Augsti godātais vēstnieka kungs!
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze!
Cienījamie klausītāji un skatītāji!
Godātie Latvijas cilvēki!
Visi Ukrainas draugi un atbalstītāji!
Pagājuši divi gadi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Divi gadi kopš pilna mēroga ļaunuma. Mēs zinām, ka šis karš ir centieni iznīcināt Ukrainu. Iznīcināt valsti, kurai no Krievijas neko nevajag. Valsti, kas tikai vēlas būt neatkarīga. Bet neatkarība nekad nav “tikai”. Neatkarība ir vislielākā vērtība. Tāpat kā dzīvība ir vislielākā vērtība gan ukrainim, gan latvietim.
Šodien mēs pieminām visus, kuri ir krituši par Ukrainu. Mēs pieminām arī vienu mūsējo – Vitāliju Smirnovu. Pērnā gada oktobrī kaprālis Vitālijs Smirnovs ziedoja sevi Ukrainas neatkarībai. Viņš savu dzīvību atdeva ne tikai par Ukrainu, bet arī par Latviju un visu Eiropu. Un viņš to neatdeva velti. Gluži kā mūsu senči Neatkarības karā, Otrajā pasaules karā vai Trešās atmodas laikā. Jo gan mūsu tēviem, gan vectēviem ir bijusi svarīga sava valsts un tās brīvība. Viņi to darīja, lai mēs visi varētu būt! Un mēs turpinām būt un sargāt mūsu brīvību. Savu brīvību un tagad arī Ukrainas brīvību!
Pienāks laiks, kad par šo dienu būs daudz atmiņu stāstu. Ko kurš darīja, kam kurš ticēja, ko kurš domāja. Bet ne tagad. Tagad mums visiem ir jāstrādā, lai tad, kad pienāks laiks atmiņām un stāstiem par to, ko mēs esam darījuši šodien, mums nebūtu kauns.
Es esmu pateicīgs jums visiem, kas ikdienā palīdz Ukrainai, kas aizsargā Ukrainu. Jūs ar darbiem un ar sirdi esat šeit, jūs esat pareizajā vēstures pusē. Arī mana izvēle ir tieši tāda pati – atbalstīt Ukrainu līdz uzvarai. Jo taisnīguma un cilvēcības aizstāvēšana nekad nevar būt lieka.
Lai šī vakara dziesmu gara spēks spēcina mūs visus un visvairāk mūsu ukraiņu draugus!
Slava Ukrainai!
Saules mūžu Latvijai!
