Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja!
Mani dārgie un mīļie ordeņu saņēmēji!
Dāmas un kungi!
Man ir īpašs gandarījums tieši šodien, 21. augustā, konstitucionālā likuma “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanas gadadienā, sveikt jūs šeit, Rīgas pilī, un pasniegt mūsu valsts augstākos apbalvojumus.
Šai datumā pirms 29 gadiem mūsu Latvijas valsts pilnā apjomā atjaunoja savu neatkarību. 4. maijā tautas vairākuma vārdā pieņemtā Neatkarības deklarācija uzsāka neatkarības atgūšanas ceļu uz valstiskās nepārtrauktības pamata. Bet 21. augustā Latvijas valsts konstitucionālā identitāte tika pilnībā atjaunota tiesiskajā un sociālajā realitātē. Mūsu valsts atgriezās starptautiskajā kopienā, un mēs varējām sākt Latvijas atjaunošanas darbu.
Toreiz, pirms trim gadu desmitiem, Baltijai bija pievērstas visas pasaules acis. Neviens un nekur vēl nebija uzrakstījis scenāriju, kā pēc 50 gadu apspiestības izlauzties no impērijas žņaugiem. Latviešiem, ciešā saskaņā ar igauņiem un lietuviešiem, šis ceļš bija jāatrod pašiem, un tagad tas ir ierakstīts pasaules vēsturē.
Atcerēsimies – Baltijas ceļš bija pirms Berlīnes mūra krišanas. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarība bija viens no būtiskajiem iemesliem, kādēļ sabruka padomju impērija. Mūsu drosme iedvesmoja atbrīvošanās kustības Centrālajā un Austrumeiropā. Mūsu izlaušanās brīvībā lika pārzīmēt Eiropas un pasaules kartes.
Godātie klātesošie!
Šī nesenā vēsture, kuras aculiecinieki un virzītāji ir šodien šeit, šajā zālē, mums atgādina par tautas drosmi, spēku un Latvijas mīlestību. Tā mums atgādina par mūsu nācijai izšķirīgā brīdī spēju kļūt par savas vēstures lēmējiem un noteicējiem. Latvijai un latviešu tautai neatkarību un brīvību neviens nekad nav dāvinājis, to mēs izcīnījām ar ieročiem rokās pirms 100 gadiem, un to mēs izcīnījām nevardarbīgi, bet ļoti mērķtiecīgi pretojoties pirms 30 gadiem.
Tas bija iespējams tādēļ, jo bija mērķu skaidrība. Mērķis bija atjaunot neatkarīgu Latvijas valsti, kuras iekārta būtu parlamentāra demokrātija. Valsti, kas būtu Rietumu pasaules sastāvdaļa.
Tas tapa iespējams tādēļ, jo bija spēks – Latvijas Tautas fronte, kas ceļā uz šo lielo mērķi apvienoja tik dažādos un atšķirīgos cilvēkus un organizācijas, kas ietilpa šajā vienotajā spēkā. Tā apvienoja simtus tūkstošus, tā visai pasaulei pierādot, ka Latvijas neatkarība ir visas tautas griba.
Tas tapa iespējams, jo Latvijas Tautas frontes taktika, soli pa solim kāpinot prasības, nevardarbīgā pretošanās un varas pārņemšana parlamentārā ceļā guva visas demokrātiskās pasaules simpātijas. Tā novērsa, iespējams, asiņainu konfrontāciju ar joprojām varenajām okupācijas varas drošības struktūrām.
Tas tapa iespējams, jo tauta uzticējās saviem priekšstāvjiem.
Tas tapa iespējams, jo tautā bija dzīvs sapnis par Latviju. To nākamajām paaudzēm bija tālāk nodevuši mūsu vecāki un vecvecāki, kuri brīvo Latviju paši bija piedzīvojuši. Sapnis par Latviju, ko iedvesmoja pēckara un vēlāko gadu pretošanās kustību dalībnieki. Sapnis par Latviju, ko glabāja mūsu zemes ainava, latviešu valoda un kultūra.
Dāmas un kungi!
Man ir īpašs gods šodien pasniegt valsts augstākos apbalvojumus Latvijas Tautas frontes cilvēkiem.
Paldies tiem, kuri nodrošināja Tautas frontes ikdienas darbu, kuri koordinēja vērienīgo visas tautas kustību un nodrošināja, ka Tautas frontes demonstrācijās un Baltijas ceļā piedalījās simtiem tūkstoši, tā visai pasaulei pierādot, ka Latvija grib būt brīva!
Pēc divām dienām, 23. augustā, mūsu šodienas pilsoniskā sabiedrība atkal pulcēsies, lai izrādītu solidaritāti ar Baltkrievijas tautu, kas arī vēlas dzīvot brīvībā un demokrātijā.
Paldies jums, kuri toreiz, pirms 30 gadiem, informēja Latvijas cilvēkus, un jums, kuri panāca, ka liecības par Latvijas neatkarības cīņu nonāca pasaules demokrātisko mediju pirmajās lappusēs un ziņu kadros! Tāpēc rietumu sabiedrību simpātijas pārauga prasībā savām valdībām atbalstīt mūsu izvēli.
Paldies jums, kuri, riskējot paši, slēpa latviešu puišus no iesaukšanas okupantu armijā!
Paldies jums, kuri par spīti padomju propagandas mašīnai panāca, ka Augstākajā Padomē tika ievēlēts vairākums to deputātu, kuri 4. maijā nobalsoja par Neatkarības deklarāciju!
Godātie klātesošie!
Man ir īpašs gods pasniegt valsts augstākos apbalvojumus jums, kuri šajos 30 gados ir nesavtīgi strādājuši mūsu valsts demokrātijas, tiesiskuma, drošības un labklājības labā.
Paldies jums, kuri izglītojuši mūsu jauno paaudzi, un jums, kuri guvuši sasniegumus zinātnē! Jums, nacionālās pretošanās kustības dalībnieki un nacionālās pretošanās kustības vēstures liecību glabātāji, mūsu vēsturiskās atmiņas kopēji. Paldies jums, starptautiskajās misijās dienējošie karavīri! Paldies jums, ugunsdzēsēji, glābēji, robežsargi, policisti, par valsts iekšējās drošības stiprināšanu un mūsu ārējās robežas sargāšanu! Paldies jums, kuri veicina tiesu profesionalitāti! Un Jums, kuri saglabā un aizsargā mūsu Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu un kopj latvisko kultūrtelpu. Paldies jums, kuri radoši darbojas mūzikas laukā! Paldies jums, kuri strādā valsts ekonomikas, inovāciju, sociālo pakalpojumu un citās jomās!
Ar Triju Zvaigžņu ordeni, Viestura ordeni un Atzinības krustu šodien apbalvojam cilvēkus, kuru pašaizliedzīgais un pilsoniskais veikums ir sekmējis Latvijas izaugsmes ceļu. Katra atsevišķais ieguldījums ir vienlīdz izcili vērtējams un cildināms.
Atjaunotās Latvijas valsts atdzimšanas vēsturē ir ierakstīti arī šodien apbalvoto cilvēku vārdi.
Paldies jums katram un visiem kopā par paveikto! Mēs visi kopā ceļam brīvu, neatkarīgu, demokrātisku un nacionālu valsti!
Kā Valsts prezidents un Ordeņu kapitula vārdā izsaku katram no jums visaugstāko atzinību un vissirsnīgāko pateicību par darbu un novēlu katram izjust sevi par Latvijas vēstures neizdzēšamu sastāvdaļu!
Paldies!
