Ļoti cienītā Eiropas Parlamenta prezidentes kundze!
Ļoti cienītās deputātes un augsti godātie deputāti!
Dāmas un kungi!
Vispirms es Latvijas tautas vārdā gribētu izteikt līdzjūtību neseno zemestrīču Turcijā un Sīrijā upuru tuviniekiem. Eiropa ir solidāra ar mūsu kaimiņiem šajā traģēdijā.
I
Ievads
Eiropas Parlaments ir Eiropas politiskā sirds. Šeit satiekas Eiropas Savienības pilsoņu dažādās intereses, domas un viedokļi.
Šeit veidojas un kristalizējas 450 miljonu Eiropas pilsoņu sabiedriskā doma.
Eiropai savs ekonomiskais, intelektuālais un kulturālais potenciāls jāpielieto tā, lai mēs – visi 450 miljoni – savu dzīvi varētu veidot atbilstoši mūsu vērtībām un sasniegt mūsu mērķus.
II
Eiropas pilsoņi kā Eiropas demokrātijas uzturētāji
Katras dalībvalsts pilsonis ir vienlaikus Eiropas Savienības pilsonis.
Tas nozīmē, ka viņš vispirms ir iesaistīts savā nācijā, savā sabiedrībā, savā kultūrā, savā valodā. Viņš ir savas demokrātijas nesējs un uzturētājs. Viņa politiskais apvārsnis vispirms aptver savu valsti.
Taču Eiropas Savienības pilsonim ar to nepietiek. Eiropas Savienības pilsonis ir arī Eiropas Savienības demokrātijas nesējs un uzturētājs.
Būt Eiropas Savienības pilsonim nozīmē rūpēties ne tikai par savu valsti, bet vienlaikus arī par Eiropas Savienību. Tas ir dubultuzdevums.
Taču tas nozīmē arī to, ka mūsu pilsoņu redzeslokā ir jābūt visai Eiropas Savienībai. Ne tikai savai valstij, bet visai mūsu kopējai Eiropas Savienībai.
Mums, visiem Eiropas pilsoņiem, bet jo sevišķi politiski atbildīgajām amatpersonām, ir jāspēj pakāpties augstāk, no tīri nacionālā līdz pārnacionālam – eiropeiskajam – skata punktam.
III
Eiropeiskais (pārnacionālais) skata punkts un kopējās vēstures apziņas bālums
Dāmas un kungi!
Pie šī kopējā eiropeiskā skata punkta vēl jāstrādā.
Pēc Padomju impērijas sabrukuma Eiropa apvienojās. Mākslīgās politiskās un ekonomiskās robežas tika pamazām nojauktas.
Taču robeža paliek mūsu apziņā, Eiropas sabiedrības sociālajā atmiņā. Eiropas stāsts joprojām lielā mērā tiek stāstīts tikai kā Rietumeiropas stāsts.
Šāds šaurs provinciālisms visas Eiropas uztverē liedz mums sasniegt savus mērķus.
IV
Eiropai nav centra un perifērijas
Pilnīgs Eiropas stāsts ir tāds, kurā visas Eiropas tautas var atpazīt sevi un savu vēsturisko pieredzi.
Šodienas Eiropas Savienībai nav centra un perifērijas. Šodien Eiropa tiek radīta un veidota Rīgā un Parīzē, Varšavā un Berlīnē, Bukarestē un Briselē, Prāgā un Romā. Visās Eiropas valstīs, visās Eiropas galvaspilsētās.
Arī Oslo, Bernē, Londonā. Arī Kijivā.
V
Nepieciešams līdzsvarots eiropeiskais skata punkts
Augsti godātie deputāti!
Ir jāveido kopējs redzējums par Eiropas vēsturi, kur ir vieta visu Eiropas nāciju vēsturiskajai pieredzei.
Ir jāstiprina kopējs skata punkts, no kura būtu redzama visa Eiropa – no Ziemeļiem līdz Dienvidiem, no Austrumiem līdz Rietumiem.
Un no kura būtu pārredzama globālā pasaule un Eiropas vieta tajā, lai varam skaidri definēt, ko Eiropa vēlas sasniegt globālajā pasaulē.
VI
Eiropas publiskā doma un Eiropas Parlamenta loma
Pirms vairāk nekā 20 gadiem Jirgens Habermāss konstatēja, ka Eiropas Savienības lielākā problēma ir Eiropas publiskās domas (Europäische Öffentlichkeit) trūkums.
Es domāju, ka starplaikā lietas ir nedaudz uzlabojušās. Eiropas publiskā doma pilsoņu apziņā ir kļuvusi klātesošāka. Arī tādas krīzes kā Covid-19 pandēmija un Krievijas uzbrukums Ukrainai ir veicinājušas mūsu, eiropiešu, kopējo apziņu, kas savukārt ir pamatā Eiropas rīcībspējai.
VII
Eiropas Parlamenta loma
Eiropas Parlaments ir unikāls, demokrātiski leģitimēts Eiropas forums.
Tādēļ es aicinu jūs, godātie deputāti, spēlēt aktīvāku lomu Eiropas publiskās domas veidošanā.
Tas nenozīmē tikai nacionālo, ekonomisko vai citu interešu virzīšanu, lai sīvā cīņā panāktu kompromisu starp tām.
Jums parlamentārajās debatēs un lēmumos ir jāpanāk eiropeisks redzējums, kas ir kvalitatīvi augstāks kā tikai vienošanās par cenu.
Jūsu risinājumam ir jābūt patiesi eiropeiskam.
Šādiem risinājumiem vienlīdzīgi jāietver visu dalībvalstu nacionālās, arī vēsturiskās pieredzes un taisnīgās intereses. Tiem jāsintezē tās jaunā kvalitātē.
Tieši to Eiropas pilsoņi sagaida no jums.
Lai pārstāvētu visu Eiropas Savienību, ir labāk jāizprot tās dalībvalstis.
Piemēram, tikai ļoti neliels skaits Eiropas Parlamenta deputātu ir viesojušies Latvijā. Tāpēc šodien aicinu jūs apmeklēt Latviju un iepazīt mūs tuvāk.
VIII
Eiropas vērtības
Domājot par eiropeiskiem risinājumiem, mums jābūt skaidrībā par mūsu eiropeiskajiem pamatiem.
Tieši ar kopīgajām vērtībām un tajās balstīto tiesību sistēmu Eiropas Savienība atšķiras no visām citām starptautiskajām organizācijām, no visiem citiem valstu blokiem.
Mūsu vērtības un tiesību sistēma padara Eiropu un mūsu dzīvesveidu pievilcīgu citiem. Tādas vērtības kā demokrātija, tiesiskums, cilvēka pamattiesības.
Tās ir Eiropas Savienības spēka avots.
IX
Demokrātija, likuma vara un populisms
Eiropas Savienības dalībvalstis principā ir stabilas, konsolidētas demokrātijas.
Tomēr arī mēs sastopamies ar nopietniem izaicinājumiem.
Visredzamākais izaicinājums ir vēlme ierobežot likuma varas principus, pamatojoties uz populistiskiem argumentiem par tautas gribu.
Taču mūsdienīga konstitucionāla demokrātija balstās uz rūpīgi sabalansētu sistēmu starp tautas demokrātiski leģitimēto parlamentu un valdību, no vienas puses, un neatkarīgo, profesionāli leģitimēto justīciju, no otras puses.
Pašu demokrātisko procesu, brīvas vēlēšanas un politiskās brīvības – Eiropas Savienības politiskās identitātes kodolu – var nodrošināt tikai šāda līdzsvara un atsvara sistēma.
Es to saku ar savu 24 gadu pieredzi tiesneša amatā Eiropas Cilvēktiesību tiesā un Eiropas Savienības Tiesā.
Šī līdzsvara izjaukšana, ko cenšas panākt konstitucionālā populisma piekritēji, galu galā var novest pie pašas demokrātijas vājināšanās vai pat pilnīgas pazušanas.
Eiropa ir vienota savā dažādībā.
Ar nacionālo identitāti, kultūru, valodu, tradīcijām, sociālo jomu saistītajos jautājumos Eiropa ir ļoti dažāda. Un tādai tai ir jābūt.
Te Eiropa nedrīkst jaukties. Te dažādība ir Eiropas spēks.
Taču likuma varas principiem visur jābūt tiem pašiem. Te dažādība iespējama tikai šo principu konkrētajās izpausmēs, bet ne būtībā.
Jo Eiropas tiesību sistēma balstās uz savstarpēju uzticību, ka šie principi darbojas visās dalībvalstīs bez izņēmuma. Ja kādā dalībvalstī rodas problēmas ar likuma varu, tad tas ietekmē visu Eiropas Savienību.
Dažās valstīs šīs minētās populistiskās tendences jau ir novedušas pie konfliktsituācijām, kuras tīri tiesiskā ceļā tagad ir grūti atšķetināt.
Lai izvairītos no strupceļa, domāju, ka atsevišķos gadījumos te varētu būt politisks risinājums, kas pārcirstu šo “Gordija mezglu”. Tas dotu konfliktējošām pusēm iespēju sākt ceļu no jauna.
Jebkurā gadījumā – likuma vara Eiropā nedrīkst tikt vājināta!
X
Krievijas agresija pret Ukrainu
Godātie deputāti!
Demokrātija un likuma vara ir apdraudētas ne tikai no iekšpuses.
Šodien to ar militāru varu apdraud Krievijas agresīvā ideoloģija, kas ir politiskais dzinulis Krievijas uzbrukumam suverēnai, demokrātiskai Eiropas valstij – Ukrainai.
Autoritārais Krievijas režīms savā domāšanā ir atkritis 200 gadu senā pagātnē.
Tas ir atkritis atpakaļ 19. gadsimta imperiālistiskajā, koloniālistiskajā un rasistiskajā domāšanā.
Kā rāda Vācijas piemērs, atteikšanās no agresīvas, toksiskas ideoloģijas prasa milzīgu kolektīvo piepūli (“Vergangenheitsbewältigung”). Un tas prasa ilgu laiku. Taču to var izdarīt.
Kamēr Krievijas sabiedrība nenovērtēs, nepārvarēs, nenosodīs un nepārprotami neatsacīsies no šīs ideoloģijas, mums jārēķinās ar Krieviju kā agresīvu valsti.
Romantiskie priekšstati par plašo krievu dvēseli lai paliek literatūras cienītājiem. Tas nevar būt vadmotīvs politiķiem, kuri ir atbildīgi par Eiropas drošību, par Eiropas nākotni.
Mums ir arī jāatzīst milzīgā kļūda un naivums, mērķtiecīgi virzoties uz atkarību no Krievijas enerģijas avotiem.
Būtu arī labi pārdomāt, kā šāda kļūda vispār bija iespējama, neraugoties uz mūsu brīdinājumiem. Neapšaubāmi, domnīcās un politikas veidotāju aprindās sava loma bija t. s. “Putinsapratējiem” (“Putinversteher”), kā arī biznesa interesēm.
Nākotnē Eiropa un Rietumi kopumā vairs nedrīkst pieļaut šādas stratēģiskas kļūdas.
Tāpēc mums ir jābūt reālistiem attiecībā uz Krieviju. Bez lieka sentimenta.
Efektīva stratēģija Krievijas atturēšanai ir nopietna aizsardzības kapacitāte. Visās jomās.
XI
Atbalsts Ukrainai
Ja mēs negribam nodot tās vērtības, uz kurām balstās Eiropas Savienība, ja mēs negribam zaudēt savu ticamību mūsu nākamo paaudžu acīs, tad Eiropai ir jābūt vēstures pareizajā pusē.
Tas nozīmē – Ukrainas pusē.
Šim karam jābeidzas ar Ukrainas uzvaru. Karu iesāka Krievija. Krievijai tas ir nekavējoties jābeidz un jāaizvācas no Ukrainas!
Eiropas Savienība un tās dalībvalstis kopš kara sākuma ir sniegušas ievērojamu atbalstu Ukrainai. Esmu lepns, ka Latvija šobrīd ir starp lielākajām palīdzības sniedzējām Ukrainai pēc iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju. Ne tikai valdība, bet arī vietējās pašvaldības un liels skaits privātpersonu sniedz palīdzību – dara, ko vien var.
Protams, pašlaik Ukrainai visvairāk ir nepieciešams militārais aprīkojums, lai uzvarētu karā.
Taču tai ir vajadzīgs arī taisnīgums un nākotne Eiropā.
Un tas, kas vajadzīgs Ukrainai, ir vajadzīgs mums visiem.
XII
Īpašais tribunāls
Vispirms, par tiesībām un taisnīgumu.
Apvienoto Nāciju Harta aizliedz agresīvu karu.
Bez šī aizlieguma pasaule atkristu atpakaļ karojošā anarhijā.
Tādēļ agresīva kara uzsākšana pret citu suverēnu valsti ir lielākais iespējamais starptautisko tiesību noziegums.
Pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara mēs Eiropā piedzīvojam agresīvu karu.
Tādēļ starptautiskām tiesībām uz to ir jāreaģē. Ir jābūt īpašam starptautiskam tribunālam, kas iztiesā šo agresijas noziegumu.
Tas ir nepieciešams ne tikai taisnīguma dēļ Ukrainai.
Tas ir nepieciešams, lai nemazinātu kopš Otrā pasaules kara sasniegto starptautisko tiesību standartu. Lai būtu pilnīgi skaidrs, ka agresīva kara uzsākšana ir noziegums un atbildīgie par to tiks saukti pie atbildības.
Mēs neviens negribam dzīvot pasaulē, kur agresīvs karš būtu normalitāte.
Taču patlaban nedz Starptautiskās tiesas, nedz Starptautiskās Krimināltiesas jurisdikcijā neietilpst tieši šī kara iztiesāšana.
Tādēļ nepieciešams veidot īpašu tribunālu Krievijas agresijas pret Ukrainu iztiesāšanai.
Tas ir ticis darīts Dienvidslāvijas, Ruandas, Kambodžas un citos gadījumos. Katrs gadījums ir bijis citādāks. Taču starptautiskā sabiedrība ir bijusi radoša un atradusi iespēju šādus tribunālus izveidot.
Vēl jo vairāk tas nepieciešams Krievijas gadījumā, jo, kā jau teicu, runa ir par smagāko iespējamo starptautisko noziegumu.
Katrā ziņā juridiski tas ir iespējams. Nepieciešama ir tikai politiskā griba.
Latvija jau pagājušā gadā, īsi pēc kara sākuma, bija viena no pirmajām valstīm, kas rosināja veidot šādu tribunālu.
Tagad šis priekšlikums par īpašo tribunālu jau ir guvis diezgan plašu atbalstu.
Es īpaši gribu pateikties jums, godātie deputāti, par jūsu šī gada 19. janvāra rezolūciju, kur jūs ar nospiedošu vairākumu izsakāt atbalstu šī tribunāla veidošanai.
Savukārt Eiropas Savienības Komisijas un Ukrainas samitā 3. februārī Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņoja, ka Eiropas Savienība veidos Starptautisku centru agresijas nozieguma Ukrainā izmeklēšanai (International Center for the Prosecution of the Crime of Aggression in Ukraine), kas sāks vākt pierādījumus.
Tas jau ir pirmais praktiskais solis šāda tribunāla izveidošanai.
Pie tālākās politiskās un juridiskās ceļa kartes un detaļām vēl jāstrādā.
Jebkurā gadījumā Eiropai ir jābūt konsekventai un jāpanāk, ka šis agresijas noziegums var tikt iztiesāts starptautiskā tiesā.
XIII
Krievijas līdzekļu izlietošana Ukrainas atjaunošanai
Tāpat ir jāpanāk iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošana Ukrainas atjaunošanai.
Tas attiecas ne tikai uz režīmam pietuvināto oligarhu aktīviem, bet jo sevišķi uz Krievijas Centrālās bankas aktīviem. ASV, Kanāda un Lielbritānija jau ir veikušas zināmus priekšdarbus.
Un atkal – lai arī komplicēti, taču juridiski tas ir iespējams. Nepieciešama politiskā griba.
Esmu pārliecināts, ka Eiropas Savienībai šī politiskā griba būs.
XIV
Secinājuma vietā – Eiropas perspektīva
Prezidentes kundze!
Pagājušajā ceturtdienā Jūs pareizi teicāt prezidentam Zelenskim šeit, Eiropas Parlamentā: “Ukraina ir Eiropa, un jūsu tautas nākotne ir Eiropas Savienībā.”
Protams, mēs redzam, cik grūts šis ceļš būs Ukrainai. Bet mēs redzam arī ukraiņu apņēmību un drosmi.
Mums ir daudz vieglāk būt drosmīgiem.
Mums ir jāpieņem pareizais lēmums. Šis ir vēsturisks lēmums, un mums, iespējams, ir tikai viena iespēja to pieņemt.
Ukrainas tauta ir pieņēmusi pareizo lēmumu.
Tagad ir mūsu kārta to darīt.
Paldies!
