Valsts prezidenta Egila Levita komentārs medijiem pēc tikšanās ar kultūras darbinieku iniciatīvas “Nesaprašanas siena” pārstāvjiem

20. oktobrī Valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī tikās ar kultūras darbinieku iniciatīvas “Nesaprašanas siena” pārstāvjiem – tēlnieku Kristapu Gulbi, rakstnieku, kultūras žurnālistu, Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētāju Arno Jundzi un mūziķi, komponistu Kārli Kazāku, kā arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāju Arvilu Ašeradenu, Kultūras ministrijas valsts sekretāri Daci Vilsoni un Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktori Astru Kaļāni.

Pēc tikšanās Valsts prezidents Egils Levits sniedza komentāru medijiem:

“Labdien! Šodien mēs tikāmies ar profesionālo radošo organizāciju pārstāvjiem un Kultūras ministrijas, Finanšu ministrijas un Saeimas pārstāvjiem, lai pārrunātu un analizētu patlaban virzīto projektu par nodokļu reformu radošo personu autoratlīdzībām. Mēs visi bijām vienisprātis, ka ir nepieciešama nodokļu reforma radošām personām un autoriem, kuri saņem autoratlīdzību, lai pienācīgi nodrošinātu sociālos pakalpojumus (pensiju, veselības apdrošināšanu) arī kultūras darbiniekiem. Līdz šim tas nav bijis pietiekoši, un to rāda tieši šī pandēmijas krīze, ka ar šiem nodokļu režīmiem, ar ko strādāja kultūras darbinieki un kas tradicionāli darbojās, nav pietiekoši, lai cilvēki būtu sociāli aizsargāti. Tātad pirmais ir konstatējums, ka šie cilvēki, kultūras darbinieki, ir sociāli jāaizsargā.

Otrais ir jautājums par to, kādā veidā. Mēs analizējām šo projektu, un man jāsaka, ka es nonācu pie secinājuma, arī citi dalībnieki bija vienisprātis, ka šis projekts nav pārāk labi izstrādāts. Ir vesela virkne atvērtu jautājumu, uz ko nevar saņemt atbildes. Reformai ir jābūt izstrādātai līdz galam, bez neskaidrībām. Piemēram, nav skaidrs jautājums par attiecīgu kultūras darbinieku, kuram ir neregulāri ienākumi, bet nodoklis tāpat ir jāmaksā regulāri. Tas ir pretrunā ar nodokļu principiem. Ir vesela virkne problēmu, kas nav izdomātas līdz galam. Man jāsaka, ka ar šādu reformu diez vai būtu jēdzīgi iet tālāk uz priekšu, pirms tā nav izstrādāta līdz galam un ir skaidras atbildes uz visiem jautājumiem.

Trešais jautājums ir par to, kad šo reformu iesākt. Patlaban mēs esam ekonomikas lejupslīdes situācijā, un reforma paredz nodokļu maksājumu paaugstinājumu kultūras darbiniekiem, lai viņi būtu sociāli aizsargāti. Jautājums ir, vai šis ir pareizais brīdis, lai to darītu. Tas varētu būt smags trieciens mūsu kultūras nozarei. Labums, kas no tā nāktu, būtu, protams, vēlāk, bet vai šis ir pareizais brīdis to uzsākt.

Vēl viens svarīgs jautājums ir par pienācīgu un pakāpenisku pārejas periodu. Pie labas likumdošanas principiem pieder arī pienācīgs, pakāpenisks pārejas periods. Šis arī būtu jāpārdomā Saeimai, kā tā šo reformu īstenos. Man jāsaka, ka tā ir īsta reforma, un īstai reformai ir jābūt kompleksi izstrādātai, lai nav tā, ka viens pants kaut ko nosaka, un tad rodas neparedzētas blaknes kaut kur citur. Tas nav labi izstrādāts projekts. Es gribētu redzēt, ka šī reforma ir uzlikta uz papīra ar visiem komentāriem, kas, protams, pienākas pie jēdzīgas, labas likumdošanas principiem, lai novērstu neskaidrības un lai sasniegtu mērķus ar samērīgiem principiem. Tāds ir mūsu šodienas sarunas rezultāts.”