Parlamentārā sekretāra kungs, ģenerāļa kungs, direktora kungs, audzinātāji, topošie jaunākie militārie instruktori!
“Kam vairāk ir dots, no tā arī vairāk tiek prasīts,” tā rakstīja ģenerālis Goppers par savu tuvo draugu un Pirmā pasaules kara kauju biedru Oskaru Kalpaku.
Pulkvedis Kalpaks lauku jaunekļa kļuva par izcilu virsnieku, savu karavīru cienītu un iemīlētu.
Viņš bija uzticams draugs, savas tautas patriots, godīgs vārdos un darbos.
Viņam arī bija mīlestība uz mūziku, it sevišķi uz stīgu mūziku. Viņš spēlēja vijoli ar aizrautību un redzamiem panākumiem.
Līdzko viņš 1915. gada rudenī uzzināja par iespēju pieteikties topošajos latviešu strēlnieku bataljonos, viņš tūlīt iesniedza attiecīgu pieteikumu.
Kalpaka aiziešana no krievu vienības, kur viņš dienēja pirms tam, tika kavēta. Zaudēt tik spējīgu virsnieku kara laikā neviena vienība negribēja.
Šodien, kad Ukraina varonīgi cīnās par savu brīvību, kad redzam krievu iebrucēju pastrādātos kara noziegumus, mēs skaidri apzināmies, ka mums vienmēr ir jābūt gataviem aizstāvēt savu valsti, savu tautu un savu demokrātiju.
Kalpaka vidusskolas audzēkņi!
Šī ir nozīmīga diena ne tikai Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālajai vidusskolai, bet arī Latvijai un visiem Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Šodien jūs saņemat savas skolas karogu.
Bruņotos spēkos ikkatra karaspēka vienība ir nokomplektēta tikai tad, kad tai ir savs karogs.
Ikvienam karavīram un vienībai tās karogs ir svētums, kam jāseko kaujā un kas sargājams vairāk par pašu dzīvību.
Jūs neesat karaspēka vienība, bet jūs jau saprotat, ko nozīmē būt savas valsts sargam.
Jūs šeit neesat gadījuma dēļ. Jūs visi esat Kalpaka skolas audzēkņi.
Jūs jūtat to pašu valstsgribu, ko juta Oskars Kalpaks mūsu brīvās Latvijas neatkarības izveidošanas un izcīnīšanas brīdī.
Šajā karogā ir ietverta pulkveža Oskara Kalpaka būtība. Lai tas apliecina jūsu cenšanos pēc tādas pašas izcilības, kādu sasniedza viņš! Novēlu veiksmi mācībās un turpmākajā dzīvē!
