Es šodien vēlos simboliski uzrunāt jūs, godātie Satversmes sapulces locekļi.
Pirms 100 gadiem un trim dienām jūs, godātie tautas priekšstāvji, Satversmes sapulcē lēmāt savai tautai un savai valstij divas nozīmīgas piederības zīmes. Tie ir ģerbonis un karogs, kas līdzās mūsu himnai lakoniski un pašapzinīgi ietver latviešu tautas un valsts identitātes kodu. Tajos ierakstīts tautas pagātnē noietais un nākotnē vēl ejamais ceļš.
Latvijas valsts ģerbonī mēs atpazīstam latviešu vēsturiskās zemes un tajās pastāvējušo valstiskumu. Lauva – no Kurzemes un Zemgales hercogistes, Grifs iemieso Pārdaugavas hercogistes Vidzemi un Latgali. Pāri tam – uzlecošā saule, simbols Latvijas valsts izaugsmei.
Savukārt Latvijas karogā – karmīnsarkanā ar baltu svītru – ir iekodēta tautas un valsts nedalāmība.
Jūsu kolēģis Marģers Skujenieks 1921. gada 15. jūnijā Satversmes sapulces debatēs teica: “Šis karogs mums jau ir nodibinājies.”
Un patiesi – sarkanbaltsarkanais karogs, minēts jau senās hronikās, tā krāsas ieaustas Pirmo Vispārējo Dziesmu svētku karogā. Zem sarkanbaltsarkanā karoga I Pasaules karā asinis lēja mūsu strēlnieki. Tas plīvoja Neatkarības karā, kad Latviju atbrīvojām no bermontiešiem un Sarkanās armijas.
Godātie Satversmes sapulces locekļi! Ar jūsu lēmumu Latvijas valsts ģerbonī un karogā ir ietverta mūsu Latvijas valsts būtība, ap kuru tautai saliedēties gan svētkos, gan bēdās.
Jūsu acis vēl redzēja, kā sarkanbaltsarkanais karogs lepni plīvo latvju sētās, kad I Pasaules karā izpostītā valsts ātri pacēlās un kā līdzīga nostājās citu Eiropas valstu vidū.
Tie no jums, kurus padomju okupanti nošāva vai nomocīja lēģeros, sarkanbaltsarkano karogu nesa sirdī.
Karogs bija nacionālās pretošanās simbols, ar ieročiem rokās cīnoties pret padomju varu līdz pat 50. gadu beigām. Sarkanbaltsarkanais karogs tika slēpts un glabāts, lai tālāk nodotu nākamajām paaudzēs. Tas atkal un atkal uzvijās augstākajos torņos okupācijas laikā par spīti vajāšanai un sodiem. Karogs atgādināja, ka latviešiem ir tiesības uz savu valsti. Tas deva spēku savu valsti atjaunot.
Šodien mūsu sarkanbaltsarkanais karogs lepni plīvo pie Apvienoto Nāciju, NATO un Eiropas Savienības mītnēm.
Godātie tautas priekšstāvji Satversmes sapulcē! Es pateicos jums par spēku, ko devāt Latvijas pirmajiem 100 gadiem! Karogs, ģerbonis un himna vienmēr būs kopā ar latviešu tautu, turpinot mūsu ceļu cauri gadsimtiem.
Dievs, svētī Latviju!