Godātie Demokrātijas akadēmijas dalībnieki!
I
Mēs dzīvojam laikā, kad Rietumu demokrātijas sastopas ar nebijušiem izaicinājumiem, kas apšauba demokrātijas ilgtspēju.
II
Mūsu demokrātisko kārtību nesen pārbaudīja Covid-19 pandēmija. Bet tiesībās balstīto starptautisko kārtību pašlaik pārbauda Krievija ar savu noziedzīgo iebrukumu Ukrainā.
Šīs abas globālās krīzes izgaismo ne tikai Latvijas demokrātijas vājās vietas, bet arī parāda tās efektivitāti un dzīvotspēju.
III
Pandēmijas laikā mēs visi bijām liecinieki Latvijas sabiedrības polarizācijai. Pasākumi, lai mazinātu Covid-19 vīrusa izplatību, redzami polarizēja Latvijas sabiedrību. Taču līdzīgas tendences parādījās visur pasaulē – arī citās demokrātijās un pietam varbūt vēl daudz vairāk.
Šie brīvību ierobežojošie pasākumi sabiedrības veselības un drošības vārdā izraisīja asu neapmierinātību dažādās Latvijas sabiedrības grupās, jo bija jāizšķiras starp divām vērtībām. No vienas puses, veselība un dzīvība, tātad – drošība. No otras puses, cilvēka rīcības brīvība. Kura ir svarīgāka šajā konfliktsituācijā?
Turklāt maldinošu vēstījumu metodiska iepludināšana sociālās tīklošanās vietnēs palīdzēja šaurām interešu grupām mobilizēt cilvēku neapmierinātību. Tas vienlaikus atsedza mūsu demokrātijas ievainojamību. Izrādījās, ka ar samērā vienkāršām manipulācijas metodēm, ko sociālpsiholoģijā pazīst jau vairāk nekā 100 gadu, bet tagad, izmantojot digitālās tehnoloģijas, var radikalizēt lielu sabiedrības daļu.
IV
Taču vienlaikus Latvijas sabiedrības ievērojama vairākuma reakcija uz pandēmijas ierobežošanu parādīja arī mūsu spēku. Latvijas demokrātija izrādījās daudz stiprāka par populistu mēģinājumiem destabilizēt valsti.
Saeimas vēlēšanu rezultāti tam ir labs apliecinājums. Vēlētāju vairums kopumā deva priekšroku kopējā labumā un solidaritātē balstītai politikai, nevis ekscentriskiem un sociāli bezatbildīgiem lozungiem.
V
Ja pandēmija izjauca mūsu sabiedrības ierasto dzīvi, tad Krievijas iebrukums Ukrainā ir izjaucis starptautisko tiesisko kārtību. Eiropā ir atgriezies karš, un Krievija cīnās pret visām tām vērtībām, kas ir Latvijas valsts un mūsu Satversmes pamatā.
VI
Ukrainas varonīgā cīņa par savu neatkarību ir izraisījusi sen nepieredzētu sabiedrības solidaritāti. Salīdzinot ar iekšzemes kopproduktu, mēs esam pirmajā vietā pasaulē, sniedzot visa veida palīdzību Ukrainai.
Vispirms, tā ir ievērojama militārā palīdzība. Mūsu pretgaisa aizsardzības raķetes pašā kara sākumā ļāva ukraiņiem nosargāt Kijivu. Pēc tam mēs esam devuši vēl daudz militāro palīdzību, bet snieguši arī nozīmīgu ekonomisko un it sevišķi politisko atbalstu Ukrainai.
VII
Latvija bija starp pašām pirmajām valstīm, kas iestājās par Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai. Tas bija laikā, kad lielās ES dalībvalstis par to vispār negribēja ne dzirdēt. Taču jau pēc dažiem mēnešiem līdz ar Latvijas un citu domubiedru darbu šis kandidātvalsts saturs tika piešķirts. Tagad Latvija rūpīgi seko līdzi, lai drīzumā sāktos nopietnas sarunas par iestāšanās procesu.
Latvija bija starp pašām pirmajām valstīm, kas iestājās par starptautiska tribunāla izveidi Krievijas agresijas nozieguma iztiesāšanai. Šis priekšlikums lēnām gūst atbalstu. Mēs sākam tagad redzēt sava darba augļus. Pirms divām nedēļām arī Eiropas Parlaments un Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja pieņēma rezolūcijas, ka šāds tribunāls būtu jāizveido.
Taču starptautiskās tiesības attīstās lēni, tādēļ līdz rezultātam ir vēl tāls ceļš ejams. Šī globālā taisnīguma projekta virzība prasa no Latvijas pārstāvjiem vēl vairāk ieguldīties apjomīgā un grūtā starptautiskās sabiedrības pārliecināšanas darbā. Mēs to aktīvi darām un turpināsim to darīt.
VIII
Būtiska ir arī mūsu cilvēku tiešā palīdzība Ukrainas cilvēkiem. Latvijas iedzīvotāji, uzņēmumi un nevalstiskās organizācijas ir ziedojušas miljoniem eiro, palīdzējuši uzņemt un izmitināt Ukrainas bēgļus, ir nosūtījuši uz Ukrainu simtiem automašīnu, siltas drēbes, elektroģeneratorus un daudz citu lietu.
Pagājušā gada beigās pēc Valsts kancelejas pasūtījuma veiktā sabiedriskās domas aptauja liecina, ka divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju jeb 68 % vienā vai otrā veidā ir snieguši atbalstu Ukrainai un Ukrainas bēgļiem pēc Krievijas iebrukuma. Šādi atbalsta pasākumi vieno mūsu cilvēkus, vieno sabiedrību. Tie ļauj apzināties mūsu pilsoniskās sabiedrības jaudu.
IX
Arī Ukraina un ukraiņu bēgļi šeit, Latvijā, augstu novērtē mūsu cilvēku solidaritāti. Mēs redzam, ka ukraiņu bēgļi, lai šeit strādātu un mācītos, mācās latviešu valodu, tātad tās valsts valodu, kas viņus ir uzņēmusi. Un tas ir normāli. Ar gandarījumu mēs atzīmējam, ka, piemēram, ukraiņu pārdevējas veikalos savus pircējus jau arvien biežāk uzrunā mūsu kopējā valsts valodā – tostarp arī tos, kuri šeit dzīvo jau gadu desmitus un līdz šim ne pušplēsta vārda nav spējuši izdvest latviski.
X
Dāmas un kungi!
Covid-19 pandēmija un Krievijas uzbrukums Ukrainai mums atgādina, cik svarīga loma krīzes brīžos ir sabiedrības prasmēm pašorganizēties un rīkoties kopējā labuma vārdā. Tās ir pilsoniskās prasmes, ko mēs apgūstam dzīves laikā kā savas valsts pilsoņi un patrioti.
Bez aktīvas, prasīgas, kritiski domājošas un radošas pilsoniskās sabiedrības mūsu demokrātijai būtu grūti funkcionēt, grūti izdzīvot.
Demokrātiju palīdz stiprināt cilvēku griba līdzdarboties un līdzatbildība par savu tautu un savu valsti. Tās ir izšķiroši svarīgi tieši šādos lūzuma un krīzes brīžos, kad cilvēki vēlas meklēt un atrast “pleca” un kopības sajūtu.
XI
Saskaņā ar Satversmi Latvija ir demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un latviski nacionāla valsts. Tā ir Satversmē noteiktā Latvijas valsts iekārta. Šī iekārta balstās uz noteiktām pamatvērtībām. Arī tās ir izvērstas Satversmē. Es citēju:
“Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības. Uzticība Latvijai, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, taisnīgums, godīgums, darba tikums un ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats. Ikviens rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem, nākamajām paaudzēm, vidi un dabu.”
Tas ir Satversmes pamats, kas ir pamatā mūsu valsts demokrātiskajai iekārtai.
XII
Mēs redzam, ka mūsdienīga, demokrātiska Latvija balstās uz šo komplekso sabiedrības vērtību un nostāju sistēmu. Šo vērtību un nostāju sistēmu veidot, uzturēt un attīstīt vispirms ir pilsoniskās sabiedrības uzdevums. Sabiedrības uzdevums – tas nozīmē atsevišķu tās locekļu uzdevums. Katra pilsoņa, katra Latvijas patriota uzdevums. Savukārt valstij šī Satversmē uzrādītā vērtību un nostāju sistēma ir jāveicina gan skolā, gan ārpus tās.
Ja mēs gribam mūsdienīgu, attīstītu, demokrātisku, eiropeisku un latvisku Latviju, tad mums ir jāstiprina šī vērtību un nostāju sistēma. Tā ir ļoti plaša, un katrs šajā sistēmā var atrast savu vietu un savu uzdevumu.
XIII
Tādēļ esmu gandarīts, ka Latvijas Lauku forums tieši šajā starptautiski nemierīgajā un sarežģītajā laikā piedāvā iespēju iesaistīties Demokrātijas akadēmijā un piedāvā plašu mācību programmu.
XIV
Latvijas sabiedrība nav viensētnieku sabiedrība. Pagājušais gads mums ir nepārprotami apliecinājis, ka ļoti daudz Latvijas iedzīvotāju grib un spēj redzēt tālāk par savu privāto komforta zonu.
Taču pagājušais gads ir arī parādījis, ka pilsoniskumam ir nepieciešami prasmīgi līderi. Tie ir cilvēki, kuri prot atraisīt un organizēt pilsonisko sabiedrību un kļūt par kopīgā labuma vēstnešiem.
XV
Demokrātijas akadēmija ir viens no veidiem, kā stiprināt šādu līderību.
Tādēļ novēlu katram Demokrātijas akadēmijas dalībniekam izmantot piedāvātās iespējas attīstīt praktiskas un ikdienā pielietojamas pilsoniskās prasmes un arī palīdzēt tās attīstīt citiem.
Paldies!
