Karavīri! Zemessargi!
Glābēji un ugunsdzēsēji!
Policisti un robežsargi!
Ekselences! Dāmas un kungi!
I
Mēs šovakar, vēsturiskā dienā, esam pulcējušies šeit, vēsturiskā vietā, lai godinātu visus mūsu varoņus un brīvības cīnītājus.
Kā katru gadu Lāčplēša dienā 11.novembra krastmalā Rīgā un visā Latvijā atceramies šeit pirms simts gadiem izcīnīto vēsturisko uzvaru, nosargājot Rīgu, Latvijas valsti un tās nākotni.
II
Latvijas valsts pamatā ir mūsu tautas negrozāmā valstsgriba – griba uzturēt pašiem savu neatkarīgu valsti un pašiem lemt par savu nākotni.
Ja kāds vaicātu, kā varētu sajust vai saskatīt valstsgribu, mēs droši varam atgādināt par mūsu armijas un mūsu tautas uzvaru pār Bermontu pie Rīgas.
III
Tas bija kritisks brīdis Latvijas valstiskumam, kad ienaidnieka straujā uzbrukuma un pārspēka dēļ varējām zaudēt daudz, teju visu.
Pēc gadsimta ir grūti iedomāties, ka šajā vietā notika izšķirošā kauja par Latvijas valsti. Pāri Daugavai, tajā krastā bija ienaidnieks, un šī krastmala bija frontes līnija ar steigā izraktām tranšejām un improvizētiem nocietinājumiem. Mūsu virsnieki un karavīri visgrūtākajā brīdī tieši šeit, krastmalā, noturēja fronti un noturēja valsti. Tas iedvesmoja visu tautu un deva pārliecību par iespēju uzvarēt.
Bermonta uzbrukums ir pagrieziena punkts mūsu neatkarības karā, kad cīņā par savu valsti aizgāja visa tauta. Latvijas armijā pieteicās brīvprātīgie, kuri bija gatavi ar ieročiem rokās aizstāvēt Latviju. Sabiedrība iesaistījās ar ziedojumiem un palīdzību armijas uzturēšanā un apgādē, rūpēs par ievainotajiem. Visa tauta bija frontē par Latviju, pret tās ienaidniekiem.
Raiņa “Daugava”, kas tieši tolaik iedvesmoja izšķirošajai cīņai, izrādījās pravietiska. Uzvara pār Bermontu deva to ticību Latvijai un pārliecību par savu spēku, kas ļāva atbrīvot Latvijas zemi un pabeigt brīvības cīņas pašiem saviem spēkiem un savā neatkarīgā valstī.
IV
11.novembrī mēs simboliski svinam mūsu uzvaru neatkarības karā. Tā bija uzvara ne tikai pār konkrētu ienaidnieku. Tā bija uzvara pār neticību saviem spēkiem, neticību savas valsts neatkarībai un nākotnei. Tā bija uzvara pār palikšanu malā un vienaldzību pret kopējo labumu.
Šovakar mēs svinam tautas izcīnītās uzvaras gadsimtu, kas apstiprināja mūsu kopējo gribu būt neatkarīgiem un brīviem un spēju savu valsti nosargāt. Lāčplēša diena ir mūsu valstsgribas apstiprinājuma diena.
V
Tepat netālu pie Rīgas pils mūriem kā katru gadu cilvēku aizdegto svecīšu tūkstoši izgaismo novembra nakti. Aizdegto svecīšu gaisma silda arī mūsu varoņu atdusas vietas Brāļu kapos un citur. Latvijas pilsētās un novados cilvēki godina un atceras mūsu brīvības cīnītājus un mūsu uzvaru.
Tieši tāpat kā pirms simts gadiem mūsu Latvijas sargi tagad dosies pāri Daugavai un simboliski iesoļos Pārdaugavā. Tāpat kā pirms gadsimta mums visiem ir iespēja būt kopā ar saviem bruņotajiem spēkiem un kopā ar viņiem doties pāri Daugavai, apliecinot, ka Daugavas abas malas ir mūsu un nevienam mēs Rīgu un Latviju neatdosim.
Iesim visi kopā tautas gājienā pāri Akmens tiltam uz Pārdaugavu mūsu brīvās Latvijas galvaspilsētā.
VI
Gadsimtu senie notikumi mums atgādina, ka valsti izcīnīt un nosargāt nevar tikai karavīri vieni paši. Valsti var izcīnīt un nosargāt tikai tauta visa kopā.
Mēs mācāmies no mūsu vēsturiskās pieredzes un veidojam visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu, lai būtu gatavi reaģēt uz šodienas apdraudējumiem. Mēs varam iedvesmoties no tās ticības un pārliecības par savu spēku, kas tolaik veda pretī mūs uzvarai Brīvības cīņās.
Nekad neļausim neticībai savas valsts nākotnei un neatkarībai mūs uzvarēt!
Nekad nepaliksim vienaldzīgi malā, kad jāiestājas par Latviju!
Mūsu tautas Lāčplēša cilts spēks ir neuzvarams, ja mēs esam kopā par Latviju un mūsu valstsgriba ir stipra.
Dievs, svētī Latviju!
