Augsti godātais priekšsēdētāja kungs, ekselences, godātie delegāti!
Vēlos jums apliecināt, ka Latvija ir gatava konstruktīvai sadarbībai.
Mūsu dienas kārtība ir piepildīta un turpina augt. Citējot Džordžu Orvelu: “Pretēji izplatītajam uzskatam pagātne nebija notikumiem bagātāka par tagadni.”
Šodien vēlos pievērsties dažiem fundamentāliem tematiem.
I
Pirmkārt, atbalsts starptautisko tiesību ievērošanai.
Starptautiskās tiesības ir pamats pasaules miera kārtībai, kas izveidota atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Hartai.
Šīs kārtības pamatā ir valstu suverenitātes ievērošana un aizliegums pielietot spēku. Agresijas kara sākšana ir visnopietnākais drauds mūsu pasaules miera kārtībai.
Neskatoties uz to, Krievija jau septiņus mēnešus turpina neizprovocētu un nepamatotu karu pret suverēnu ANO dalībvalsti – Ukrainu.
Ļaujiet man uzsvērt – tas nav tikai reģionālās drošības jautājums!
Krievijas militārā agresija pret Ukrainu apdraud globālo drošību un stabilitāti.
21. gadsimtā Krievija turpina pieturēties pie 19. gadsimta imperiālisma, koloniālisma un rasisma ideoloģijām.
Krievija iebruka Gruzijā 2008. gadā. 2014. gadā tā nelikumīgi anektēja Ukrainai piederošo Krimu. Krievija ar arvien agresīvāku retoriku ir vērsusies pret citām kaimiņvalstīm. Tas viss demonstrē Krievijas imperiālistiskās un koloniālās ambīcijas.
Citas nācijas pastāvēšanas tiesību noliegšana, idejas par krievu pārākumu un īpašās misionāru lomas pasaulē popularizēšana ir mūsdienu rasisma izpausmes.
Tas ir tieši pretēji tam, par ko iestājas ANO.
Godātais priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi!
Krievijas karš Ukrainā ir izraisījis humāno katastrofu. Trešdaļa Ukrainas iedzīvotāju ir bijuši spiesti pamest savas mājas.
Krievija neļauj ukraiņu saražotajai pārtikai nonākt pasaules tirgū. Tāpat Krievija izmanto savas pozīcijas enerģētikas tirgū, lai izdarītu spiedienu. Augstās enerģijas cenas uztur augstu globālās inflācijas līmeni, kas visdramatiskāk ietekmē pasaules visneaizsargātākos iedzīvotājus.
Krievija turpina izplatīt nepatiesus apgalvojumus par pasaules pārtikas, degvielas un finanšu krīzes patieso cēloni. Šie meli ir jāatspēko. Krievija ir vienīgā atbildīgā par šo krīzi!
Godātais priekšsēdētāja kungs!
Mēs, likuma cienošās ANO dalībvalstis, esam atbildīgas par Ukrainas pašaizsardzības atbalstīšanu un agresora apturēšanu.
Krievijas iespējas finansēt karu pret Ukrainu ir jāierobežo. Ir jāturpina un jāpastiprina ieviestās globālās sankcijas pret Krieviju finanšu, tirdzniecības, transporta un enerģētikas jomās, kā arī privātpersonām un juridiskajām personām noteiktie ierobežojumi.
Sankcijas tiek piemērotas arī Baltkrievijai, kas ir līdzatbildīga Krievijas militārajā agresijā pret Ukrainu.
Kopš kara sākuma Latvija ir atvēlējusi vairāk nekā 0,8 % no sava IKP militārajai, ekonomiskajai, finanšu un humānajai palīdzībai Ukrainai. Mēs esam kopā ar varonīgo ukraiņu tautu!
Ukrainas tautas gatavība bezbailīgi aizstāvēt savu valsti sāk vainagoties ar panākumiem. Šodien uzzinām, ka Krievija ir izsludinājusi daļēju mobilizāciju, jo tās armija sāk zaudēt agrāko varenību un pozīcijas. Putina zibenskarš ir pārvērties ilgstošā murgā.
Krievija vēl vienā izmisīgā mēģinājumā gūt virsroku tuvākajās dienās plāno rīkot okupētajos Ukrainas apgabalos pretlikumīgu referendumu par to iekļaušanu Krievijas Federācijā.
Šāds solis būtu uzskatāms par rupju Ukrainas tiesību aktu un starptautisko tiesību pārkāpumu. Latvija neatzīst šādus referendumus un to rezultātus par likumīgiem. Aicinu arī citas valstis rīkoties tāpat!
Godātais priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi!
Nesodāmība liek pastrādāt jaunus noziegumus.
Tāpēc agresoram ir jāatbild par saviem nodarījumiem.
Starptautiskā tiesa un Starptautiskā krimināltiesa jau ir sākusi tiesvedības par konkrētiem Krievijas izraisītā kara aspektiem. Tiesvedības sākusi arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa.
Tomēr joprojām pastāv juridiskās nepilnības. Nevienai starptautiskajai tiesai nav jurisdikcijas attiecībā uz galveno jautājumu – agresijas kara sākšanu, nopietnāko Apvienoto Nāciju Organizācijas Hartas un starptautisko tiesību pārkāpumu.
Tāpēc es aicinu izveidot īpašu starptautisku tribunālu.
Šāda tribunāla galvenais uzdevums būtu izmeklēt Krievijas valsts atbildību agresijas noziegumā.
Pēc kara Krievijai būs jāatlīdzina Ukrainai nodarītie zaudējumi un jāmaksā reparācijas. Īpašais tribunāls kopā ar citiem starptautiskajiem partneriem varētu iekļauties starptautiskā mehānismā, kas noteiktu reparācijas.
Īpašo tribunālu varētu izveidot uz ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijas pamata vai kādas citas starptautiskās organizācijas vai līdzīgi domājošu valstu grupas pamata.
II
Godātais priekšsēdētāja kungs!
Pievērsīšos ilgtspējīgai attīstībai un klimata pārmaiņām.
Programma 2030 ir kopīgs ceļvedis mūsu izaicinājumu pārvarēšanai un pamats uz nākotni vērstai, ilgtspējīgai un iekļaujošai politikai.
Latvija šogad ANO iesniedza otro progresa ziņojumu par ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, kur īpaši izceltas izglītības, dzimumu vienlīdzības, jauniešu iesaistes un starptautiskās sadarbības jomas.
Programmas 2030 īstenošana ir arī Latvijas attīstības sadarbības politikas virsmērķis.
Iepriekšējo 30 gadu laikā Latvija ir uzkrājusi noderīgas zināšanas par demokrātisko procesu norisi, labu pārvaldību, sociālekonomisajkām pārmaiņām un dzimumu līdztiesību. Laba pārvaldība, īpaši tiesiskuma un demokrātijas stiprināšana, veido vairāk nekā 40 % no visa Latvijas sniegtā atbalsta. Kā Miera veidošanas komisijas (Peacebuilding Commission) dalībvalsts mēs dalāmies ar pieredzi, kas ļauj veidot noturīgāku sabiedrību.
Tāpat jāturpina kopīgi centieni, lai risinātu klimata pārmaiņu radītās sekas, tostarp īstenojot attīstības sadarbības pasākumus. Piemēram, Centrālāzijas reģionā mēs veicinām tīro tehnoloģiju popularizēšanu.
Globālā taisnīguma problēma visvairāk skar klimata aizsardzību. Latvija atbalsta viedokli, ka valstīm, kas ir atbildīgas par lielāku piesārņojuma daļu, ir jāuzņemas arī lielāka atbildība par klimata aizsardzību. Līdz ar to Latvija konsekventi iestājas par lielāku taisnīgumu un solidaritāti globālajā dienaskārtībā.
III
Godātais priekšsēdētāja kungs!
Mēs esam pārliecināti, ka digitalizācija ir viens no svarīgākajiem pārmaiņu veicinātājiem. Latvija atbalsta inovatīvus un drošus digitālos risinājumus, kas veicina valsts pārvaldes efektivitāti, sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā un jaunu ekonomisko iespēju radīšanu.
Ļaujiet man tagad pievērsties drošībai un pamattiesībām digitālajā telpā!
Digitālā telpa ir neatņemama mūsu dzīves sastāvdaļa. Tai ir milzīgs potenciāls, lai veicinātu valstu ilgtspējīgu attīstību. Tāpēc mums ir jāapstādina mēģinājumi pārvērst digitālo telpu par kaujas lauku, kur tiek apstrīdētas starptautiskās tiesības un ignorētas pamattiesības.
Privātu datu apstrāde nedrīkst kaitēt cilvēka cieņai, tiesībām un drošībai.
Globālajam internetam ir jābūt atvērtam, brīvam, uzticamam un drošam!
Mēs atbalstām ANO Ģenerālsekretāra priekšlikumu vienoties par Globālo digitālo paktu (Global Digital Compact), kas ļaus samazināt digitālo plaisu starp attīstītajām un attīstības valstīm.
Gan Covid-19 pandēmija, gan esošie ģeopolitiskie izaicinājumi liek mums pievērst īpašu uzmanību sabiedrības noturības stiprināšanai, apkarojot dezinformāciju, veicinot iedzīvotāju medijpratību un stiprinot mediju brīvību.
Tādēļ Latvija aktīvi gatavojas gaidāmajai 11. Globālās mediju un informācijas pratības nedēļai. Kritiskā domāšana ļauj mums izvairīties no dezinformācijas.
IV
Godātais priekšsēdētāja kungs, godātie delegāti!
ANO Drošības padomes pastāvīgā locekļa agresija pret citu ANO dalībvalsti grauj daudzpusējās sistēmas pamatprincipus, ko esam veidojuši gadu desmitiem.
Šī situācija vēlreiz apliecina, ka ir nepieciešama jēgpilna ANO Drošības padomes reforma.
Latvija, kas pirmo reizi kandidēs vēlēšanās Drošības padomē 2025. gadā, attiecas pret padomes locekles pienākumiem ļoti atbildīgi. Mēs darīsim visu, kas mūsu spēkos, lai Drošības padome kļūtu efektīvāka, atbildīgāka un tās darbs būtu konsekvents un pārredzams. Tāpat Latvija aicina arī strādāt pie tā, lai visas dalībvalstis, īpaši no Āfrikas, būtu pilnvērtīgāk un vienlīdzīgāk pārstāvētas padomē.
V
Godātais priekšsēdētāja kungs!
Baltijas valstīm ir daudz ko piedāvāt ANO.
Mums kara, okupācijas un koloniālās varas skarbās valdīšanas šausmas ir dzīvā atmiņā. Tāpat arī cīņa par brīvību un atjaunoto neatkarību, kā arī pāreja uz veiksmīgu, ilgtspējīgu ekonomiku un tiesiskumu.
Mēs nevēlamies nevienu pakļaut vai iebiedēt. Mums nav pieņemama doma par ietekmes sfērām. Kā nelielām valstīm mums ir eksistenciāla interese par efektīvu multilaterālismu.
Tāpēc Latvija turpinās sniegt savu artavu Apvienoto Nāciju Organizācijas darbā ar visu tam nepieciešamo optimismu un apņēmību.
Paldies!
