10. maijā Romā LUMSA universitātē par godu Latvijas un Svētā Krēsla attiecību 100. gadadienai svinīgi tika atklāts rakstu un dokumentu krājums “100 gadi patiesuma un uzticēšanās garā. Diplomātiskās attiecības starp Latvijas Republiku un Svēto Krēslu”.
Līdz ar šīs dienas Valsts prezidenta E. Levita dalību NATO Austrumu flanga (B9 – Bukarestes devītnieka) valstu vadītāju tiešsaistes sanāksmē Valsts prezidenta apsveikuma uzrunu izdevuma atklāšanā nolasīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns.
E. Levita uzrunā pausta pateicība izdevuma autoriem, kuru pamatīgais veikums ļaus secīgāk izsekot Latvijas un Svētā Krēsla attiecībām 20. gadsimta globālo vēsturisko un politisko procesu gaitā, atvedot mūs līdz pat šodienai. Izdevumā ir iekļauti priestera Mihaila Volohova un Dr. hist. Ineses Runces pētījumi un līdz šim nepublicēti arhīvu dokumenti par Latvijas un Svētā Krēsla attiecībām (1918–1958). Krājums izdots ar Ārlietu ministrijas Latvijas valsts simtgades publiskās diplomātijas programmas finansiālu atbalstu sadarbībā ar Svētā Krēsla Valsts sekretariātu, Pontifikālo vēstures zinātņu komiteju un Latvijas Nacionālo arhīvu.
Runā tika iekļauts atskats uz nozīmīgākajiem Latvijas un Svētā Krēsla sadarbības vēsturiskajiem aspektiem, īpaši uzsverot Svētā Krēsla neatzīšanas politiku Latvijas inkorporācijai PSRS.
Runā ir uzsvērta Latvijas katoļticīgo un katoļu baznīcas nozīme arī Latvijas valsts veidošanās laikā 1917. un 1918. gadā, kad viens no svarīgākajiem iekšpolitiskajiem jautājumiem bija katoļticīgās Latgales integrēšana jaundibinātajā Latvijas valstī.
Izcelts arī fakts, ka “Latvijas prettiesisko iekļaušanu PSRS sastāvā Svētais Krēsls neatzina no pirmajām valsts sagrābšanas dienām 1940. gadā. Atskatoties mēs varam izteikt gandarījumu par to, kā katoļu baznīca šajā sarežģītajā laikā rada iespējas uzturēt dzīvu saikni gan ar katoļiem Latvijā, kuri bija spiesti dzīvot aiz dzelzs priekškara, gan ar latviešu trimdiniekiem pasaulē”.
Uzrunā novērtēta no padomju varas cietušā bīskapa Boļeslava Sloskāna darbība: “Bīskapa beatifikācija būtu augsts novērtējums viņa kalpojumam patiesībai un līdzcilvēkiem mūža garumā, nesatricināmajai ticībai un totalitāras varas nesalauztajam garam. To novērtētu ne vien Latvijas katoļi, bet arī ticīgie Baltkrievijā, par kuriem gādāt bīskapa amatā savulaik tika aicināts Boļeslavs Sloskāns.”
E. Levita vēstījumā augstu novērtēta Latvijas ekumenisma tradīcija, reliģiju daudzveidība un brīvība Latvijā. Tāpat atzīmēts, ka Latvijas Satversmē, kurai nākamgad atzīmēsim 100 gadu, valsts un baznīca ir atdalītas, tomēr abu starpā notiek laba sadarbība: “18. novembrī – mūsu valsts dibināšanas svētkos – Latvijas baznīcu garīgie vadītāji ik gadu vada kopīgu ekumenisko dievkalpojumu. “Dzīvs ekumenisms” ir viena no Latvijas īpašajām pazīmēm.”
Pieminot pāvesta Franciska vizīti Latvijā 2018. gadā, runā tiek izcelta arī pāvesta šī brīža starptautiskā darbība: “Pasaulei izejot no pandēmijas izraisītās globālās krīzes, redzam, ka multilaterālisms kļūst arvien nozīmīgāks. Atzinīgi vērtējams pāvesta dokuments “Fratelli Tutti”, kurā tiek uzsvērts, ka ANO ir jāveicina likuma spēks nevis spēka likums, un daudzpusējos līgumos ir labāk jāaizsargā arī vājākas valstis. Latvija augstu tur godā ekumenisma svētīgo tradīciju. Vēlos izteikt apbrīnu un atzinību par pāvesta vēsturisko miera svētceļojumu uz Irāku, uzsverot savas rūpes par ekumenismu un mieru starp tautām.”
Atzīmēts, ka arī Latvijai ir nozīmīgi tādi globāli aktuāli temati kā ilgtspējīga un sociāli atbildīga attīstība, izglītības politika Eiropas nākotnes kontekstā, digitalizācijas ietekme uz sabiedrību un nepieciešamība izveidot digitālās pasaules straujajai attīstībai atbilstošu likumdošanu Eiropas līmenī.
Tāpat tiek novērtēti pāvesta Franciska centieni pievērst uzmanību klimata jautājumiem: “Latvija ir zaļa zeme, tomēr arī mums ir jāpārskata savi enerģijas lietošanas, pārvietošanās un ēšanas ieradumi, lai, kā uzsvēris pāvests Francisks, atjaunotu sākotnējo harmoniju attiecībās starp cilvēku un dabu.”
