Dārgie kolēģi un draugi! Es esmu daudz reižu jau runājis no šīs tribīnes, bet pirmo reizi šādi.
Konferences dalībnieki! Sveicu jūs administratīvo tiesnešu un tiesu 15 gadu jubilejā! Gan tiesa kā institūcija, gan jūs kā tiesneši jau strādājat principā 15 gadu.
I
Administratīvās tiesas ir godam paveikušas savu darba daļu, lai Latvijas tiesisko sistēmu varētu uzskatīt par integrālu Rietumu tiesību sistēmas sastāvdaļu. Šodien Latvijas tiesiskā sistēma darbojas tāpat kā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, un tas ir liels sasniegums, jo tas nozīmē, ka mūsu sistēma atbilst augstam tiesiskuma standartam.
II
Es vēlētos atgādināt, ka pēc Satversmes atjaunošanas pilnā apjomā 1993. gada 6. jūlijā mums bija liels izaicinājums veikt strauju tiesisko reformu. Šīs reformas mērķis bija panākt to, lai Latvija atkal kļūtu par tiesisku valsti.
Viena no tiesiskās reformas prioritātēm bija administratīvā procesa izstrādāšana. Bija nepieciešams ar likumu noteikt, kādā veidā jebkura iestāde un jebkurš ierēdnis pieņem lēmumus un izdod personai saistošus aktus. Tāpat bija nepieciešams nodrošināt, ka ikviena persona var pārsūdzēt tiesā valsts un pašvaldības iestāžu pieņemtos lēmumus, kā arī paredzēt kārtību, kā persona var saņemt atlīdzinājumu par iestādes prettiesiskas rīcības rezultātā nodarītajiem zaudējumiem un kaitējumu.
Tiesiskās reformas mērķis bija izraušanās no padomju okupācijas režīma politisko un juridisko tradīciju purva un Latvijas tiesiskās sistēmas atgriešana Rietumeiropas politiskās un tiesiskās kultūras zonā. Mēs gribējām panākt, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs spēs sevi pilnvērtīgi īstenot kā tiesību subjektu, kurš vairāk nebūs atkarīgs no iestāžu patvaļas.
III
Jūs labi zināt, ka ar administratīvā procesa ieviešanu mums gāja grūti. Piemēram, viens no jautājumiem bija definīcijas jautājums, kas ir administratīvais akts, ko sākumā, protams, bija grūti izprast. Tikai 2001. gada 25. oktobrī tika pieņemts Administratīvā procesa likums, taču tā spēkā stāšanās vēl vairākas reizes tika atlikta. Tas beidzot stājās spēkā 2004. gada 1. februārī, un tieši tad savu darbu uzsāka administratīvās tiesas.
Likuma izstrādāšanas laikā notika plašas diskusijas par to, vai administratīvās lietas jāuzdod skatīt rajona vai pilsētas tiesām, vai atjaunojot administratīvo tiesnešu institūtu katrā rajona vai pilsētas tiesā, vai jāveido atsevišķa tiesu sistēma – atsevišķas administratīvās tiesas. Atgādināšu, ka sākotnēji Saeimā iesniegtajā Ministru kabineta virzītajā likumprojektā atsevišķu administratīvo tiesu veidošana nebija paredzēta.
Tolaik viens no argumentiem pret atsevišķu administratīvo tiesu izveidošanu bija tas, ka Latvijai nav raksturīgas specializētas tiesas. Taču, novērtējot administratīvo tiesnešu iespējas sekmēt valsts pārvaldes uzlabošanu un iedzīvotāju uzticēšanos valstij, likumdevējs izšķīrās, ka lietderīgāk būtu veidot atsevišķas administratīvās tiesas.
Tolaik diskusija bija arī par atsevišķas Augstākās administratīvās tiesas izveidi, taču, lai neradītu situāciju, ka valstī ir divas Augstākās tiesas, šī doma netika īstenota.
2003. gada 4. decembrī tika pieņemti grozījumi likumā “Par tiesu varu”, kas paredzēja, ka Latvijā ir Administratīvā rajona tiesa, Administratīvā apgabaltiesa, savukārt Senāta sastāvā ir Administratīvo lietu departaments.
IV
Šodien mēs varam konstatēt, ka lēmums izveidot atsevišķas administratīvās tiesas, nošķirti no vispārējās jurisdikcijas tiesām, ir pilnībā attaisnojies, iespējams, pat pārsniedzot sākotnējās cerības. Administratīvo tiesu darba sākums iezīmē būtisku pagriezienu Latvijas tiesu sistēmas vēsturē un arī visā tiesiskajā sistēmā.
Administratīvās tiesas ievērojami mainījušas valsts pārvaldes darbu, radot pavisam citu izpratni par tiesiskumu, par lēmumu pamatošanu un par cilvēktiesībām. Iestādes bija spiestas mainīt līdzšinējo praksi un domāšanu, salāgojot to kā ar Administratīvā procesa likuma prasībām, tā ar administratīvo tiesu judikatūru. Valsts pārvaldes lēmumi ir kļuvuši pamatotāki, kvalitatīvāki un tiesiskāki.
Administratīvo tiesu darbs sekmēja valsts pārvaldes modernizēšanu un uzlaboja valsts attieksmi pret privātpersonām. Šajos 15 gados ir augušas atsevišķu valsts pārvaldes iestāžu un visas valsts pārvaldes kopumā zināšanas par administratīvo procesu un cilvēktiesībām, kā arī prasmes rīkoties ar valsts varu. Un te es gribu uzsvērt – tas ir ārkārtīgi svarīgi visiem, kam ir uzticēta valsts vara, prasmīgi ar to apieties. Tas ir ass un smags instruments, un ar to ir jāprot rīkoties. Tas attiecas, protams, uz valsts ierēdņiem, bet tikpat labi arī uz tiesnešiem, kuri piemēro likumus un līdz ar to izmanto valsts varu.
Administratīvo tiesu izveidošana bija būtisks priekšnoteikums tam, lai sāktu runāt par labu pārvaldību.
Administratīvo tiesu darbība pakāpeniski ir ieviesusi izmaiņas arī citu tiesu darbā, paaugstinot lietu izskatīšanas un nolēmumu kvalitātes “latiņu” un ar savu piemēru rādot, kādi ir nolēmumu argumentācijas un pamatošanas standarti. Vienlaikus ar administratīvo tiesu darbību ir uzlabojusies arī kopējā izpratne par cilvēktiesībām, to nepieciešamību un piemērošanu, kā arī Latvijas tiesību praksē ir ienākusi starptautisko tiesu, galvenokārt Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Eiropas Savienības Tiesas, judikatūra.
Administratīvās tiesas ir paaugstinājušas privātpersonu tiesiskās aizsardzības iespējas un līdz ar to ticību tiesībām un ticību valstij. Neatkarīga un kompetenta administratīvo tiesu sistēma nodrošina izpildvaras darbības tiesiskuma kontroli un ļauj personai tiesā meklēt savu taisnību, ja viņai šķiet, ka valsts pārvaldes iestāžu lēmumi nav bijuši pareizi. Cieņpilns tiesas process un taisnīgs tiesas nolēmums vairo personu uzticēšanos tiesiskajai sistēmai un valstij.
Administratīvās tiesas ir pierādījušas, ka arī Latvijā ir iespējams spriest tiesu atbilstoši Eiropas valstu juridiskajām tradīcijām. Argumentētie un metodoloģiski precīzie tiesas nolēmumi, kā arī plašās judikatūras atziņas, kas virzījušas gan teorētisko domu, gan valsts pārvaldes iestāžu praksi, šodien šķiet pašsaprotami visos procesos. Līdzās Satversmes tiesai, kas aizsāka šīs pārmaiņas tiesiskajā kultūrā un juridiskajā domāšanā, tieši administratīvās tiesas bija tās, kas to padarīja par normālu ikdienu.
V
Kolēģi! Diemžēl neviena tiesiskā sistēma nav perfekta, jo katra no tām saskaras ar savām specifiskajām problēmām un arvien jauniem izaicinājumiem. Tāpat neviena tiesiskā sistēma nekad nav pilnībā pabeigta, jo labu vienmēr var padarīt vēl labāku un vienmēr vajag tiekties uz izcilību.
Es vēlētos īsi raksturot trīs izaicinājumus mūsu tiesiskajai sistēmai, kas šobrīd jau pastāv tiesiskajā realitātē un ar ko administratīvajām tiesām būs jātiek galā vai tās jau patlaban to dara. Esmu drošs, ka mūsu administratīvās tiesas to spēs, un tas padarīs mūsu tiesisko sistēmu vēl modernāku un labāku.
VI
Pirmkārt, demokrātiska, tiesiska valsts nav pašsaprotama. Tā ir izcīnīta, un to ir visu laiku jāspēj noturēt. Satversmes ievads paredz, ka katram Latvijas pilsonim, ieskaitot, protams, tiesnešus, ir pastāvīgi jāaizsargā mūsu demokrātiskā valsts iekārta. Īpaša atbildība par demokrātiskās valsts iekārtas aizsardzību ir juristiem un tiesnešiem kā tiesu sistēmas galvenajai sastāvdaļai un tiem, kas likumus piemēro ikdienā. Jurists un it sevišķi tiesnesis vienmēr ir saistīts ar valsti visās tās iekārtās, un visās iekārtās viņam ir jābūt lojālam savai iekārtai, šajā gadījumā demokrātiskai un tiesiskai valsts iekārtai. Viņam ir jāprot to redzēt kopumā un arī aizstāvēt to ikdienas darbā.
Administratīvās tiesas ir izveidotas ar mērķi nodrošināt tiesiskumu. Tas sevī ietver pienākumu katrā lietā aizsargāt demokrātisko valsts iekārtu. Administratīvajām tiesām ir jāaizsargā valsts iedzīvotāji pret valsts patvaļu. Administratīvās tiesas nodrošina demokrātiskas valsts iekārtas principu, jo īpaši cilvēktiesību ievērošanu. Taču vienlaikus administratīvās tiesas arī nodrošina demokrātiskās valsts iekārtas funkcionēšanu un visas sabiedrības kopējā labuma aizsardzību visu pilsoņu interesēs pret demokrātiskās valsts iekārtas apdraudējumiem, arī ja tie nāk no individuālām personām kā piemēram atsevišķu personu ļaunprātība, troļļošana utt. Šeit ir jāatrod samērīgums un jāskatās, lai indivīda intereses tiek samērotas ar sabiedrības interesēm. Valstij, kā mēs zinām, nav savu interešu, valsts tikai izsaka sabiedrības intereses. Līdz ar to, ja kāds izmanto valsti savās ļaunprātīgajās interesēs, tādā gadījumā viņš nodara ļaunumu visiem pārējiem sabiedrības locekļiem. Šajā gadījumā tieši administratīvo tiesnešu uzdevums ir to novērst.
Es vēlētos uzsvērt, ka administratīvajā procesā līdzās privātpersonu tiesību ievērošanas principam pastāv, ir piemērojams un ir vienlīdz svarīgs demokrātiskās iekārtas princips. Sekmējot un aizsargājot atsevišķu personu cilvēktiesības, mums jāspēj aizsargāt arī citu personu cilvēktiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību, kā to paredz Satversmes 116. pants. Tādēļ administratīvo tiesību piemērošanā 116. pantam ir īpaša nozīme, jo tas nosaka samērīguma kritērijus ar viena indivīda interesēm pret visu pārējo indivīdu interesēm.
VII
Otrkārt, modernās tehnoloģijas tiesas procesos un saziņā ar lietas dalībniekiem jau ir realitāte, un to loma arvien vairāk pieaugs. Latvija ir veikusi lielu darbu, lai būtu gatava šim izaicinājumam, un mūsu sasniegtais moderno tehnoloģiju ieviešanā ir pamanīts un novērtēts starptautiski. Šeit es gribētu īpaši pieminēt Tiesu administrāciju, kas, manā skatījumā, ar šo moderno tehnoloģiju izmantošanu ir Eiropas absolūtajā avangardā.
Dažādi tiesu e-pakalpojumi un moderno tehnoloģiju sniegto iespēju regulāra izmantošana tiesas darbā sekmē tiesas pieejamību un paātrina tiesas procesus. Tādēļ labi iesāktais ir jāturpina. Ir veicināma arvien plašāka moderno tehnoloģiju sniegto iespēju izmantošana, jo līdz ar to šīs modernās tehnoloģijas veicina arī tiesiskuma īstenošanu valstī. Tādēļ ļoti svarīga ir administratīvo tiesu un tiesnešu atvērtība jaunajam un gatavība izmantot jaunās iespējas. Es domāju, ka administratīvajās tiesās šāda atvērtība ir, tur es neredzu īpašu problēmu, bet varbūt varētu to atgādināt arī citiem kolēģiem no citām tiesām. Administratīvajām tiesām atkal ir iespēja dot lielu pienesumu valsts pārvaldes līdzšinējās prakses, ieradumu un domāšanas maiņai pareizā virzienā.
VIII
Visbeidzot, treškārt, joprojām būtisks izaicinājums ir sabiedrības uzticēšanās līmeņa tiesu varai celšana. Tiesu lemtais tiek respektēts, ja sabiedrībā ir augsts uzticēšanās līmenis tiesu varai. Uzticēšanās tiesu varai nozīmē arī iedzīvotāju uzticēšanos tiesiskumam un mūsu demokrātiskajai valsts iekārtai kopumā.
Tiesu sistēma un it sevišķi administratīvās tiesas ir daudz darījušas, lai attīstītu komunikāciju ar sabiedrību ar mērķi dot iespēju sabiedrībai labāk iepazīt tiesu darbu un celt uzticēšanās līmeni tiesām. Būtiska ir tiesas spēja savlaicīgi un saprotami skaidrot pieņemtos nolēmumus.
Te es vēlētos augstu novērtēt administratīvo tiesnešu atvērtību komunikācijai ar sabiedrību, un tas ir viens no iemesliem, kādēļ administratīvo tiesu tiesību atzaram ir principā augstāks novērtējums kā citiem. Tieši komunikācija un nolēmumu skaidrošanai plašai sabiedrībai paver iespēju skaidrot, kas ir tiesiskums, jo procesa dalībnieki, ja zaudē savu lietu, ne vienmēr uzskata, ka lietas nolēmums ir taisnīgs. Tādēļ ir būtisks gan skaidrojums pašā tiesas nolēmumā, kur ir skaidrojums konkrēti šim cilvēkam, kurš piedalījās procesā un zaudēja, bet vienlaikus šī situācija jāizskaidro arī visai sabiedrībai, lai tā redz, ka šis zaudējums konkrētajam indivīdam ir taisnīgs no sabiedrības viedokļa kopumā. Tādēļ ir svarīgi, ka šis skaidrojums motīvu daļā konkrētajiem procesa dalībniekiem tiek sniegts arī vispārējā komunikācijā ar sabiedrību, lai tā saprastu, kādēļ šāds nolēmums bija labs, pareizs un tiesisks.
Protams, komunikācija viena pati nevar izlīdzināt iespējamu tiesiskuma un taisnīguma trūkumu, tādēļ administratīvo tiesu ikdienas darbs un pieņemto lēmumu kvalitāte ir kritērijs, pēc kā mēs varam vērtēt, cik tiesiska ir Latvijas valsts. Tā patiešām ir liela māksla, kā to minēja arī Paegļkalnas kundze, kā sarežģītas lietas, kas kļūst arvien sarežģītākas, uzrakstīt vienkārši un padarīt pieejamas un saprotamas ikvienam. Šeit es gribētu piebilst: naivā ticība, ka lietas un likumi varētu kļūt vienkāršāki, ir nereāla, jo mūsu sabiedrība kļūst ar katru dienu kompleksāka un sarežģītāka – šodien mūsu sabiedrība ir sarežģītāka, nekā tā bija vakar. Līdz ar to tiesu sistēmai jāuztver šis sarežģītības pieaugums, un, protams, tas prasa arī attiecīgu mākslu no tiesnešiem ar šādiem sarežģītiem jautājumiem tikt galā un arī komunikatīvās prasmes, kā šos sarežģītos jautājumus samērā vienkārši izskaidrot.
Arī šodienas konferences temats un sagaidāmās diskusijas par administratīvo tiesu kompetenci, kas izriet no vispārējiem tiesību principiem, apliecina, ka administratīvās tiesas negatavojas apstāties pie sasniegtā un mēs varam sagaidīt uzstādītās reputācijas un darba kvalitātes latiņas arvien augstāku celšanu.
Paldies jums par līdzšinējo darbu, pateicos jums jau laikus par jūsu turpmāko darbu un vēlu jums interesantu konferenci.
Video:
