Egils Levits Ārlietas
Valsts prezidenta Egila Levita paziņojums medijiem pēc trīs Baltijas valstu prezidentu tikšanās

Labdien!

Man ir patiess prieks šodien, īsi pirms Ziemassvētkiem, Rīgā uzņemt manus kolēģus, Igaunijas prezidenti Kersti Kaljulaidu (H. E. Mrs Kersti Kaljulaid) un Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu (H. E. Mr Gitanas Nausėda).

Es priecājos, ka šodien mums bija iespēja nopietnām un intensīvām sarunām par daudziem jautājumiem. Mūsu sarunas apliecināja to, ka mēs, trīs Baltijas valstis, esam vienotas. Un esam vienotas jau 30 gadu kopš mūsu neatkarības atjaunošanas. Tas pierāda, ka šī vienotība ir īsta, jo balstās kopējās interesēs un kopējā pasaules skatījumā. Tā neizjūk tik ātri kā citas koalīcijas, tā ir īsta, ilgstoša vienotība. Gribētu pat teikt, ka viens no vienotākajiem reģioniem Eiropā. Ir vēl daži citi, bet Baltija ir viens no stiprākajiem savstarpējās reģionālās kooperācijas reģioniem.

Sarunu laikā mēs apstiprinājām mūsu valstu ciešo apņemšanos veicināt projekta Rail Baltica īstenošanu un pārvarēt iespējamās grūtības, kas šur un tur rodas. Bet politiskā griba ir stipra un vienota – mēs šo projektu īstenosim. Un īstenosim to paredzētajā laikā. Lai gan tas ir valdību, pārvalžu, inženieru un citu līdzdarbinieku uzdevums, mēs, valstu vadītāji, dodam skaidru vēstījumu, ka projektam jābūt īstenotam laikā.

Tāpat mēs pārrunājām enerģētikas jautājumus saistībā ar elektroenerģijas sinhronizāciju un vienoto gāzes tirgu, pieminējām arī Astravecas atomelektrostacijas jautājumu, un šajos jautājumos mums ir vienots skatījums. Iespējams, katrai valstij ir nedaudz atšķirīgas pieejas, bet skatījums ir vienots. Mēs runājām par to, ka 2025. gadā pēc plāna ir jāpabeidz elektrotīklu sinhronizācija, taču mēs labprāt vēlētos un centīsimies darīt visu, lai šī sinhronizācija tiktu pabeigta ātrāk. Tas nav ļoti skaidrs un konkrēts apsolījums, bet tas ir apsolījums censties to izdarīt, tādējādi samazinot pārejas periodu. 2020. gadā sāks darboties reģionālais gāzes tirgus, un tas būs veiksmes stāsts Eiropas Savienībā (ES), ka Eiropas reģioni var sadarboties.

Mēs arī apskatījām jautājumus saistībā ar NATO un ES. Mēs abi ar Lietuvas kolēģi Nausēdas kungu bijām NATO līderu sanāksmē Londonā (Igauniju pārstāvēja Ministru prezidents Jiri Ratass (Jüri Ratas)), un mēs visi trīs šodien esam vienisprātis, ka šī līderu sanāksme bija ļoti veiksmīga, neraugoties uz to, ka pirms sanāksmes bija zināmas bažas, ka varētu būt problēmas saistībā ar Baltijas aizsardzības plānu. Šīs bažas politiskā līmenī ir likvidētas, un tas ir liels NATO panākums.

Tāpat mēs pārrunājām, kādā veidā varam stiprināt NATO Eiropas pīlāru. Ir dažādi priekšlikumi, kā to darīt, taču jāskatās, kādā saprātīgā un efektīvā veidā to var izdarīt, piemēram, ar līdzekļu redistribūciju. Tāpat, protams, trīs Baltijas valstis turpinās aizsardzībai veltīt 2 % no sava IKP. Mēs šajā ziņā piederam pie NATO līdervalstīm, kas to ir sasniegušas, un mēs ļoti ceram, ka nākotnē būs arvien vairāk valstu, kas šo kopējo NATO lēmumu spēs īstenot.

Nobeigumā vēlos uzsvērt, ka, protams, Baltijas valstu ciešā sadarbība tiks turpināta arī nākamgad dažādos ekonomiskos, politiskos un aizsardzības jautājumos, taču īpašu izdošanos vēlos novēlēt Igaunijas kolēģei Kaljulaidas kundzei nākamās Baltijas Ministru padomes prezidentūras vadīšanā. Veiksmi Jums!

Paldies!

17.12.2019. Baltijas valstu prezidentu tikšanās Rīgā