī es. Uzklausīsim tos, kuriem nepiekrītam. Pat ja vārdi, ko dzirdam, mums nepatīk. Jo arī mēs gribam, lai mūs sadzird un saprot.
Tautas gaita cauri laikiem ir piepildīta ar nepārtrauktu sarunu. Mums visiem jārūpējas, lai tā noritētu cilvēcīgi un cieņpilni.
III
Es vēlu mums visiem drosmi.
Mēs esam sīksta, spītīga un drosmīga tauta. To mūsos ir iestrādājusi vēsture un mūsu senči. Krīze mums ir daudz liegusi, bet tā ir arī pavērusi jaunas iespējas. Mums ir talants, mums ir darbaspējas un mums ir Latvijas dabas dotās priekšrocības.
Es novēlu sev un mums visiem drosmi mainīties, jo laiks pēc krīzes būs citādāks. Būs vajadzīgi lieli mērķi. Būs vajadzīga drosme atzīt kļūdas un no tām mācīties. Būs vajadzīga drosme turpināt.
IV
Dārgie draugi!
Domām ir spēks. Kad tūlīt cits citam vēlēsim “Laimīgu Jauno gadu!”, neteiksim to tāpat vien! Ieliksim šajos vārdos labvēlību un sirsnību! Tam ir liels spēks. Spēks, kas dara stiprus mūs un mūsu Latviju.
Laimīgu Jauno gadu!