Cienījamie zinātnieki!
Man ir patiešām liels prieks šodien būt Latvijas intelektuālās elites vidū un iepazīt šo institūtu, kas pārstāv Latvijai ļoti svarīgu nozari – mežzinātni. Latviešiem mežzinātne, meži un mežu nozare kā tāda ir divtik svarīga. Pirmkārt, protams, praktiskā nozīme ekonomikā, bet arī emocionālā nozīmē, jo mēs uzskatām, ka latvieši ir īpašā veidā saistīti ar dabu. Un Latvijas daba jo sevišķi ir, protams, meži. Jūs kā zinātnieki pētāt šo nozari, dodat mums savus priekšlikumus, kā pret mežu vislabāk attiekties.
Mežsaimniecība dod praktiskā ziņā daudz darba vietu. Vairāk nekā 30 tūkstoši cilvēku strādā mežu nozarē, un tā ir viena no lielākajām Latvijas lauksaimniecības nozarēm. Bet, protams, mežs ir arī patīkams dzīvei un atpūtai, sēņošanai un ogošanai, vienkārši pastaigām.
Man ir liels gods būt šeit, Silavā, arī tādēļ, ka Silava šajā mežu nozarē dod savu īpašo pienesumu, lai mēs varētu labāk šo Latvijas dabas sastāvdaļu apsaimniekot. Un pēc zināmiem statistikas datiem apmēram puse Latvijas ir klāta ar mežiem. Starp citu, šis skaits pēdējās dekādēs ir audzis. Arī pateicoties jūsu pienesumam, ja mēs runājam par praktisko nozīmi, tie, kuriem ir mežs, var stādīt kokus ne tikai saviem bērniem, mazbērniem un mazmazbērniem, bet arī paši sev, jo šeit ir arī atklāts apses klons, kas sasniedz ciršanas vecumu jau pēc 20 gadiem.
Emocionālā nozīmē, protams, meži ir īpašs vēstījums, kas dod mums drošības un māju sajūtu. Starp citu, sociālpsiholoģijā ir interesants novērojums attiecībā uz mākslu. Ja mēs apskatāmies, piemēram, Renesanses laika mākslu un arī vēlāk, tad uz ziemeļiem no Viduseiropas, kur ir attēloti meži, koki, zaļums, tas ir kaut kas, teiksim, veldzinošs un drošību dodošs gleznu kontekstā. Savukārt Dienvideiropā meži un biezoknis ir attēlots draudošā kontekstā, tas tiek uzskatīts vairāk kā drauds, kur var pazust, kur var būt laupītāji u. tml. Šis ir interesants mākslas vēstures pētījums par to, kā tautu psiholoģijā uztver mežu, zaļumu un biezokni.
Es saprotu, ka šodien Latvijā gandrīz vai nav nemaz dabisko mežu, izņemot Moricsalu, tomēr izskatās, ka liela daļa ir kaut kas līdzīgs dabiskam mežam. Tādēļ es augsti novērtēju to, ka jūs šeit, institūtā, ikdienā nenogurstoši strādājat pie mūsu mežu kvalitātes uzlabošanas, dodat savus priekšlikumus, kā to vislabāk darīt.
Darbs zinātnē, protams, nav viegls, un sabiedrība ārpus institūta redz dažādas inovācijas un izgudrojumus, panākumus, bet, protams, aiz šiem panākumiem slēpjas garas stundas. Pie zinātnes pieder arī tas, ka tu pēti, pēti un pēti, un pēc trim gadiem nonāc pie rezultāta, ka tur nekas nav, bet arī tas ir rezultāts, kas ir svarīgs kopējai zinātnei, un tas arī ir jāprot novērtēt kā zinātnes sastāvdaļa. Tādēļ es gribētu teikt, ka jūsu darbs ir sabiedrībā novērtēts, un zinātne kā tāda ir viena no Latvijas valsts prioritātēm un arī viena no manas prezidentūras prioritātēm. Protams, Valsts prezidents nepieņem lēmumus par zinātnes finansējumu, bet Valsts prezidents var uzsvērt zinātnes nozīmi, lai tie, kuri pieņem lēmumus, to labāk izprastu.
Man ir arī prieks redzēt, ka tāpat kā mežā arī šeit, Silavā, notiek dabiskā atjaunošanās. Šeit es redzu gan jaunus zinātniekus, gan arī pieredzējušus zinātniekus. Tādā veidā var visi kopā kā kolektīvs, kā zinātnieku saime dot savu pienesumu šai zinātnes nozarei. Protams, tas tiek novērtēts, un sabiedrības novērtējumu var redzēt apbalvojumos. Apbalvoto zinātnieku skaitā es minēšu Austru Āboliņu, Imantu Baumani, Mudrīti Daugavieti, Māri Daugavieti, Valentīnu Lazdānu, Arvīdu Priedīti un Pēteri Zālīti. Varbūt ir vēl kāds, bet katrā ziņā jūs redzat, ka sabiedrība novērtē jūsu darbu, un tas ir ārkārtīgi svarīgi.
Par institūta nozīmi un kvalitāti liecina arī tas, ka institūts ir piedalījies un piesaistījis dažādus projektus gan ar valsts atbalstu, piemēram, PostDoc Latvia, gan Fundamentāli lietišķo pētījumu programmā, gan Eiropas Komisijas piesaistītā finansējuma Horizon 2020 programmā. Tas nozīmē, ka jūsu darbs ir novērtēts gan Latvijas, gan Eiropas līmenī, jo šī ir zinātnes nozare, kur ir iespējama salīdzināmība un līdz ar to arī konkurence. Humanitārās zinātnēs tas tādā veidā nav iespējams, piemēram, vēstures zinātnē starptautiskā konkurētspēja pēc būtības nav īsti iespējama, taču šajā nozarē un visās dabaszinātnēs pēc būtības pastāv salīdzināmība. Un šajā salīdzināmībā Silava ieņem ļoti godpilnu vietu Eiropas zinātnē.
Es gribētu pateikties jums par jūsu devumu Latvijas zinātnei, Latvijas tautsaimniecībai. Es jau teicu, ka ikvienam latvietim mežs ir svarīgs, tādēļ paldies arī par to, ka jūs gādājat, lai meži pastāv un tie ir kvalitatīvi, tos var izmantot praktiski. Sabiedrība ļoti augsti novērtē jūsu devumu. Es vēlu jums arī turpmāk labus panākumus jūsu zinātniskajā darbā, projektu piesaistē un vispār ar dzīvi šeit, šajā skaistajā institūtā. Paldies!
