Jūsu Ekselences! Dāmas un kungi!
Man ir tas gods jau trešo reizi atklāt šo vēja enerģijai veltīto konferenci. Atskatoties uz to, kas ir mainījies kopš pirmās konferences, es redzu diezgan ievērojamas pārmaiņas.
Savā pirmajā tikšanās reizē ar jums 2021. gadā es mudināju paātrināt vēja enerģijas projektu īstenošanu Latvijā un neļaut mūsu valsts plāniem palikt “uz papīra”.
Aicināju valdību nopietnāk izturēties pret mūsu apņemšanos panākt klimata neitralitāti un sasniegt Latvijas atjaunojamās enerģijas mērķus 2030. gadam.
Šķiet, ka vēji ir mainījušies pietiekami ātri. Šodien Latvijā ir Klimata un enerģētikas ministrija, kuras atbalstītājs esmu bijis jau no paša sākuma. Atjaunojamā enerģija jau gadiem ilgi ir bijusi Eiropas politiskajā dienaskārtībā, un es priecājos, ka tagad tā ir izvirzīta par prioritāti arī Latvijas nacionālajā enerģētikas dienaskārtībā.
Protams, Krievijas nežēlīgais karš Ukrainā mūsu domāšanai par atjaunojamo enerģiju pievienoja energoapgādes drošības perspektīvu.
Tas skaidri parādīja, ka Eiropai, Baltijas valstīm un Latvijai ir nekavējoties jārīkojas, lai pārrautu visas enerģētikas saites ar agresorvalsti.
Bezprecedenta enerģijas cenu kāpuma dēļ tas pievienoja arī enerģijas pieejamības perspektīvu. Energoapgādes drošība un pieejamība ir skaidras prioritātes, kas arī palīdz mums atteikties no fosilā kurināmā.
Tomēr nepietiek tikai ar mūsu domāšanas maiņu. Mūsu labie nodomi ir jāpapildina ar labiem praktiskiem plāniem un smagu darbu.
Pirmkārt, mums ir jāpielāgo mūsu valsts atjaunojamās enerģijas politikas mērķi pašreizējai ģeopolitiskajai situācijai. Ir nepieciešams skaidrs redzējums par to, kā šos mērķus sasniegt.
Piemēram, mums jāplāno, kā stiprināt mūsu enerģētikas infrastruktūru, lai palielinātu atjaunojamo resursu īpatsvaru mūsu ekonomikā. Skaidrs plāns palīdzēs atrast pareizo līdzsvaru un instrumentus, lai finansētu šo pāreju. Finanses ir viena no lielākajām enerģētikas pārejas problēmām.
Otrkārt, kopā ar starptautiskajiem partneriem mums ir aktīvi jāpiedalās inovāciju attīstībā un ar atjaunojamās enerģijas uzglabāšanu saistīto izaicinājumu risināšanā.
Priecājos, ka pagājušajā gadā Latvijas nozares dalībnieki ir parakstījuši saprašanās memorandu par ūdeņraža tehnoloģiju attīstību. Pasaules rūpniecība attīstās tik strauji, ka mēs noteikti iegūsim, ja būsim sagatavojušies un aktīvi līdzdarbosimies, nevis tikai vērosim.
Treškārt, mums ir jāraugās uz vēja enerģijas nozares globālo attīstību kā uz plašāku ekonomisko iespēju, no kuras varam gūt labumu. Daži no mūsu ražošanas uzņēmumiem jau veiksmīgi piedalās globālajās vēja enerģijas nozares vērtību ķēdēs (Aerones, Naco Technologies).
Šodienas pasākuma darba kārtībā ir skaidrs darāmo darbu saraksts.
Visbeidzot, mums arvien ir jāpalielina sabiedrības informētība par atjaunojamajiem energoresursiem un vēja enerģiju, “tikai ne manā pagalmā” fenomens sabiedrībā joprojām pastāv. Sabiedrībai ir jāredz un jājūt skaidri ieguvumi no atjaunojamās enerģijas attīstības.
Priecājos šodienas konferencē redzēt daudzus pieredzējušus nozares ekspertus no visas Baltijas un ārpus tās.
Vēlos pateikties organizatoriem - Latvijas un Igaunijas Vēja enerģijas asociācijām, Dānijas, Norvēģijas un Nīderlandes vēstniecībām Latvijā, kā arī visiem konferences nozares partneriem.
Es atzinīgi vērtēju arī Ukrainas vēja enerģijas asociācijas dalību šodienas pasākumā. Latvija turpinās atbalstīt Ukrainu, tostarp palīdzot atjaunot tās enerģētikas sektoru jau tagad un pēc tam, kad būsim uzvarējuši karā.
Šīs konferences starptautiskais raksturs apliecina pārrobežu sadarbības nozīmi virzībā uz uzticamas, pieejamas un ilgtspējīgas enerģijas nodrošināšanu Baltijai un Eiropai!
Novēlu jums visiem auglīgas diskusijas un veiksmīgu dienu!
