Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze!
Ļoti cienījamā Ministru prezidentes kundze!
Godātā Saeima!
Pirms gada, stājoties Valsts prezidenta amatā, no šīs tribīnes runāju par savām prioritātēm. Tās ir drošība, ekonomiskā attīstība un konkurētspēja, izglītība un Latvijas jaunieši, jo viss mūsu darbs taču ir labākas nākotnes vārdā. Un mūsu jaunieši ir mūsu nākotne.
Arī jūs esat daudz runājuši, vērtējuši un domājuši. Esat daudz darījuši. Cits jautājums – cik daudz izdarīts līdz galam?
Dāmas un kungi!
Aizsardzībā ir paveikts daudz. Skaidrs finansējums, Valsts aizsardzības dienests, austrumu robežas izbūve. Lietas notiek. Bet darāmā ir ļoti daudz un tas ir jādara ātri. Taču gausā civilās aizsardzības sistēmas pilnveidošana, daudzu citu jautājumu risināšana liek domāt, ka mēs esam iemiguši. Un, ka Krievijas radītais apdraudējums – tas ir tikai sapnis, kuru mēs aizmirsīsim drīz pēc pamošanās. Taču, ja mēs negribam pamosties reālā murgā, mums nekavējoties jānodrošina atbilstoši darba apstākļi un atalgojums policistiem, ugunsdzēsējiem, glābējiem, robežsargiem, drošības dienestu darbiniekiem. Tiesām jāizmanto likumdevēja sniegtās pilnvaras, lai parādītu, ka Latvija nepieļauj savas drošības apdraudējumu un ka sodi par noziegumiem pret valsts drošību ir atbilstoši. Plāniem un mācībām ir jābūt šodien. Un cilvēki grib drošību šodien. Vienīgais veids, kā panākt, lai pie šī jautājuma ne Saeima, ne sabiedrībā neatgrieztos atkal un atkal – to ņemt un atrisināt.
Cienījamās deputātes un godātie deputāti!
Cilvēki paši sargās savas mājas, savu Latviju, ja viņi tam redzēs jēgu. Ja viņi jutīsies piederīgi, vajadzīgi. Ja viņi redzēs, ka Latvija ir viņu – mūsu - zeme, kur augt, mācīties, strādāt, veidot ģimeni un aizvadīt mierīgas vecumdienas. Cilvēki nesargās plānus, māsterplānus, stratēģijas, ekosistēmu kartēšanas, labbūtības novērtējumus, cilvēkkapitāla attīstības ziņojumus un vēl daudzas ļoti skaistas lietas. Cilvēkiem nepieciešama reāla ekonomikas situācijas uzlabošanās, reālas iespējas.
Ja mēs katru dienu diskusijās atkārtosim to, ka mums trūkst ražīguma, bankas nekreditē un mums nekas nesanāk, tad nesanāks arī. Tāpēc ļoti pozitīvi vērtēju to, ka Saeimā notikušas ekonomikas debates. Mums ir plāni, mums ir idejas, mums ir, ko teikt. Mums ir tas, kas mums ir, un ar to pilnībā pietiks, lai sasniegtu ambiciozus mērķus. Tagad tik tāds sīkums kā darīšana.
Ja uzņēmējdarbībā ir nesamērīgi gari un smagi procesi, tad mainām tos. Un ar iesaistītajiem sarunājamies pēc būtības, nevis citējot Ministru kabineta noteikumus, likumu izmaiņas vai dzejas rindas. Sarunājamies atklāti, godīgi un cieņpilni. Pat ar saviem oponentiem. Ieklausāmies idejās, nevis skatāmies uz politisko piederību. Ja tam ir nepieciešama WhatsApp vai Signal grupa – taisām! Bet runājam. Pārmaiņas ir vienošanās. Un vienošanās ir atteikšanās no kādām savām vēlmēm kopīga labuma vārdā.
Godātā Saeima!
Es šodien vēlos pateikties par sadarbību un atbalstu manām likumdošanas iniciatīvām. Pie vairākiem jautājumiem es atgriezīšos rudenī. Esmu iesniedzis iniciatīvu Augstskolu likumā, kas palīdzētu piesaistīt mācībspēkus no ārvalstīm. Un es nevēlos samierināties ar vardarbību skolās – arī šeit es redzu konkrētus risinājumus Izglītības likumā. Par tiem diskutēsim un vienosimies par labākajiem soļiem, bet darīsim to ātri.
Bērni nevar gaidīt pārmaiņas. Mēs nevaram atlikt risinājumu uz laiku, kad viņiem tas vairs nebūs būtiski. Mēs nedrīkstam samierināties ar skolotāju trūkumu. Mēs nedrīkstam nodurtām acīm pieņemt mobingu skolās. Jo tā mēs iemācīsim bērniem bezcerību. To nedrīkst pieļaut.
Bērni pieaug vienreiz mūžā. Viņi pieaug tagad. Mums ir, ko nokavēt.
Un izskatās, ka šis tas jau ir nokavēts. 2023. gadā 27 tūkstoši jauniešu no 15 līdz 29 gadiem nekur nemācījās un nestrādāja.[1] Ja tie būtu desmit jaunieši, tad viņus varētu saukt par dīkdieņiem. Bet tie ir 27 tūkstoši. Tātad – kaut kas ir nogājis greizi.
Vieni nemācās, jo nevar to atļauties. Citi Latvijā nespēj atrast sev interesējošu specialitāti. Citi nav mierā ar izglītības kvalitāti. Vieni nevar atrast darbu, jo nav pieredzes. Citi patiesībā strādā, bet neoficiāli. Citiem vēl aizvien traucē nepamatotas prasības pēc krievu valodas zināšanām. Citi ilgstoši nestrādā veselības problēmu dēļ. Iemesli ir dažādi, bet risinājuma nav. Bet jābūt. Jauniešiem ir jābūt prioritātei. Mēs nevaram demogrāfiju stutēt vien ar pabalstiem. Ir jāskatās skarbai patiesībai acīs. Ja jaunieši neredzēs iespējas Latvijā pilnveidoties un dzīvot labu dzīvi, viņi brauks prom. Un viņiem to nevar pārmest – labākas dzīves meklējumi ir dabiski un pašsaprotami.
Mums jāatbalsta šodienas jaunieši, mums jāatbalsta šodienas Latvija un mūsu nākotne. Jo laimīgi, droši cilvēki šodien ir nākotnes demogrāfijas pamatu pamats.
Godātā Saeima!
Lai arī tuvojas Jāņi un es novēlu jums vasarā arī atpūsties, tomēr reāli Saeimai un valdībai būs jārisina daudzi jautājumi – Rail Baltica problēmu tvērums vai kā nu to sauc, birokrātijas mazināšana, nākamā gada valsts budžets, nodokļi, veselības aprūpe un daudzi citi jautājumi.
Lai notiktu pārmaiņas, nevar uz visiem jautājumiem atbildēt, pieņemot jaunu likumu vai grozot kādu esošo. Ja varētu, pietiktu ar Likumu par veselo saprātu, un visas problēmas atrisinātos pašas no sevis.
Aiz pārmaiņām vienmēr stāv cilvēks, kam tās ir patiesi svarīgas. Cilvēks, kurš tām tic. Cilvēks, kurš gatavs pulcēt kopā savējos un oponentus, meklēt, skaidrot un darīt. Katram no mums ir ne tikai iespēja, bet arī pienākums būt par pārmaiņu vilcējspēku. Būsim pateicīgi par šo iespēju. Un maziem soļiem kāpsim lielos kalnos.
Paldies par uzmanību!
[1] Avots : Oficiālās statistikas portāls: https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/izglitiba-kultura-zinatne/izglitibas-limenis/12199-jauniesi-kuri-nestrada-un?themeCode=IZ
