Augsti godātais rektora Anderša Hāgfelta kungs!
Godātie klātesošie!
Iezīmējot abu mūsu valstu – Latvijas un Zviedrijas – de iure attiecību simtgadi, esmu priecīgs būt šeit, latviešiem izsenis zināmajā un tik pievilcīgajā Upsalas universitātē un bibliotēkā.
Radniecīgā ziemeļu kultūra, augstais izglītības un dzīves līmenis latviešu skatus vienmēr saistījis pie Zviedrijas un licis iedvesmoties no tās sasniegumiem.
Arī akadēmiski izglītotie latviešu bēgļi, pēc Otrā pasaules kara paliekot trimdā Zviedrijā, sev mājvietu un profesionālu pielietojumu rada universitātes pilsētā Upsalā.
Šeit, Upsalas bibliotēkā, glabājas latviešu kultūrvēsturei ļoti svarīgas liecības: vecākā latviešu valodā publicētā grāmata – pirmais Katoļu katehisma izdevums, kas iespiests 1585. gadā; 16. gadsimta Rīgas jezuītu bibliotēkas grāmatas, kas veido vienu no senākajām grāmatu kolekcijām Upsalas Universitātes bibliotēkas krājumā.
Nesen noslēdzies kolekcijas rekonstruēšanas process, ir digitalizēta tās kartotēka, padarot šo Rīgas jezuītu grāmatu vākumu pieejamāku pētniecībai un izziņai.
Šajā projektā no Latvijas puses līdzdarbojās Latvijas Nacionālā bibliotēka. Vēlos izcelt bibliotēku sadarbību, jo projekta lieliskais rezultāts apliecina veiksmīgu partnerību starp divu valstu institūcijām, spēju nojaukt robežas kopīgu ideju un vērtību vārdā.
Iespējams, ka laika gaitā šodienas redzējums uz Rīgas jezuītu bibliotēkas grāmatu krājumu būs jāpapildina vai pat jāmaina. Tas būs atkarīgs no pētniekiem. Mēs varam būt gandarīti, ka izdarījām visu, kas mūsu spēkos, lai šo vēstures mantojumu saglabātu un iedzīvinātu gan mūsdienu, gan nākotnes apritē.
Upsalas universitātes bibliotēkai arī turpmāk novēlu būt gan kultūrvēsturisku kolekciju uzticamai un kompetentai glabātājai, gan mūsdienīgas zināšanu sabiedrības līdzveidotājai.