Augsti godātais priekšsēdētāja kungs!
Ekselences!
Cienījamās dāmas un godātie kungi!
I Ievads
Man ir liels gods pirmo reizi pēc stāšanās amatā uzrunāt Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālās asamblejas dalībniekus. Vispirms vēlos apsveikt Dr. Muhamedu-Bandē ar iecelšanu Ģenerālās asamblejas 74. sesijas priekšsēdētāja godā. Varu jums apliecināt, ka Latvijas puse aktīvi un konstruktīvi iesaistīsies kopīgajā sesijas dalībnieku darbā.
Pirms 30 gadiem man kā jaunam politiķim un juristam bija iespēja piedalīties savas valsts neatkarības atgūšanā.
Līdzīgi kā Igaunija un Lietuva, arī Latvija II Pasaules kara sākumā nonāca Padomju Savienības okupācijas jūgā. Atšķirībā no Rietumeiropas valstīm, kurām karš beidzās 1945. gadā, Baltijas valstis spēja atgūt savu neatkarību tikai 1991. gadā. Mēs būsim vienmēr pateicīgi tām valstīm, kas neatzina Baltijas valstu okupācijas likumību (de iure).
Mēs atguvām neatkarību, pateicoties spēcīgām tautas kustībām, kuru galvenā prasība bija ievērot starptautiskās tiesības. Mēs esam viens no retajiem vēsturē atrodamajiem piemēriem tam, kā brīvība var tikt atgūta nevardarbīgā ceļā.
Vienlaikus tā bija arī starptautisko tiesību uzvara, kas apliecina, ka pat no šķietami bezcerīgas situācijas var atrast izeju, ja paļaujas uz tiesībām un pilsoniskās sabiedrības spēku. Agrāk vai vēlāk – taisnība vienmēr uzvar!
Nākamos 25 gadus man bija iespēja strādāt tiesneša amatā divās starptautiskās un pārnacionālās tiesu iestādēs – vispirms Eiropas Cilvēktiesību tiesā un vēlāk – Eiropas Savienības tiesā.
Minētie fakti paskaidro to, kādēļ taisnīgums un tiesiskums ir tik svarīgi gan Latvijas valstij, gan latviešu nācijai, kā arī man personīgi.
Tādēļ man bija prieks šorīt parakstīt un iesniegt Latvijas apņemšanos pievienoties Starptautiskās tiesas jurisdikcijai, tādējādi vēlreiz apliecinot Latvijas gatavību aizstāvēt tiesiskumu un starptautisko kārtību reglamentējošās starptautiskās normas.
II Starptautiskās tiesības un tiesiskums
Godātais priekšsēdētāja kungs!
Lai saglabātu mieru un drošību pasaulē, starptautiskajai kārtībai ir jābūt stabili veidotai uz multilaterālisma, iekļautības un tiesību noteikumos balstītiem principiem. Tās aizsargāšana un stiprināšana ir mūsu kopīgs uzdevums. Apvienoto Nāciju Organizācija ir un būs multilaterālisma un tiesību noteikumos balstītas pasaules kārtības centrālā institūcija.
Pieredze rāda, ka visefektīvāk varam sasniegt vēlamo, darbojoties tieši daudzpusējā formātā. Tādēļ Latvija aktīvi izmanto visas iespējas padarīt mūsu pasauli miermīlīgāku un taisnīgāku. Piemēram, pērn Latvija labprāt uzņēmās 5. Ieroču tirdzniecības līgumu ratificējušo valstu konferences priekšsēdētājvalsts pienākumus.
Kārtība, kas balstās uz daudzpusēju sadarbību, nepieļauj ANO Statūtos iestrādāto mērķu un principu neievērošanu no ANO dalībvalsts puses attiecībā uz kādas citas valsts teritoriālo nedalāmību un suverenitāti.
Vēlos atgādināt, ka Krievija joprojām pārkāpj starptautisko tiesību principus, turpinot pārkāpt Ukrainas un Gruzijas teritoriālo nedalāmību. Šāda klaja necieņas izrādīšana starptautisko tiesību principiem nedrīkst kļūt par “jauno normalitāti”.
Latvijas piemērs rāda, ka tiesiskuma, demokrātijas un cilvēktiesību principu garantēšana ir svarīgs priekšnosacījums tam, lai valsts varētu veiksmīgi pilnveidoties. Tādēļ Latvija ir gatava aktīvi piedalīties šo principu nostiprināšanā starptautiskajās tiesībās.
III Valstīm un demokrātiskajām iekārtām radītie hibrīddraudi
Mūsdienās nākas konstatēt, ka starptautiskās tiesības tiek pārkāptas, izmantojot ne tikai tiešu militāru spēku, bet arvien biežāk manipulējot arī ar dezinformāciju, kiberuzbrukumiem, ekonomisko ietekmi, energoresursu piegādēm un vēlēšanu norisi.
Valstu robežas hibrīddraudiem nav šķērslis, tādēļ no tiem pasargāts nav neviens.
Apvienoto Nāciju Organizācija var būt, un tai ir jābūt ietekmīgam pasaules mēroga spēkam, kas veicina mieru, drošību un stabilu kibertelpas funkcionēšanu.
Latvija ir gatava sniegt savu konstruktīvo ieguldījumu sarunās par šo tematu, kā arī dalīties ar savu pieredzi ļaunprātīgas kibervides izmantošanas nepieļaušanā, kā arī indivīdu un institūciju noturības stiprināšanā pret tīšiem kaitējumiem.
IV Digitalizācija
Nav šaubu, ka digitālās tehnoloģijas ir veicinājušas cilvēces progresu. Tajā pašā laikā mums ir jābūt uzmanīgiem, lai nepieļautu šādu tehnoloģiju ļaunprātīgu izmantošanu. Aizbildināšanās ar nejaušību vai neparedzamību gadījumos, kad tehnoloģijas rada kaitējumu sabiedrībai, nav pieņemama. Tehnoloģiju izstrādei ir jākļūst apzinīgākai un atbildīgākai.
Mums ir jāapzinās jauno tehnoloģiju ietekme uz cilvēku savstarpējo saziņu. Ik mirkli gan valsts, gan nevalstiskā sektora pārstāvji iegūst lielus personīgo datu apjomus. Mūsu privātā saziņa, veselības stāvoklis, atrašanās vieta un pārvietošanās maršruti var tikt pastāvīgi novēroti. Šobrīd arvien aktīvāk tiek izmantotas arī sejas atpazīšanas datorprogrammas. Mēs tiekam nepārtraukti novēroti. Taču šādas informācijas iegūšanas, piekļuves kontroles un aizsardzības tiesību normas ir, maigi izsakoties, pārāk neskaidras. Mūsu dati var viegli kļūt par apdraudējumu mūsu brīvībai un mūsu privātumam.
Kad jūtam, ka mūs novēro, mēs mēdzam mainīt savu izturēšanos un izteikumus. Šāds apdraudējums mūsu domu un rīcības neatkarībai tuvākajos gados tikai pieaugs, ņemot vērā straujo mākslīgā intelekta attīstību. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka mākslīgais intelekts mūsu vietā pieņem juridiski saistošus lēmumus. Kontrolei ir jāpaliek cilvēka rokās.
Tādēļ ANO ir aktīvāk jādiskutē un jāaktualizē personas datu aizsardzība kibervidē, it īpaši personisko datu vākšanas un izmantošanas ētiskie un tiesiskie aspekti.
Par draudu mazināšanu ir intensīvi jādiskutē publiskajā telpā gan valstu, gan reģionu, gan pasaules mērogā. Kibervide aptver visu pasauli, tādēļ starptautiska mēroga diskusijām ir īpaša nozīme. Latvija uzskata, ka ANO ģenerālsekretāra izveidotās Augsta līmeņa digitālās sadarbības darba grupas ziņojums un Atbruņošanās dienaskārtība, kuros tiek apskatīti tehnoloģiskās drošības aspekti, ir konstruktīvs pamats vēl aktīvākai viedokļu apmaiņai digitalizācijas jautājumos.
V Klimata pārmaiņas
Godātais priekšsēdētāja kungs!
Arī klimats ir globāls temats. Klimata pārmaiņu izaicinājumi ir jārisina gan starptautiskā, gan valstiskā, gan individuālā līmenī. Bez starpvalstu sadarbības klimata pārmaiņu negatīvo seku likvidēšana nav iedomājama.
Jauniešu iesaistei ir būtiska nozīme klimata jautājumu risināšanā, par ko varējām pārliecināties ANO Jauniešu klimata samitā.
Arī tehnoloģiskajiem risinājumiem ir potenciāls glābt mūsu planētu. Novatoriskas idejas apvienojumā ar skaitļošanas jaudām un savienojamību ļaus mums kļūt ražīgākiem. Esmu gandarīts, ka Latvijas informācijas tehnoloģiju uzņēmumi ir gatavi uzņemties šo izaicinājumu un ir pievienojušies mūsu kaimiņvalsts Igaunijas iniciatīvai “Zaļais solījums”.
Latvija ir apņēmusies pildīt Parīzes klimata vienošanās mērķus. Salīdzinājumā ar 1990. gada atskaites rādītājiem Latvijai ir izdevies samazināt valstī radīto siltumnīcefekta gāzu izmešu apjomus par 60 %, taču, neskatoties uz to, mēs esam apņēmības pilni virzīties uz absolūtu klimata neitralitāti. Šobrīd tiek strādāts pie ambiciozas attīstības stratēģijas, kas paredz līdz minimumam samazināt oglekļa produkcijas apjomus. Šī plāna īstenošana ļaus Latvijai kļūt klimatam neitrālai līdz 2050. gadam.
Šogad Latvijas valdība pieņēma Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz 2030. gadam. Plānā ir noteikti konkrēti uzdevumi, kas pārredzamā nākotnē ir jāveic, lai Latvija varētu pielāgoties klimata pārmaiņām.
Latvijas pieredze liecina, ka viens no iedarbīgākajiem veidiem, kā mazināt klimata pārmaiņu izraisītās sekas, ir ilgtspējīga meža resursu apsaimniekošana, kas ļauj pastāvīgi piesaistīt oglekli, kā arī kalpo kā fosilā kurināmā aizstājēja avots, ļaujot samazināt izmešu apjomu. Salīdzinājumā ar 20. gadsimta pirmo pusi mežu apjoms Latvijā ir gandrīz dubultojies. Latvija ir gatava ilgtspējīgi apsaimniekot savus meža resursus esošo un nākamo paaudžu labā.
Paralēli pie šī jautājuma strādā arī mūsu pilsoniskās sabiedrības pārstāvji. 21. septembrī Pasaules talkas dienas laikā Latvijas iedzīvotāji – gan jauni, gan vecāka gadagājuma – visā Latvijā stādīja kokus, tādā veidā ieguldot ilgtspējīgā nākotnē. Manā valstī šādas vides sakopšanas talkas ir ilggadēja tradīcija.
VI Ilgtspējīgas attīstības mērķi – darba plāns periodam līdz 2030. gadam
Godātais priekšsēdētāja kungs!
Latvija stingri iestājas par globālo Ilgtspējīgas attīstības dienaskārtības līdz 2030. gadam (Agenda 2030) izpildi, kas ļaus valstīm un visai pasaulei kopumā sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus. Šie mērķi ir mainījuši veidu, kā mēs izstrādājam arī savu nacionālo ilgtermiņa attīstības plānu. Latvija šobrīd galveno uzsvaru vērš uz diviem attīstības virzieniem – inovatīvas un ekoloģiski efektīvas tautsaimniecības veidošana, kā arī nevienlīdzības mazināšana.
Es uzskatu, ka dzimumu līdztiesība un plašāka sieviešu līdzdalība ir ne tikai pareiza rīcība, bet arī gudrs risinājums ekonomikai. Latvija šajā ziņā rāda priekšzīmi. Kā liecina Pasaules ekonomikas foruma 2018. gada pārskats par dzimumu vienlīdzību pasaulē, Latvija pieder pie tām nedaudzajām pasaules valstīm, kurās jau tagad pastāv vienlīdzība tādās svarīgās jomās kā veselība un izglītība. Savukārt ekonomiskās līdzdalības ziņā Latvija ir pārsniegusi 80 % atzīmi.
Latvija sniedz savu ieguldījumu Agenda 2030 īstenošanā dažādu divpusējās sadarbības programmu ietvaros. Īpaši aktīva ir sadarbība ar Eiropas Savienības austrumu kaimiņvalstīm un Centrālāzijas valstīm. Minētajām valstīm mēs sniedzam tālāk Latvijas pieredzi, kas gūta, īstenojot pāreju uz tiesiskumā balstītu demokrātisku valsts iekārtu.
VII Nobeigums
Pirms 30 gadiem 2 miljoni Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju izveidoja 600 kilometru garu “cilvēku ķēdi” – Baltijas ceļu, kas savienoja visas trīs valstis. Akcijas mērķis bija parādīt mūsu tautu brīvības alkas. Baltijas ceļš un Berlīnes mūra krišana iezīmēja Aukstā kara perioda beigas. Latvijai beidzot bija iespēja kļūt par ANO dalībvalsti. Mēs esam aktīvi izmantojuši multilaterālisma sniegtās iespējas, ko dāvā šī unikālā pasaules mēroga organizācija.
Pēdējo 30 gadu gaitā Latvija un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši iespaidīgas pārmaiņas. Uzskatu, ka arī ANO ir jāmainās – jāpielāgojas mūsdienu apstākļiem, lai varētu cīnīties ar šobrīd aktuālajām problēmām. Izmantosim laiku, kas atlicis līdz ANO dibināšanas 75. gadadienai, lai padarītu organizācijas darbu mērķtiecīgāku un vērtīgāku – dosim jaunu sparu organizācijas darbam pie iekšējām reformām, it īpaši pie Drošības padomes pārveides. ANO ir jāattīstās, lai tā nezaudētu savu ietekmi.
ANO Statūtos ierakstītie principi mūsdienās ir tikpat aktuāli kā to pieņemšanas brīdī pirms 74 gadiem. Man ir liels prieks, ka Latvijai tagad ir brīvība dzīvot saskaņā ar šiem principiem savā zemē, kā arī atbildība tos aizstāvēt visā pasaulē.
Paldies!
