Augsti godātais ministra kungs!
Augsti godātais Valsts robežsardzes priekšnieka kungs!
Robežsargi!
Godātie klātesošie!
Dāmas un kungi!
I
Robežsardzes tāpat kā ikvienas citas valsts institūcijas vēsture lielā mērā atspoguļo mūsu valsts likteņgaitas. Jūsu dienesta sākums – tad, kad dibināja Latvijas valsti, okupācijas periods, kad mēs nevarējām nosargāt mūsu robežu (bet tas bija okupācijas jautājums) un valstiskuma atjaunošana kopā ar Latvijas valsts robežas atjaunošanu.
Divreiz šajos simt gados mums ir nācies veidot no jauna pašiem savu robežsardzi. Likt apkārt robežu, to nosargāt šajā gadsimtā, kas ir mūsu likteņgadsimts. Abas reizes mēs esam to paveikuši godam un varam lepoties ar sasniegto.
II
Tomēr es vēlētos aicināt arī šajā svinību reizē domāt par nākotnes darbiem un būt gataviem visu laiku turpināt profesionāli pilnveidoties, lai varētu reaģēt uz visiem iespējamiem izaicinājumiem.
Latvijas dalība Eiropas Savienībā (ES) nozīmē Latvijas atbildību par daļu no ES ārējās robežas. Mūsu austrumu robeža ar Krieviju un Baltkrieviju ir arī Eiropas Savienības austrumu robeža. No mūsu robežsargiem ne tikai Latvija, bet visa Eiropas Savienība sagaida augstu profesionalitāti un atbildīgumu par saviem dienesta pienākumiem.
Kā robežsardzes priekšnieks jau teica, mēs piedalāmies ne tikai mūsu Latvijas robežas sargāšanā, bet arī operācijās citās ES daļās, lai nosargātu Eiropas Savienības robežas.
Es esmu drošs, ka jūs esat gatavi tikt galā ar jaunajiem izaicinājumiem un esat arī gatavi izmantot tās profesionālās iespējas, ko sniedz Latvijas dalība Eiropas Savienībā un ES ārējās robežas apsardzība.
III
Dāmas un kungi!
Robežsargi!
Robežsargiem ir īpaša atbildība par valsti un dienesta pienākums būt pirmajiem valsts robežu apsardzībā.
Es šīs dienas parādē godināju mūsu robežsargus Masļenkos, kuri palika savos posteņos un aizstāvēja valsts robežu ar ieročiem rokās līdz galam.
Mums vienmēr jāatceras, ka savu valsti un tās neatkarību mēs izcīnījām un aizstāvējām paši. Mēs, latvieši, izcīnījām šo valsti. Latvijas okupācijas gadi ir bijuši mūsu tautas nacionālās pretošanās gadi, kad mēs pret pārspēku uzturējām savu negrozāmo valstsgribu un atguvām brīvību.
Bet pretošanās sākās Masļenkos, un to veica robežsargi.
Es vēlētos šodien arī godināt robežsargu komandieri ģenerāli Ludvigu Bolšteinu. Viņš var kalpot par vienu no paraugiem nākamajiem latviešu virsniekiem. Sākumā viņš piedalījās strēlnieku leģendārajā 1. Daugavgrīvas bataljonā, piedalījās cīņā pret lieliniekiem Frīdriha Brieža pagrīdes organizācijā, pēc tam – Kalpaka bataljonā Brīvības cīņās un Baloža brigādes štābā kā tā priekšnieks. Un visu mūžu viņš palika uzticīgs Latvijai, godprātīgs savu pienākumu pildītājs.
Mums, latviešiem, ir stalta ēka – sava valsts. Un neviena sveša vara nevar piespiest mūs to noārdīt. Mēs esam atjaunojuši savu valsti un varam lepoties ar mūsu varoņiem – kā ģenerālis Bolšteins, kā Masļenku robežsargi, kā visi tie, kuri ikdienā pilda grūto pienākumu uz mūsu valsts robežas.
Tik priekšzīmīgs karavīrs un komandieris kā ģenerālis Ludvigs Bolšteins vēsturē ir reti sastopams. Bet viņš, robežsargi, ir jūsējais robežsargu komandieris šajā grūtajā laikā.
Esiet viņa un citu dižu robežsargu atmiņas cienīgi!
IV
Šodien mēs svinam ne tikai mūsu robežsardzes simtgadi, bet šī ir arī Valsts robežsardzes priekšnieka ģenerāļa Gunta Pujāta dzimšanas diena. Mēdz teikt, ka visas nejaušas sakritības ir kaut kur dziļi likumsakarīgas. Daudz laimes, ģenerāli!
Lai Jūsu vadībā robežsardzei ir kārtīgs paveiktu lielu darbu un izaugsmes cēliens, kas mūsu valsti mums visiem padara drošāku un stiprāku!
Robežsargi!
Jums ir iespēja tagad, otrajā robežsardzes gadsimtā, pavērt jaunu lappusi mūsu valsts vēsturē, un izmantosim visi – mēs kā pilsoņi, jūs kā robežsargi, kas mūs sargājat, – šo iespēju.
V
Sirsnīgi sveicu visus Latvijas robežsargus ar jūsu simtgades svētkiem!
Jūsu svētkos vēlos dāvināt dāvanu, kas simboliski atgādinās par robežsargu misiju un dienesta atbildību.
Latvija uzticas saviem robežsargiem un lepojas ar viņu paveikto!
Lai vienmēr gods kalpot Latvijai!