Cienījamā priekšsēdētājas kundze!
Godātie valdes un tirdzniecības palātas biedri!
Ekselences, dāmas un kungi, draugi!
I
Man ir liels prieks, ka divus gadus vēlāk varam beidzot tikties klātienē, lai pārrunātu pašreizējās aktualitātes un Latvijas tālākās attīstības perspektīvas.
To, cik nopietni ir jūsu ilgtermiņa plāni attiecībā uz Latviju, apliecina jūsu šīs dienas klātbūtne un gatavība iesaistīties diskusijā. Citējot jūs, “jūs esat gatavi strādāt, lai padarītu Latviju par vietu, kur dzīvot, strādāt un nodarboties ar komercdarbību”. Tas ir mērķis, zem kā ar pilnu atbildību varētu parakstīties arī es.
Izmantojot iespēju, vēlos apsveikt Džonu Talliju ar pievienošanos Latvijas pilsoņu pulciņam, kā arī izteikt visdziļāko pateicību par viņa dāsnumu, kas daudziem Latvijas bērniem ļauj veiksmīgāk cīnīties ar onkoloģiskām problēmām. Paldies Jums, Džon! Jūs esat īsts paraugs citiem. Jūsu piemērs iedvesmo un piešķir jēgu tam, ko mēs kopīgi cenšamies panākt.
Vienmēr ar lielu entuziasmu iepazīstos ar jaunām Amerikas Tirdzniecības palātas iniciatīvām. Jums Valsts prezidenta kancelejas durvis allaž būs vaļā.
II
Bet tagad ļaujiet, lūdzu, man pievērsties galvenajam!
Iesākumā vēlos raksturot situāciju, kur esam nonākuši (pusotru gadu pēc COVID-19 pandēmijas iestāšanās), bet turpinājumā minēt vairākus jautājumus, uz kuriem, manuprāt, nākotnē vajadzētu koncentrēt mūsu uzmanību.
Pieņemu, ka nevienam nav noslēpuma, ka jaunākie Latvijas tautsaimniecības attīstības rādītāji ir ļoti daudzsološi – 2. kvartāla IKP pieaugums ir bijis straujāks nekā prognozēts un kopprodukta apjomi ir atgriezušies pirmskrīzes robežās. Gada pirmajos mēnešos stabili pieauga arī tirdzniecības apjomi – auga kā eksporta apjomi (par 20 %), tā arī importa apjomi (par 24 %), kā arī pakāpeniski sāka palielināties nodarbinātības līmenis.
Protams, pandēmijas smagāk skartās nozares vēl nav pārvarējušas visas grūtības. Šaubas par nākotni neļauj uzņēmējiem izvērst savu darbību Latvijā vēlamajā mērogā, taču, ja strādāsim tā, lai tautsaimniecība stabilizējas, lielākā daļa uzņēmēju bažu tiks kliedētas.
Latvijai ir izdevies saglabāt 19. vietu Pasaules Bankas 2020. gadā apkopotajā uzņēmējdarbības vides kvalitātes indeksā. Esam ierindojušies cienījamajā 6. vietā starp Eiropas Savienības (ES) valstīm, gandrīz turpat, kur Igaunija. Ar prieku jāatzīmē, ka esam pat virs Somijas un Vācijas. Vērtējumos kopā ar mūsu Baltijas kaimiņiem tiekam ierindoti starp jaunuzņēmumiem labvēlīgākajām Eiropas valstīm.
III
Ja mēs paskatāmies uz Latvijas–ASV savstarpējām ekonomiskajām attiecībām, varam redzēt visnotaļ iepriecinošu ainu – aug gan abpusējo investīciju, gan tirdzniecības apjomi. Mēs augstu novērtējam ASV tiešās investīcijas Latvijā, taču uzskatu, ka neizmantotais potenciāls ir liels.
Šeit jāmin, ka līdz ar Latvijas valdības š. g. martā apstiprināto “Zaļā koridora” programmu investīciju process notiks raitāk un sakārtotāk, it īpaši tādās valsts attīstībai svarīgās nozarēs kā zinātne un tehnoloģijas.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra šobrīd dara visu, kas nepieciešams, lai jaunās normas varētu darboties efektīvi, un esam priecīgi arī par jūsu atbalstu šiem centieniem.
Ja runājam par Eiropas Savienības aktualitātēm, prieks atzīmēt, ka ES–ASV starpā ir atsākušās tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības sarunas un darbs kopumā norit daudz prognozējamākā un konstruktīvākā gultnē.
Mēs ar lielu prieku uztvērām š. g. jūnijā notikušās ES un ASV galotņu tikšanās laikā pieņemto lēmumu par Tirdzniecības un tehnoloģiju padomes izveidi, uzticot tai darbu pie tirdzniecības un investīciju attiecību padziļināšanas un paplašināšanas, kā arī aktīvākas sadarbības svarīgāko jomu (tehnoloģiju, pētījumu, inovāciju, digitālo tehnoloģiju u. c.) politikas saskaņošanā.
Ar ASV kā mūsu stratēģisko partneri aktīvi strādājam pie dažādiem pasaules mēroga uzdevumiem. Esmu pārliecināts, ka šāda veida līdzdarbošanās nāk par labu abām pusēm un padara daudzpusējo sadarbību un planētu kopumā daudz veiksmīgāku.
IV
Es ļoti gribētu savā uzrunā aprobežoties ar šiem pozitīvajiem un skaistajiem vārdiem, taču jāskatās patiesībai acīs. Kā jūs labi saprotat, mēs nevaram būt pilnībā apmierināti ar šobrīd notiekošo.
Ir vēl tik daudz jomu, kur mums ir jākļūst produktīvākiem, lai iecerētās reformas vainagotos ar panākumiem un mēs panāktu augšupeju – uzlabojumus, kas ir acīmredzami kā iedzīvotājiem, tā uzņēmējiem.
Vienlaikus ar cīņu pret nopietni ieilgušo pandēmiju mums tikpat aktīvi jāstrādā arī valsts attīstībai svarīgu mērķu sasniegšanai. Ir sperti būtiski soļi finanšu sektora reformēšanā, kā arī nodokļu jomas un augstākās izglītības sakārtošanā, taču Latvijas konkurētspējas, darba ražīguma un inovāciju rādītāji joprojām liecina par atpalicību.
Trūkst pienācīgas sasaistes starp izglītības, zinātnes, tehnoloģiju un tautsaimniecības politikas pasākumiem – tie neveido vienotu, savstarpējā sazobē esošu mehānismu, kur visas daļas darbojas ar maksimālu atdevi.
Risinot “degošākos” jautājumus (kādu pēdējā pusotra gada laikā, protams, nav bijis mazums), mēs nedrīkstam aizmirst par strukturālajiem aspektiem un jauniem uzdevumiem, kas arī prasa nekavējošu uzmanību.
Šeit runa ir par tādiem jautājumiem kā kvalifikācija, digitālās iemaņas un inovācijas. Valsts pārvaldei nāksies pielikt nopietnus pūliņus, lai panāktu uzlabojumus šajās jomās. Arī kredītiestādēm un privātuzņēmējiem kopumā nāksies uzņemties daļu no pienākumiem un aktīvāk iesaistīties izglītības un zinātnes nozaru pilnveidē.
Šiem visiem jautājumiem ir liela nozīme. Nešaubos, ka Latvija var sasniegt un arī panāks daudz augstākus rezultātus.
V
Papildus šiem “mājasdarbiem” ir arī daudz starptautisku iespēju, kas mums jāpaspēj izmantot, kā arī svarīgas pasaules mēroga diskusijas, kuru norisē vēlamies aktīvi piedalīties.
ANO Klimata pārmaiņu konference (COP26), kas novembra sākumā aizritēs Glāzgovā, ir viens no šādiem piemēriem. Klimata pārmaiņu novēršanai izšķirošajā desmitgadē ikviena pasaules valsts tiek aicināta piedalīties pasaules ekonomikas pilnīgā pārveidē.
Ar lielu uzmanību un atbildību sekošu līdzi arī citām saistītām norisēm, piemēram, ANO Pārtikas sistēmu samitam, kas mēneša nogalē norisināsies Ņujorkā.
Visai pasaulei, ASV, ES, Latvijai un mums kaimiņos esošajām valstīm, neskatoties uz COVID-19 pandēmiju, nāksies veltīt savus pūliņus, lai mainītu ierasto kārtību.
Mēs nedrīkstam aizmirst, ka līdz ar jau minētajiem jautājumiem ir arī citi vērā ņemami kopīgi uzdevumi – visu pasaules valstu apstiprinātie 2030. gada uzdevumi (Agenda2030), kuru izpildē ārkārtīgi liela nozīme būs tieši privātuzņēmējiem jeb tādiem komersantiem kā jūs. Šo prasīgo uzdevumu izpildei mums ir atvēlēti mazāk nekā deviņi gadi.
VI
Noslēgumā vēlos pieminēt kādu iniciatīvu, kas, manuprāt, precīzi raksturo to, kā mums būtu jārīkojas. Runa ir par 12 valstu savstarpējās sadarbības programmu, ko plašāk pazīstam ar nosaukumu Trīs jūru iniciatīva.
2022. gadā Latvijai būs gods uzņemt Trīs jūru iniciatīvas samita un Biznesa foruma dalībniekus. Uzskatu, ka šī sadarbības programma ir veiksmīgs veids, kā stimulēt digitālo, enerģētikas un transporta sistēmu savstarpējos savienojumus starp Eiropas Savienības ziemeļu un dienvidu daļām.
No Latvijas viedokļa, Trīs jūru iniciatīva ir arī labs veids, kā stiprināt transatlantisko sadarbību. Uzskatām, ka bez galveno partnervalstu, kuru vidū, protams, ir arī ASV, pastāvīgas līdzdalības šīs iniciatīvas mērķus būs daudz grūtāk sasniegt. Tādēļ ir svarīgi panākt, ka ASV aktīvi piedalās gan samita, gan uzņēmējdarbības foruma darbā.
Man ir prieks, ka š. g. jūlijā Sofijā notikušās galotņu tikšanās un Biznesa foruma laikā jūsu palāta kopā ar deviņām citām līdzīga profila organizācijām pievienojās deklarācijai, kur tiek pausts atbalsts šai tik svarīgajai iniciatīvai.
Amerikas Tirdzniecības palātas pūliņi noteikti nepaliks nepamanīti. Ar nepacietību gaidu konkrētākus priekšlikumus par to, kā jūs atbalstīsiet šo programmu.
Paldies!