Valsts prezidents Egils Levits šodien piedalījās Latvijas Studentu apvienības 25. kongresa atklāšanā. Valsts prezidents pirms kongresa atklāšanas Latvijas Universitātes studentu Biznesa inkubatorā tikās ar studentiem, lai pārrunātu aktualitātes augstākajā izglītībā no studējošo perspektīvas, kā arī iepazinās ar inkubatora darbu.
Publicēts: 07.03.2020.
Valsts prezidents šodien Latvijas Studentu apvienības kongresā uzsver studentu lomu Latvijas augstskolu sistēmas un Latvijas pilnveidošanā.
Valsts prezidenta Egila Levita uzruna Latvijas Studentu apvienības 25. kongresā
Cienījamie studenti!
Šodien es ar lielu prieku piedalos Studentu Apvienības 25. kongresā. 25 gadi ir ceturtdaļgadsimts, kopš jūs aktīvi piedalāties Latvijas augstskolu līdzveidošanā, un jūs vienlaicīgi piedalāties arī Latvijas pilsoniskās sabiedrības līdzveidošanā. Studentu līdzdalība ir svarīga ne tikai augstskolai, ne tikai izglītības sistēmai, bet visai Latvijas sabiedrībai.
Studenti ir sava vecuma jauniešu aktīvākā daļa, un, ja mēs paskatāmies vēsturē, tad studenti ir bijuši tie, kas ir piedalījušies vai iniciējuši sabiedrības pārmaiņas, sabiedrības uzlabojumus, sākot jau ar jaunlatviešiem, un tie bija studenti savā laikā, kas ir mūsu nācijas pamatlicēji, kuriem mēs varam pateikties par to, ka esam izveidojušies par latviešu nāciju šodien.
Tāpēc es esmu pilnīgi drošs, ka šajā zālē sēž gan nākamie inženieri, gan politiķi, gan žurnālisti, visi tie, kas arī nākotnē veidos Latvijas sabiedrību un būs viedokļu līderi.
Ar savu darbu jūs būvējat nākotni ne tikai sev, bet visai Latvijai. Uzņemties atbildību par nākotni nav pašsaprotami, tāpēc tam ir nepieciešama spēcīga, pašapzinīga, gudra cilvēka raksturs. Uzņemties atbildību ir gudra cilvēka pazīme. Tā kā jūs esat šeit, varam teikt, ka šeit ir šie gudrie cilvēki dubultā nozīmē – jūs studējat un uzņematies līdzatbildību par mūsu sabiedrību.
Mūsdienās mūsu cilvēkam atvērta ir visa pasaule, un tas ir ļoti skaisti, ka jūs par savu studiju vietu esat izvēlējušies savu dzimteni, mūsu augstskolas. Es runāju par augstskolu sistēmas reformām, šīs diskusijas ir kontroversiālas, ir ļoti dažādas domas, bet katrā ziņā mums ir jāpatur prātā, ka mūsu augstskolas līdz šim arī ir devuši labus rezultātus, un mūsu absolventi ir spējīgi gan savā profesijā, gan pašizpausmē.
Es gribētu uzsvērt vienu domu – proti, to, ka studēšanas jēga ir ne tikai iegūt profesionālās zināšanas un prasmes augstā līmenī, bet arī pilnveidot savu personību. Personības pilnveidošana kā mērķis varbūt no augstskolu redzesloka tagad ir kļuvis bālāks nekā pirms 20, 30 gadiem, ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā, un to vajadzētu kompensēt katram individuāli – maksimāli izmantot studiju laiku, lai veidotu savu personību, un ārpus sava priekšmeta interesētos par blakus zinātnēm, par sabiedrību kopumā. Interdisciplinaritāte ir svarīga zinātnes sastāvdaļa. Ir vajadzīgi ne tikai tie, kas šauri ieurbjas savā specialitātē līdz galam, tas nav pietiekoši. Starpdisciplinaritāti es varētu ieteikt gan individuālā līmenī studējot, gan arī augstskolai pašai vēršot uz to lielāku uzmanību, ko tā arī dara.
Augstskolu reforma ir kontroversiāla un grūta, tās modelis šobrīd ir redzams tādās vispārīgās aprisēs, un diskusija turpināsies par attiecīgajām detaļām. Ir ļoti svarīga arī studentu balss, Latvijas Studentu apvienības balss, kura arī dzirdama, ir sadzirdēta, un, es ceru, tiks sadzirdēta vēl labāk. Protams, bez studentiem nav jēgas nevienai augstskolai, nevienai augstskolu reformai, tādēļ ir svarīgi, lai jūs piedalītos šajā diskusijā par augstskolas sistēmas reformēšanu un piemērošanu mūsdienu vajadzībām. Mūsdienu vajadzības vienmēr ir, laiki mainās, un sistēma, kas ir izveidota pirms gadiem, vienmēr ir jāuzlabo, un šobrīd notiek tieši tāds - uzlabošanas - process.
Es domāju, ka mūsu visu mērķis, arī studentu kā Latvijas pilsoniskās sabiedrības – ir moderna, solidāra, ilgtspējīga valsts. Pie ilgtspējīgas valsts pieder arī zinātne un izglītība. Pie modernas un ilgtspējīgas valsts pieder arī latviskums. Latviskums ir piederīgs ne tikai seniem laikiem, latviskumam vienmēr ir moderna dimensija. Jaunlatviešu latviskums ir citāds nekā 21.gadsmita latviskums, un tam ir gan pagātnes dimensija, gan nākotnes dimensija. Studentiem ir iespēja to apzināties, studenti gan to respektē, gan kopj mūsu kultūras mantojumu, bet arī veido mūsu nākotni. Lai Latvija būtu moderna valsts ar savu identitāti, visi šie principi ir jāņem vērā.
Tādēļ ir arī svarīgi, lai Latvijas politika ne tikai uzklausa jauniešus, bet lai paši jaunieši arī aktīvi piedalās politikas veidošanā. Politikas veidošanā jāpiedalās visām paaudzēm, tas nav vienas paaudzes monopols, bet katrai paaudzei ir sava pieredze un katrai paaudzei ir savs pasaules redzējums, tādēļ ir svarīgi, lai jaunā paaudze, īpaši akadēmiski izglītotā paaudze, aktīvi piedalītos politikas veidošanā. Tā ir demokrātijas priekšrocība, kas mums jau 30 gadus Latvijā valda, ka katrs var piedalīties sabiedrības veidošanā un akadēmiskās dzīves veidošanā. Studenti ir ļoti kvalificēti, lai piedalītos šajā procesā – gan runājot par augstskolu reformu, gan par jebkuru valsts attīstības jautājumu.
Novēlu jums labu kongresu, interesantas diskusijas, un esmu drošs, ka daudzi no jums aktīvi piedalīsies visas Latvijas tālākā veidošanā – katrs savā vietā, katrs savā jomā, katrs ar savu domu! Paldies jums.
