2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs
kopsavilkums
“Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. Es būšu pateicīgs par jūsu atbalstu un sadarbību. Šie virzieni ir: SOLIDARITĀTE, PIEDERĪBA un MODERNA, ILGTSPĒJĪGA VALSTS.” (08.07.2019., E. Levita runa Saeimā, stājoties amatā)
Piederība
Katras Latvijas vietas vērtība, unikalitāte un būtiskums (vienvērtība)
Valsts prezidents pirmajā prezidentūras gadā ir veltījis īpašu uzmanību tam, lai izceltu katras Latvijas vietas pašvērtību, unikalitāti un būtiskumu. Nav svarīgas un mazāk svarīgas vietas Latvijā.
2019. gada jūlijā, augustā un septembrī Valsts prezidents Egils Levits pirmajās darba vizītēs apmeklēja Indru Krāslavas novadā, Mazirbi Dundagas novadā, Skaistkalni Vecumnieku novadā un Ipiķus Rūjienas novadā – vietas, ko Valsts prezidents pieminēja savā inaugurācijas runā. Šīs vizītes teju tālākajos valsts austrumu, rietumu, ziemeļu un dienvidu punktos ļāva izcelt šo vietu unikālo kultūrvēsturisko mantojumu, sastapt iedzīvotājus, kā arī uzsvērt nozīmīgus tematus – vienotas informatīvās telpas nozīmi, televīzijas un radio apraidi pierobežā un pārrobežu attiecības.
Gan šajos apmeklējumos, gan tāpat citos novados Valsts prezidents uzsvēra vienvērtības principu: “Vienalga, kur tu Latvijā dzīvo, tev ir jābūt tādām pašām dzīves iespējām kā citās Latvijas daļās, it sevišķi Rīgā. Un šis vienvērtības princips ir jāievēro visos aspektos.” (30.09.2019., Ipiķi)
Demokrātiskā pārstāvniecība
Visa gada garumā Valsts prezidentam ir bijušas neskaitāmas tikšanās un domu apmaiņa gan novados, gan Rīgas pilī par Administratīvi teritoriālo reformu.
Tiekoties ar iedzīvotājiem, pašvaldību vadītājiem, ministriem, Saeimas deputātiem, NVO pārstāvjiem, zemniekiem un uzņēmējiem, šī reforma bija starp centrālajiem sarunas tematiem. Debatēs Valsts prezidents vienmēr uzsvēra demokrātiskās pārstāvniecības un pilsoniskās aktivitātes nozīmi, aizstāvēja priekšlikumu par vēlētāju apvienībām pašvaldību līmenī, kā arī nāca ar likumdošanas iniciatīvu par vēlētu iedzīvotāju pārstāvniecību pilsētās un pagastos.
“Manuprāt, galvenais ir tas, ka arī pēc Administratīvi teritoriālās reformas paliek šī lokālā vienība. Proti, šis pagasts nedrīkst pazust no Latvijas teritorijas reformas rezultātā. Ipiķi vienmēr ir bijuši, un tiem ir jāpaliek arī turpmāk. Jautājums ir par to, cik daudz uzdevumu tiek uzlikti pagastam un cik daudz uzdevumu tiek uzlikti novadam tādam, kāds tas ir patlaban. Tas ir vairāk tehnisks jautājums, taču no identitātes viedokļa šie vēsturiskie veidojumi (un Ipiķi un Rūjienas novads noteikti pieder pie tiem) ir ļoti būtiski no visas valsts viedokļa un no latviešu nācijas un nacionālās identitātes viedokļa.” (30.09.2019., Ipiķi)
Vēsturiskās zemes
Atzīstot, ka Administratīvi teritoriālā reforma ir nepieciešama, lai sekmētu visas Latvijas vienmērīgu un ilgtspējīgu attīstību, ekonomisko izaugsmi un pašvaldību pakalpojumu efektivitāti, Valsts prezidents kritiski vērtēja veidu, kādā šī nozīmīgā reforma tika veikta.
Administratīvi teritoriālā reformas mērķos, kādu to bija sagatavojusi valdība, neietilpa kultūrvēsturiskās piederības, unikālo kultūrtelpu un vietējo kopienu identitātes saglabāšanas jautājumi, tāpēc Valsts prezidents jau drīzumā ir apņēmies iesniegt Saeimā Latviešu vēsturisko zemju likumprojektu: “Katrai vietējai kopienai ir jāsaglabā sava identitāte un sava vienreizība, un tas ir būtiski kā no visas valsts ilgtermiņa kopējām interesēm, tā no latviešu nācijas un mūsu nacionālās identitātes perspektīvas.” (19.06.2020., E. Levita paziņojums presei par Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu)
Valsts valoda
Valsts prezidents vērsās ar likumdošanas iniciatīvu Saeimā noteikt 15. oktobri kā Valsts valodas dienu, tādējādi uzsverot latviešu valodas lomu Latvijas valstiskuma pastāvēšanā un tās nozīmi saliedētas sabiedrības veidošanā. Diskusijās, tai skaitā tiekoties ar Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas valdi tika pārrunātas latviešu valodas pozīcijas topošajā “Skola 2030” mācību saturā un iespējas stiprināt latviešu valodu valstiskā līmenī.
Nacionālā pretošanās mūsu vēsturiskajā atmiņā
Valsts prezidenta likumdošanas iniciatīva paredz noteikt 17. martu kā Nacionālās pretošanās dienu: “Nacionālās pretošanās kustības dalībnieki pamatīgi un nopietni pretojās visus Latvijas okupācijas 50 gadus. Pretošanās veidi bija dažādi – gan bruņotā pretošanās no pēckara gadiem līdz pat 1950. gadu vidum, gan nevardarbīgā pretošanās dažādos veidos, kur beigās bija iesaistīta liela Latvijas tautas daļa. Latviešu tautas nacionālajā atmiņā, kas ir svarīga ikvienai nācijai, ir ļoti būtiski iekļaut šo pretošanās kustību, kas beigu beigās noveda mūs pie Latvijas valsts atjaunošanas. Ja nebūtu pretošanās kustības, būtu izzudusi valstsgriba un nebūtu neviena, kurš gribētu atjaunot Latvijas neatkarību.” (08.06.2020., Renda) Tāpat tika iecerēts Rīgas pilī pirmo reizi rīkot forumu “Nacionālā pretošanās kustība Latvijas vēsturiskajā atmiņā”, kas Covid-19 dēļ tika pārcelts uz 2021. gadu.
Valsts prezidents arī nosūtīja Saeimai otrreizējai izskatīšanai “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”: “Latvijas Republikas Satversmes ievads paredz valsts un sabiedrības pienākumu nosodīt komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus. Viena no šī pienākuma īstenošanas formām ir arī attiecīgo režīmu simbolu un to totalitāro un noziedzīgo dabu īpaši izceļošu atribūtu izslēgšana no publiskās telpas.” (02.05.2020.)
Demokrātijas nedēļa
Pozitīvu rezonansi ieguva Valsts prezidenta aicinājums sabiedrībai iedibināt jaunu tradīciju un maija sākumā rīkot Demokrātijas nedēļu no 1. līdz 9. maijam, veicinot izpratni sabiedrībā par demokrātijas, valstiskuma un Eiropas vērtībām. Lai arī ārkārtējās situācijas dēļ norises notika virtuālajā telpā, bija liela interese no dažādām nevalstiskā sektora organizācijām un pašvaldībām šo tradīciju turpināt iedibināt. Īpaši iepriecinoši, ka šī iniciatīva guva atsauksmi tieši jauniešos.
Pēc Valsts prezidenta iniciatīvas Latvijas skolu vecāko klašu skolēni 4. maija priekšvakarā bija aicināti noklausīties Valsts prezidenta virtuālo lekciju par Latvijas neatkarības un demokrātiskās valsts iekārtas atjaunošanu pirms 30 gadiem, tās nozīmi Eiropas un pasaules vēsturē.
Kultūra
Valsts prezidents gan publiskās runās, gan sarunās ar politiķiem ir uzsvēris kultūras nozīmi Latvijas kā nacionālas valsts pastāvēšanā: “Mēs varam teikt, ka kultūras kodi ir veidojuši latviešu nāciju, kas ir prasījusi, izveidojusi un izcīnījusi savu valsti, un pēc okupācijas gadiem to atjaunojusi. Mūsu konstitucionālajās tiesībās ir atzīta šī kauzalitāte jeb cēloņsakarība, kas apraksta ceļu no kultūras uz nāciju, no nācijas uz valsti. Latvijas valstij tātad ir dots uzdevums, kas vienlaikus ir arī iemesls, kādēļ valsts pastāv, nodrošināt latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu cauri gadsimtiem, tātad bezgalīgi ilgi.” (15.05.2020., E. Levita lekcija “Kāpēc kultūra?” Latvijas Kultūras akadēmijas 30. jubilejas svinīgajā sēdē)
Tāpat E. Levits pievērsa uzmanību lībiešu kā Latvijas pamattautības kultūras un sociālekonomiskajiem jautājumiem. Valsts prezidents ir uzturējis dialogu par kultūrpolitikas jautājumiem ar kultūras darbiniekiem un Kultūras ministrijas pārstāvjiem, kā arī iestājies par valsts ārkārtas finansiālu atbalstu kultūrai kā stratēģiski svarīgai nozarei, ko smagi skāra ārkārtas situācijas ierobežojumi.
Valsts prezidents aicināja sabiedrību gan apceļot Latviju, gan atbalstīt krīzē cietušo kultūras nozari, apmeklējot daudzveidīgos Latvijas muzejus, un 2020. gada maijā un jūnijā devās uz vairākiem muzejiem Latvijas reģionos: “Latvieši ir kultūrnācija, un neatņemama kultūras sastāvdaļa, protams, ir muzeji. Tiem allaž ir nepieciešami apmeklētāji, bet šajā laikā, kad sociālā dzīve pieklususi, it īpaši. Aicinu, ievērojot ierobežojumus un izvērtējot iestāžu telpu un teritoriju dotās iespējas, apmeklēt Latvijas dažādos muzejus, pavadīt tur vairāk laika nekā agrāk, kad dzīvojām steigā, un smelties mūsu daudzveidīgo muzeju kultūras piedāvājumu.” (27.05.2020., Rundāle)
Solidaritāte
2019. gada 29. novembrī Valsts prezidents Rīgas pilī rīkoja Solidaritātes sarunu domnīcu “Latviešu nācija un saliedēta Latvijas valsts”.
Dažādu paaudžu sabiedrības pārstāvji – pētnieki, interešu grupu pārstāvji, politikas veidotāji, žurnālisti, pedagogi, mūziķi, karavīri, skolēni un studenti, biedrību un NVO pārstāvji – diskutēja par to, kā veicināt latvisko identitāti un piederību Latvijas valstij un Eiropas kultūrtelpai, kā sekmēt jauniešu pilsonisko kultūru un patriotismu, kā stiprināt iedzīvotājos vēsturisko atmiņu, kā veicināt iedzīvotāju iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā un sabiedriski nozīmīgu jautājumu risināšanā. Savukārt ar skolēniem īpaši tika pārrunāti dažādi solidaritātes un demokrātijas jautājumi, lai veicinātu viņu izpratni un kritisko domāšanu, kā arī rosinātu viņos pārdomas par solidaritāti kā vērtību ceļā uz stipru un saliedētu Latvijas nāciju.
No dalībniekiem izskanēja dažādas ierosmes, kā Latvijai kļūt par modernu, ilgtspējīgu Ziemeļeiropas valsti ar spēcīgu iedzīvotāju piederības izjūtu, tai skaitā iedzīvināt terminu ‘līdztautieši’.
Ar šo domnīcu tika aizsākts solidaritātes sarunu cikls, lai izvērstu Satversmes ievadā nostiprinātā solidaritātes principa saturu un veidotu plašāku izpratni par tā tvērumu, kā arī nospraustu virzienus tā iedzīvināšanai likumdošanā, rīcībpolitikas veidošanā un sabiedrībā. Ņemot vērā ārkārtas situācijas ierobežojumus, 2020. gadā diskusijas par solidaritātes tematiem un nepieciešamajām izmaiņām valsts politikā turpinājās strukturētā veidā, pievēršoties atsevišķām jomām.
Uzsverot nepieciešamību gan uzlabot veselības sistēmas organizāciju un pieejamību, gan tās finansējumu, E. Levits rīkoja diskusijas par veselības sistēmas problēmām ar Latvijas lielāko slimnīcu vadītājiem, ar veselības sistēmu saistītajiem nevalstisko organizāciju vadītājiem un veselības ministrijas pārstāvjiem.
Valsts prezidents ārkārtas stāvokļa laikā regulāri uzturēja dialogu ar pašvaldību vadītājiem, pārrunājot situāciju attiecīgajā pašvaldībā un nepieciešamo valsts institūciju atbalstu.
10. janvārī Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti viesojās Valsts sociālās aprūpes centrā “Rīga” Kapseļu ielā 31, kur pārrunāja aktuālos sociālās jomas jautājumus ar nozares pārstāvjiem un ģimenēm, kur aug bērni ar invaliditāti. Īpaši tika izcelti temati saistībā ar adopciju, infrastruktūras pilnveidošanu un vides pieejamību, sabiedrības attieksmi un valsts iesaisti jomas sakārtošanā. Uzklausot dažādos viedokļus un pieredzes stāstus, Valsts prezidents norādīja, ka “valstī nav attīstīta sistemātiska pieeja jautājumu risināšanā un viss tiek darīts sektoru līmenī, nevis horizontāli, starpinstitucionāli”. (10.01.2020.)
Tādēļ Valsts prezidents aicināja valsts pārvaldes institūcijas uz jauna līmeņa izpratni, pieeju un sadarbību, lai starpinstitūciju sadalījumā nepazustu tie cilvēki, kuriem sociālais atbalsts ir nepieciešams: “Lai sakārtotu sociālās aprūpes jomu, ir jāmaina valsts pārvaldības modelis – ir jāsāk saistīt kopā nozares – izglītība, ekonomika, finanses, labklājība u. tml., nevis viss jādara vienai iestādei. Uz problēmām un to risinājumiem jāskatās kompleksi, ilgtermiņā, un jābūt skaidram redzējumam par to, kur vēlamies nokļūt un ar kādiem soļiem to sasniegsim. Šobrīd šāda uzstādījuma iztrūkst, tāpēc arī sistēma nemainās.”(10.01.2020.)
Valsts prezidents Egils Levits, tiekoties ar Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociāciju, izteica atbalstu sociālās uzņēmējdarbības jomas tālākai attīstībai, norādot uz šādu uzņēmumu nozīmi: “Sociālā uzņēmējdarbība humānā sabiedrībā noteikti ir jāattīsta. No politikas, cilvēku un vērtību viedokļa sociālā uzņēmējdarbība viennozīmīgi ir atbalstāma!" (06.03.2020.) Sarunas laikā tika pārrunāti arī jautājumi saistībā ar Sociālā uzņēmuma likuma darbību un ieviešanu, finanšu un investīciju pieejamību un daudzveidību sociālajiem uzņēmumiem, lielo uzņēmumu iespējām sadarboties ar sociālajiem uzņēmumiem, kā arī sociālo uzņēmumu ikdienas darbs un izaicinājumi.
Valsts prezidents aicināja Saeimas deputātus kritiski izvērtēt pašreizējo Latvijas nodokļu sistēmu, kuras nepilnības skaidri iezīmēja Covid-19 krīze: “Tā izgaismoja mūsu sabiedrības nevienlīdzības un sašķeltības cēloņus, ko rada gan ēnu ekonomikas īpatsvars, gan nodokļu režīmi, kas krīzes situācijā atstāj ievērojamu daļu iedzīvotāju bez valsts sociālajām garantijām. Nodokļi ir cena par valsti, kādā mēs gribam dzīvot. Krīzē gūtā mācība mērķtiecīgi jāizmanto, lai celtu mūsu valsts vērtību, kā arī panākot viegli administrējamu nodokļu sistēmu, kas ir arī jāievieš, un uzsverot nulles toleranci pret jebkādu krāpšanos ar nodokļiem. Tas Latviju vedīs modernas un solidāras valsts virzienā.” (18.06.2020., E. Levita runa Saeimas pavasara sesijas noslēguma sēdē)
Moderna valsts
Stājoties Valsts prezidenta amatā, Egils Levits kā vienu no savas prezidentūras darba mērķiem izvirzīja Latvijas pārveidi modernā, ilgtspējīgā Ziemeļvalstī šajā desmitgadē.
Pie šī virziena pieder gan tiesiskuma stiprināšana, gan aktīva iesaistīšanās Eiropas un globālo jautājumu risināšanā starptautiskajās organizācijās un forumos, lai nostiprinātu starptautiski tiesisko kārtību un veicinātu globālo drošību un izaugsmi. Pie šī virziena pieder arī Ziemeļvalstīm raksturīgā sabiedrības sociālā atbildība par neaizsargātām grupām, rūpes par vidi, mūsdienīga pilsētplānošana u. c. iezīmes, kas ne vienmēr prasa lielus līdzekļus, bet attieksmes maiņu un politisko gribu.
Valsts prezidents arī uzsvēra, ka “mēs esam neatņemama Rietumu pasaules un Eiropas daļa – un nevis kāds tilts starp Rietumiem un Austrumiem” un “pie manis iezīmētā modernas valsts un ilgtspējības virziena pieder arī aktīva iesaistīšanās Eiropas un lielo globālo jautājumu risināšanā”. (08.07.2019., E. Levita runa Saeimā, stājoties amatā)
Modernās tehnoloģijas un digitalizācija
Valsts prezidents ir uzsvēris, ka moderna valsts balstās uz mūsdienīgiem, progresīviem risinājumiem, ietverot jauno tehnoloģiju izmantošanu valsts darba organizācijā, lai uzlabotu efektivitāti un pakalpojumu sniegšanas kvalitāti, analītiku.
Tajā pašā laikā gan uzrunās Latvijā un pasaulē, tai skaitā Valsts prezidenta pirmajā uzrunā ANO Ģenerālajā Asamblejā 2019. gada septembrī, gan sarunās ar politiķiem un ekspertiem Valsts prezidents ir norādījis, ka tehnoloģijas jāizmanto atbildīgi – tā, lai tās kalpo cilvēkam, nevis otrādi: “Digitālā transformācija nenozīmē naivu visu dzīves jomu digitalizāciju bez sajēgas, bet gan gudru un kritisku – es uzsveru – kritisku digitālo iespēju izvērtēšanu, ņemot vērā visus riskus – ne tikai tehniskos, bet arī sociālos. Tā ietver arī rūpīga datu aizsardzības politiku, apzinoties, ka tā saucamie lielie dati kombinācijā ar mākslīgo intelektu kļūst par cilvēku izsekošanas un manipulācijas sistēmu, kas beigu beigās var apdraudēt brīvību un demokrātiju.” (18.06.2020., E. Levita runa Saeimas pavasara sesijas noslēguma sēdē)
Valsts prezidents uzrunāja šos jautājumus pasaules globālajos forumos – ANO, Parīzes Miera forumā, Eiropas līderu tikšanās Atēnās, Davosas tikšanās, Minhenes konferencē. Ārvalstu vizīšu laikā Valsts prezidents tikās ar globālo tehnoloģiju kompāniju kā Google, Facebook un Microsoft vadītājiem, lai akcentētu minētos jautājumus un pārrunātu tos detaļās. ANO vizītes laikā Ņujorkā Valsts prezidents tikās ar nevalstisko organizāciju (Atlantic Council) un akadēmisko sektoru (Kolumbijas Universitāte, Prinstonas Universitāte), lai padziļināti pārrunātu moderno tehnoloģiju šodienas un nākotnes izaicinājumus.
Jau tūlīt pēc stāšanās amatā, viesojoties kaimiņvalstīs – Igaunijā un Lietuvā, tika pārrunāta digitālā politika un sadarbības iespējas. Pandēmijas laikmets lika politiķiem un diplomātiem visā pasaulē pārdomāt, kā izveidot un uzturēt kontaktus, kas nepieciešami ārpolitikas sekmīgai īstenošanai. Ieviešot virtuālu saziņu, ļoti sekmīga jauno izaicinājumu laikā bija triju Baltijas valstu sadarbība, tai skaitā ietverot regulāru dialogu starp Baltijas valstu prezidentiem un izveidojot “mazo Šengenu” – pirmo brīvo mobilitātes zonu Eiropā pēc ārkārtējās situācijas. Valsts prezidents ir arī paudis atbalstu kontaktu apziņošanas lietotnes “Apturi Covid” ieviešanai.
Pēc ārkārtējās situācijas pasludināšanas 23. martā Valsts prezidents rīkoja attālinātu tikšanos ar valsts konstitucionālajiem orgāniem, lai runātu par konstitucionāli pamatotu un modernu virtuālo Latvijas parlamenta darbības nodrošināšanu, e-parlamenta izstrādi un ieviešanu. Valsts prezidents akcentēja nepieciešamību izmantot radušos apstākļus un veicināt valsts digitālās politikas un instrumentu mērķtiecīgu attīstību. Tāpat tika spriests par Satversmes 81. panta mūsdienīgas, demokrātiskai valstij atbilstošas redakcijas iekļaušanu Satversmē.
Likumdošana un tiesiskums
Stiprinot likumdošanas procesa kvalitāti, Valsts prezidents ir iedibinājis jaunu instrumentu – Valsts prezidenta viedoklis pirms likuma izsludināšanas, kas prezidentam vēl pirms likuma pieņemšanas dod iespēju norādīt Saeimai uz likumdošanas trūkumiem un iespējamiem riskiem.
Kopīgi ar Saeimu un Satversmes tiesu Valsts prezidents 2020. gada 7. februārī diskusijā vērtēja Valsts padomes iedibināšanas iespēju. Valsts padome būtu nobriedušas parlamentārās demokrātijas adekvāta reakcija uz valstij risināmo jautājumu pastāvīgi pieaugošo kompleksitāti. Valsts prezidents daudzkārt ir uzsvēris nepieciešamību pilnveidot likumdošanas procedūras, lai pieņemtie likumi būtu labi un kvalitatīvi un tie tiktu apspriesti un izvērtēti pienācīgā procedūrā.
Valsts prezidents vairākkārt ir aicinājis Tieslietu padomi izveidot komisiju, kas izskatītu un izvērtētu ilgākos tiesvedības procesus Latvijā un piedāvātu risinājumus, kas tos novērstu. Šī iniciatīva ir atbalstīta, un Tieslietu padomes ziņojumu plānots pabeigt rudenī: “…tiesu sistēmas reputāciju mazina tieši šie ļoti garie procesi, tādēļ man ir ierosinājums. Tieslietu padome varētu izveidot komisiju, kas izskatītu, teiksim, desmit ilgākos procesus Latvijā. Proti, paņemt šos desmit ilgākos procesus un izanalizēt, kādēļ šie garie procesi varēja būt iespējami. Iespējams, ka tas ir likumdošanas jautājums, sistēmas jautājums. Iespējams, tas ir tiesnešu vadības, procesu vadības jautājums, bet es domāju, ka visiem kolēģiem un ne tikai kolēģiem, bet arī visai sabiedrībai būtu svarīgi uzzināt, kur ir problēmas, kādēļ šādi procesi pastāv.” (01.11.2019.)
Pirmā prezidentūras gada laikā Valsts prezidents ir izvērtējis un izsludinājis kopā 284 likumus, no tiem 66 pieņemti ar lielo steidzamību. Gada laikā ir notikušas sešas jauno tiesnešu ceremonijas, kur zvērestu devuši divi Augstākās tiesas tiesneši un septiņi rajona tiesas tiesneši.
Tāpat Valsts prezidents šajā laikā (no 2019. gada 18. septembra līdz 2020. gada 20. maijam) ir izskatījis 89 notiesāto personu apžēlošanas lūgumus, no kuriem četri ir atbalstīti.
Augstākā izglītība
Valsts prezidents aktīvi izmantoja savas pilnvaras un iesaistītājās Izglītības un zinātnes ministrijas organizētajās diskusijās pirms konceptuālā ziņojuma “Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu” iesniegšanas izskatīšanai Ministru kabinetā. Noslēdzošo – piekto diskusiju ciklu Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Valsts prezidenta kanceleju organizēja Rīgas pilī.
Diskusiju cikla noslēgumā Valsts prezidents pauda atbalstu augstākās izglītības institūciju iekšējās pārvaldības modeļa maiņai, aicinot turpināt strādāt pie Latvijai piemērotākā modeļa un rosinot iesaistīt plašākās diskusijās sabiedrību. Vienlaikus Valsts prezidents ir uzsvēris, ka pārvaldības modelis ir tikai viens no plašākas un ilgstošākas reformas elementiem, kuras mērķis ir sekmēt Latvijas augstākās izglītības sistēmas kvalitāti un celt tās konkurētspēju.
Informācijas telpa
Valsts prezidents ir atkārtoti uzsvēris kvalitatīvu mediju nozīmi demokrātijā, kā arī aicinājis valdību sniegt šai stratēģiski svarīgajai nozarei nepieciešamo atbalstu. Īpaši Valsts prezidents ir izcēlis sabiedrisko mediju lomu Latvijas informācijas telpā.
Valsts prezidents iesniedza priekšlikumus Sabiedriskā mediju likuma 2. lasījumam, kas bija vērsti uz sabiedriskā medija neatkarības un kvalitātes nostiprināšanu.
Drošas Latvijas informācijas telpas nozīmi Valsts prezidents uzsvēra gan Latgales apmeklējumu laikā Indrā un Viļakā, kur atklāti apraides masti, uzlabojot apraides kvalitāti pierobežā, gan darbā ar Saeimu par grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, ieviešot TV pakās valsts valodas proporciju 80/20.
“Man ir liels prieks, ka šodien tiek atklāts informatīvajai telpai tik ļoti nozīmīgais tehniskais rīks – Aizpurves apraides masts, kam pateicoties Latvijas informatīvā telpa tiek nosegta faktiski par 100 %. Informatīvā telpa ir pamats sabiedriskajai dzīvei jebkurā demokrātiskā valstī, un tas ir ļoti būtiski, ka visi Latvijas iedzīvotāji beidzot ir tajā iekļauti.” (09.01.2020., Viļaka)
Zinātne un tautsaimniecība
Valsts prezidents pastāvīgi ir uzsvēris izglītības, zinātnes un inovāciju nozīmi, lai valsts ekonomikas nozares attīstītos ar augstāku pievienoto vērtību.
Tas jāņem vērā arī domājot par Latvijas valdības un Eiropas Komisijas ieguldījumiem valstī Covid-19 krīzes pārvarēšanā: “Ieguldījumus nedrīkstam izmantot kā aizdegtu sērkociņu, kas pēc brīža izplēn. Mums ir jāiegulda zinātnē un izglītībā, kas nesīs ilgtermiņa iespaidu valsts attīstībā. Tas būtu visu valdībā pārstāvēto partiju interesēs vienoties par šāda veida atbalstu, kas arī ierakstīts visu šo politisko spēku vēlēšanu programmās.” (28.05.2020.)
Valsts prezidents gan savās runās Latvijā, gan Davosas Pasaules ekonomikas forumā norādīja uz nepieciešamību strādāt pie ekonomikas transformācijas: “Tie ekonomikas pamatprincipi, kā kapitālistiskā ekonomika darbojās līdz šim, lielā mērā noveduši pie šī rezultāta. Līdz ar to mums jārunā nevis virspusēji, bet par to, kā mēs mainām principus, pēc kā darbojas ekonomika. Tur es redzu divu veidu nostāju. Viena ir tāda, ka tas mums radīs izmaksas, bet otra, ko atbalstu es, ir, ka šīs pārmaiņas mums dod iespējas izaugt un attīstīt ekonomiku. Mums jākoncentrējas uz to, lai mēs, izmantojot pasaules ekonomikas transformāciju uz "zaļo ekonomiku", palielinātu Latvijas spējas. Protams, to var un darīs visa pasaule.” (04.02.2020., E. Levita intervija portālam DELFI)
Valsts prezidents Egils Levits, tiekoties ar Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociāciju, uzsvēra, ka Latvijai, kas savā zīmolā nes zaļas valsts tēlu, ir jāiedibina rīcībpolitika, kas mudinātu Latvijas lauksaimniecību perspektīvā un pakāpeniski vairāk orientēties uz bioloģisku lauksaimniecību. To paredz arī Eiropas Komisijas izvirzītais t. s. “Zaļais kurss”: “Latvijas zīmols ir zaļums, un mums vajag šo zaļumu arī īstenot mūsu politikā. Latvija jau iet šajā virzienā, šis pagrieziens notiek, bet šim kursam ir jābūt pilnīgi skaidram, lai mēs zināmā laika posmā tomēr “pagriežam kuģi” zaļās lauksaimniecības virzienā.” (09.06.2020.) Jāpiebilst, ka E. Levits ir arī Lielās Talkas patrons, iesaistoties Latvijas vides ilgtspējas aktivitātēs.
Valsts prezidenta Egila Levita preses konference Rīgas pilī par aizvadīto prezidentūras pirmo gadu
