Labvakar, mana mīļā Latvija!
Daudz laimes 106. dzimšanas dienā!
Ir liela laime būt šeit, pie Brīvības pieminekļa. Un ir liela laime redzēt tik daudz smaidīgu un lepnu cilvēku. Lielus un mazus. Jūsu smaids un jūsu lepnums ir svarīga Latvijas daļa.
Svinēt brīvību ir liela laime. Mūsu senči priecātos par to, ka svinam. Par mums šeit un visā Latvijā. Par mums plašajā pasaulē. Viņi priecātos, jo mūsu svētki šodien piešķir jēgu viņu darbiem. Mūsu pienākums ir strādāt tā, lai par mums priecātos un lepotos arī nākotnes Latvija.
Draugi!
Latvijā vienmēr ir plosījušies asi vēji. Arī tiešā nozīmē.
Pirms 106 gadiem mūsu senču priekšā bija neziņas jūra. Taču viņi izvēlējās celt Latviju. Un darbā radās drosme. Drosme aizstāvēt savu valsti. Drosme, kas aprija neziņu.
Jā, dažkārt ir bijušas šaubas. Dažkārt pakausī elpojusi trauksme. Dažkārt no spoguļa pretim raudzījusies arī vienaldzība un bezcerība. Un tas ir tikai cilvēcīgi. Šaubas un bailes padara mūs par cilvēkiem. Bet mums kopā tās ir jāpārvar. Jo drosme un pārliecība mūs padara par spēcīgu, brīvu, neatkarīgu Latviju.
Labas pārmaiņas Latvijā ir vajadzīgas. Bet vai šis ir īstais laiks kaut ko mainīt? Vai tiešām ir vērts veidot rītdienu, ja nezinām, kāda tā būs? Jā. Ir.
Šis ir īstais laiks. Šis ir mūsu vienīgais laiks. Mēs esam šeit un šobrīd. Un savi sapņi ir jāpiepilda tagad. Nevis rīt, bet šodien. Mēs uzkāpsim jebkurā kalnā, ja kāpsim kopā. Ja viens otru stumsim uz augšu, nevis grūdīsim lejā. Ja padosim roku, nevis liksim priekšā kāju. Ja viens otru uzmundrināsim. Tad mēs tiksim jebkurā kalnā. Un ticiet man – Latvijā var būt pat ļoti augsti kalni.
Mēs varbūt neko nezinām par cilvēkiem, kuri šovakar šeit stāv mums līdzās. Bet mēs zinām, kas mūs vieno. Tā ir Latvija. Mūsu tēvzeme un brīvība.
Cīnīsimies par savu Latviju. Sargāsim savu neatkarību. Sargāsim viens otru.
Rūpēsimies par savu valsti. Rūpēsimies viens par otru.
Un leposimies ar savu brīvību. Leposimies viens ar otru. Jo Latvija esam mēs.
Dievs, svētī Latviju!
