Mūsu dārgie, mīļie mūziķi! Klātesošie!
1944. gada oktobrī, kad Rīgā Ģertrūdes baznīcā skanēja Lūcijas Garūtas kantāte “Dievs, Tava zeme deg”, pa Brīvības ielu brauca tanki. Tas bija brīdis, kad mainījās okupācijas varas, kad sprāga bumbas. Šajā laikā kantāte deva mierinājumu tiem, kuri to dzirdēja, un deva ticību nākotnei, pat neraugoties uz to, ka Latvija tajā brīdī bija atstāta pilnīgi viena.
Šodien deg Ukrainas zeme, un šajā brīdī, kad mēs šeit, operā, pasniedzam mūzikas balvu, Kijivas operā sprāgst bumbas un cilvēki iet bojā. Taču atšķirībā no Latvijas toreiz, 1944. gadā, Ukraina nav viena. Ar Ukrainu kopā ir visa demokrātiskā pasaule, visa Eiropa un arī visa Latvija. Ukraina ir vienojusi Latvijas tautu, tā ir vienojusi latviešu nāciju atbalstā Ukrainai.
Šeit, operas namā, pirms katras izrādes skan Ukrainas valsts himna. Notiek koncerti, un tiek vākti līdzekļi atbalstam Ukrainai. Šī pasaules solidaritāte dod spēku ukraiņu nācijai cīnīties par savu dzimteni, par savu valsti. Mēs esam pārliecināti, ka ukraiņi uzvarēs. Mēs esam kopā ar ukraiņiem!
Dārgie mūziķi!
Es pateicos jums par jūsu profesionalitāti, par jūsu izcilību, ka jūs dodat mums iespēju iedziļināties mūzikas pasaulē. Bez mūzikas dzīve būtu daudz nabadzīgāka. Es pateicos jums par jūsu pilsonisko stāju, par to, ka jūs zināt, kur ir labais un pareizais un kur ir sliktais un nepareizais, par to, ka jūs atbalstāt Ukrainu.
Dārgie draugi!
Mūzika ir cilvēcības valoda, un visi, kuri šodien šeit piedalās, runā cilvēcības valodā. Cilvēcība vienmēr ir stiprāka par ieročiem. Tas attiecas arī uz Ukrainu. Ukraina uzvarēs!
Slava Ukrainai!
