Ļoti cienījamā rektores kundze!
Mīkola Romera Universitātes akadēmiskā saime!
Dāmas un kungi!
I
Sirsnīgi pateicos par mana profesionālā un zinātniskā darba augsto novērtējumu, piešķirot man Mīkola Romera Universitātes goda doktora grādu.
Man ir liels gods kļūt piederīgam jūsu universitātes akadēmiskajai saimei. Ar prieku apņemos pildīt visus pienākumus, ko uzliek šī atzinība.
No savas puses šo atzinību redzu kā uzaicinājumu attīstīt un padziļināt savstarpējo dialogu starp mūsu valstu tiesiskajām sistēmām un juristu kopienām. Jau šobrīd šajā jomā esam paveikuši daudz.
Ir patiešām laba un stipra zinātniskā un akadēmiskā sadarbība starp Latvijas un Lietuvas universitātēm. Tiek veikti kopīgi pētījumi, un mēs regulāri savstarpēji tiekamies zinātniskajās konferencēs.
Ļoti nozīmīgs abām valstīm ir gan mūsu konstitucionālo tiesu, gan arī mūsu augstāko tiesu sadarbības formāts. Savstarpējās tikšanās un pieredzes apmaiņa ļauj apzināt kopīgos izaicinājumus un pārrunāt labākos risinājumus.
Šī sadarbība ir jāturpina, un jūs vienmēr varat rēķināties ar manu atbalstu un līdzdalību jaunās iniciatīvās, kas sekmētu Latvijas un Lietuvas tiesisko sistēmu sadarbību.
II
Jūsu universitāte nes leģendārā Lietuvas profesora Mīkola Romera vārdu. Ir ļoti simboliski kļūt piederīgam Mīkola Romera Universitātei tieši šajās dienas, kad maijā mēs svinam viņa dzimšanas dienu.
Atskatoties uz Mīkola Romera paveikto, mēs varam teikt, ka viņš pilnībā paveica visu, ko valsts un tiesiskā sistēma var sagaidīt no liela jurista. Viņš bija izcils akadēmiķis, praktiķis un savas valsts patriots.
Profesors Mīkols Romeris, viņa dzīves gājums un profesionālais veikums spilgti raksturo katra jurista pienākumus un atbildību par savu valsti. Lietuvas tiesisko sistēmu ir grūti iedomāties bez Mīkola Romera iesaistes un līdzdalības.
Es gribētu uzsvērt, ka izcili juristi ar savām idejām un darbiem balsta un attīsta tiesiskās sistēmas. Viņu paveiktais ieliek tiesisko sistēmu pamatus, uz kuriem savā darbā vēl ilgi balstās nākamās juristu paaudzes.
Jo īpaši nelielās tiesiskās sistēmās no izciliem juristiem tiek sagaidītas enciklopēdiskas zināšanas un iesaiste teju visu tiesību jautājumu risināšanā.
No savas personiskās pieredzes to vislabāk varēs apstiprināt kolēģi Mīkola Romera Universitātes profesori Jozs Žilis (Juozas Žilys), Egidijs Jarašūns (Egidijus Jarašiūnas) un Vītauts Sinkevičs (Vytautas Sinkevičius), kuru paveiktajā Lietuvai ir gan līdzdalība spēkā esošās konstitūcijas izstrādē, gan arī tās autoritātes nodrošināšana, pašiem piemērojot Konstitūciju kā Konstitucionālās tiesas tiesnešiem.
III
Starpkaru Latvijā Mīkols Romeris bija zināms un cienīts kolēģis. Viņam piešķirts Latvijas valsts augstākais apbalvojums – Triju Zvaigžņu ordeņa otrā šķira. Vienlaikus no viņa zinātniskajiem darbiem Latvijas juristu sabiedrībai bija pieejams tikai svešvalodās publicētais. Tas parāda vienu būtisku problēmu, kam nepieciešams risinājums.
Latvijas un Lietuvas tiesiskās sistēmas atrodas līdzās, un mēs kā baltu tautas esam cieši saistītas. Tajā pašā laikā – joprojām zinām viens par otru salīdzinoši maz. Gan Latvijā, gan Lietuvā juristiem ir daudz plašākas zināšanas par Vācijas, Francijas, ASV vai Lielbritānijas tiesiskajām sistēmām nekā par savu brāļu tautu kaimiņos.
Es redzu svarīgu darbu, kas mums būtu paveicams, – stiprināt mūsu tiesisko sistēmu savstarpējo dialogu un atvērt vienam otra tiesiskās sistēmas. Lai Latvijā kļūtu plašāk zināms un pieejams Mīkola Romera un citu Lietuvas zinātnieku veikums, savukārt Lietuvā jums būtu iespēja iepazīt mūsu tiesiskās sistēmas veidotāju darbus.
Pavisam konkrēts uzdevums varētu būt kopīgi sastādīta Latvijas un Lietuvas tiesību zinātnieku darbu antoloģija, kur mēs varētu savstarpēji iepazīt mūsu zinātnieku darbus un veidot dialogu starp tiem.
Iespējams, ja Mīkola Romera Universitāte būtu gatava uzņemties šo projektu, tad es labprāt līdzdarbotos tā sagatavošanā.
IV
Šogad gan Latvijā, gan Lietuvā dzīvojam mūsu konstitūciju jubilejās.
Latvijā mēs svinam mūsu vienīgās konstitūcijas – 1922. gada 15. februāra Satversmes – simtgadi. Savukārt Lietuvā tiek atzīmēta izcilās demokrātiskās 1922. gada 1. augusta Konstitūcijas simtgade un spēkā esošās 1992. gada 25. oktobra Konstitūcijas trīsdesmitgade.
Interesanti, ka jau 20. gados Lietuvas 1922. gada 1. augusta Konstitūcija tika iztulkota un publicēta latviešu valodā. Ievadot šo tulkojumu, tika uzsvērts: “Iepazīstoties ar citu valstu Satversmēm, pareizāki pratīsim novērtēt arī savu Satversmi.”
Man ir patiess prieks, ka šī tradīcija ir turpināta un mūsu konstitūciju teksti ir pieejami vienam otra valodā. Lietuviski esam tulkojuši mūsu Satversmi, savukārt Lietuvas konstitūcija ir iztulkota arī latviski.
V
Mūsu valstu konstitucionālās sistēmas ir piederīgas Rietumu tiesību tradīcijai un balstās uz vienām un tām pašām Eiropas konstitucionālajām vērtībām: demokrātiju; cilvēka pamattiesībām; likuma varu (tiesisku valsti).
Gan Latvijas, gan Lietuvas konstitucionālās tradīcijas un principi veido daļu no Eiropas kopējām konstitucionālajām tradīcijām. Tās ir vienas no Eiropas Savienības tiesību avotiem, ko piemēro Eiropas Savienības tiesa.
2021. gadā 2. septembrī Rīgā notika pirmā Eiropas Savienības tiesas un dalībvalstu nacionālo tiesu konference, kas bija veltīta šim tematam. Savos ievadvārdos es uzsvēru nepieciešamību izveidot precīzāku metodoloģiju šo kopējo konstitucionālo tradīciju konstatēšanai un piemērošanai.
Jebkurā gadījumā Lietuvas un Latvijas konstitucionālās tiesības, konstitucionālās tradīcijas dod savu pienesumu mūsu kopējās Eiropas tiesību telpas attīstībai un nostiprināšanai.
Mums ir izdevies izveidot stipras demokrātiskas, tiesiskas valstis, kas jau 18 gadu ir arī Eiropas Savienības un NATO dalībvalstis.
Mums ir, ko svinēt un ar ko būt lepniem, jo esam paveikuši patiešām lielu darbu savu konstitucionālo sistēmu izveidošanā un nostiprināšanā.
VI
Vienlaikus es vēlos uzsvērt, ka demokrātija un tiesiska valsts nekad nav pabeigta. Pašiem sava valsts ir visu laiku pilnveidojama un attīstāma.
Esmu drošs, ka mums ir vienam no otra ko noskatīties un pārņemt – gan labās lietas, gan arī kļūdas, ko labāk neatkārtot.
Tikai viens piemērs: esmu ierosinājis Latvijā veidot jaunu konstitucionālo orgānu – Valsts padomi, kas varētu sniegt tiesībpolitiskus padomus Ministru kabinetam un Saeimai un uzlabot likumu kvalitāti.
Par Valsts padomes veidošanu šobrīd Latvijā notiek diskusija, un tajā bieži atsaucas uz Francijas un citu tālāku Eiropas valstu pieredzi.
Taču izrādās, ka Lietuvai starpkaru periodā ir bijusi Valsts padomes darbības pieredze un Mīkols Romeris pat ir bijis Lietuvas Valsts padomes loceklis. Te atkal būtu vietā kāda kopīga konference un pieredzes apmaiņa.
VII
Mīkolam Romerim bija nozīmīga pieredze starptautiskajās tiesvedībās – viņš bijis gan Lietuvas pārstāvis, gan ad hoc tiesnesis Pastāvīgajā Starptautiskajā tiesā (Permanent Court of International Justice).
Lietuvas lietas Pastāvīgajā Starptautiskajā tiesā veidoja un attīstīja starptautiskās tiesības starpkaru periodā, un tajā liela nozīme bija Mīkola Romera starptautisko tiesību zināšanām un prasmēm.
Tas apliecina tikai to, ka salīdzinoši nelielās tiesiskajās sistēmās juristiem bieži vien izcili jāpārzina abas publisko tiesību jomas – gan nacionālās konstitucionālās un administratīvās tiesības, gan arī starptautiskās publiskās tiesības.
Gan konstitucionālo tiesību, gan starptautisko publisko tiesību zināšanas Mīkols Romeris izcili nodemonstrēja savā pēdējā lielajā darbā, kur veica skrupulozu Lietuvas okupācijas analīzi, pierādot Padomju Savienības rīcības prettiesiskumu.
Šajā darbā tika ietverti visi svarīgākie juridiskie argumenti, kas vēlāk noderēja nākamajai juristu paaudzei, lai labāk pamatotu Lietuvas valsts neatkarības atjaunošanu uz kontinuitātes doktrīnas pamata.
Mīkols Romeris tādā ziņā ir pamatlicējs Baltijas valstu tradīcijai, ka mūsu juristiem jābūt vienlīdz zinošiem un prasmīgiem kā konstitucionālajās tiesībās, tā starptautiskajās publiskajās tiesībās.
Es pats arī jūtos piederīgs šai tradīcijai. Šīs tradīcijas spilgti pārstāvji ir arī divi mūsu konstitucionālo tiesu bijušie priekšsēdētāji – profesore Ineta Ziemele un profesors Daiņus Žalims (Dainius Žalimas).
VIII
Vakar mēs Latvijā svinējām neatkarības atjaunošanas dienu – tieši 4. maijā 1990. gadā tika pieņemta mūsu deklarācija “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”.
Ceļā uz neatkarības atjaunošanu mūsu tautas bija kopā – Baltijas ceļš no Tallinas līdz Viļņai 1989. gada 23. augustā ir viens no Eiropas brīvības atgūšanas simboliem līdzās Berlīnes mūra krišanai un Viduseiropas piknikam.
Mēs visi bijām kopā Viļņā un Rīgā 1991. gada janvāra dienās, kad pasludināto neatkarību vajadzēja nosargāt, un mūsu tautas parādīja savu valstsgribu, lai izcīnītu sev brīvību un veidotu neatkarīgas demokrātiskas tiesiskas valstis, kas balstās uz Eiropas vērtībām.
Es gribu tikai atgādināt, ka vēsture nav beigusies.
Krievijas agresija Ukrainā, tur pastrādātais genocīds, noziegumi pret cilvēci un kara noziegumi skaudri atgādina, ka par savu valsti un par savu brīvību ir jābūt vienmēr gataviem pastāvēt un cīnīties. Vislabāk to darīt kopā, plecu pie pleca.
Mūsu – Baltijas valstu – uzdevums un atbildība ir uzturēt starptautiskajās tiesībās balstītu starptautisko kārtību, panākt taisnīguma atjaunošanu un nepieļaut brutāla spēka pārākumu pār likuma varu.
Rīt Viļņā notiks starptautiska konference par Krievijas iespējamu saukšanu pie atbildības par tās agresiju pret Ukrainu. Paldies lietuviešu kolēģiem par šo iniciatīvu. Krievijas agresija Ukrainā jau patlaban tiek izmeklēta Starptautiskajā Krimināltiesā (ICC) un ANO Starptautiskajā tiesā (ICJ).
Es pievienojos tiem, kuri uzskata, ka Krievijas agresijai pret Ukrainu ir jāizveido speciāls tribunāls, jo tieši šis jautājums neietilpst divu minēto tiesu jurisdikcijā. Tāpat jāstrādā pie tā, lai Krievijas valsts un oligarhu līdzekļi tiktu ne vien arestēti, bet arī konfiscēti. Konfiscētie līdzekļi tad jānovirza Ukrainas atjaunošanai.
Kā jurists un politiķis gribu paust pārliecību, ka taisnīgums uzvarēs vienmēr un likuma vara vienmēr būs stiprāka par brutālu spēku.
Paldies!