Ģenerālās asamblejas priekšsēdētāja kungs!
Ekselences!
Godātie delegāti!
Es vēlos apsveikt Denisu Frensisu no Trinidādas un Tobāgo ar ievēlēšanu Ģenerālās asamblejas priekšsēdētāja amatā. Apliecinu Jums, ka Latvija būs ciešs sadarbības partneris.
Šā gada vispārējo debašu temats aicina mūs pievērsties uzticības un globālās solidaritātes atjaunošanai. Abi jēdzieni, kas sakņojas Apvienoto Nāciju Organizācijas Hartā, ir būtiski svarīgi efektīvai, daudzpusējai sadarbībai.
Šodien es vēlētos uzsvērt šādus punktus.
Mēs atrodamies ierastās globālās kārtības pārmaiņu brīdī. Krievijas neizprovocētais, agresīvais karš pret Ukrainu joprojām daudzējādā ziņā apdraud pasauli. Tas ir pārbaudījums noteikumos balstītai daudzpusējai sistēmai.
Krievijas Federācijas brutālais iebrukums kaimiņvalstī ir pretrunā ANO pamatprincipiem –atturēties no spēka lietošanas pret valstu suverenitāti un teritoriālo integritāti. Šo principu klaja pārkāpšana grauj visu starptautisko sistēmu. Īpaši, ja agresors ir kodolieroču valsts un ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle.
Tas nav strīds starp divām kaimiņvalstīm. Krievijas uzbrukums bija neizprovocēts. Krievija cenšas ar spēku grozīt starptautiskās robežas, lai atjaunotu savu agrāko ietekmes sfēru.
2008. un 2014. gadā starptautiskā sabiedrība pieļāva smagu kļūdu, nereaģējot uz Krievijas agresiju pret Gruziju un Krimas nelikumīgo aneksiju.
Tas bija nepareizs signāls Krievijai, kas ļāva tās agresīvajām, impēriskajām ambīcijām attīstīties. Tagad mēs redzam sekas.
Krievijas iebrukums Ukrainā atgādina par koloniālās impērijas cīņu par savu teritoriju saglabāšanu. Ukraina nav Krievija, tā nekad nav bijusi un nekad nebūs Krievija.
Latvija, kas glabā atmiņā 50 padomju okupācijas gadus, tāpat kā daudzas citas valstis citos reģionos zina brīvības un neatkarības vērtību.
Starptautiskajai sabiedrībai ir stingri jāiestājas kopā pret Krievijas uzbrukumu starptautisko tiesību principiem un normām. ANO Hartas ievērošana ir visu valstu vitāli svarīgās interesēs. Šī kara iznākums noteiks globālo drošību turpmākajiem gadiem.
Latvija visstingrākajā veidā nosoda Krievijas īstenoto agresiju pret Ukrainu, ko veicināja A. Lukašenkas režīms Baltkrievijā.
Mēs nevaram runāt par starptautiskās uzticības atjaunošanu, kamēr Krievija nebeigs karu un neatkāpsies no Ukrainas.
Krievijai ir jāizved visi tās spēki un militārā tehnika no Ukrainas tās starptautiski atzītajās robežās. Krievijai ir jāpārtrauc terors un nežēlīgie noziegumi.
Atbildot tiem, kuri aicina uz pamieru un miermīlīgu dialogu, vēlos atgādināt, ka tikai Ukraina var izlemt, kad sākt sarunas par mieru.
Latvija atbalsta Ukrainas miera formulu. Ilgtspējīga miera pamatā jābūt Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai integritātei. Es aicinu visas Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstis atbalstīt šos principus.
Ukraina ir parādījusi apbrīnojamu apņēmību, īstenojot savas tiesības uz pašaizsardzību pret Krievijas agresiju. Es aicinu starptautisko sabiedrību turpināt sniegt visu nepieciešamo atbalstu Ukrainai un tās iedzīvotājiem.
Latvija atbalstīs Ukrainu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. Mūsu palīdzība Ukrainai jau ir pārsniegusi 1,3 % no Latvijas iekšējā kopprodukta. Kopā ar privāto sektoru un pilsonisko sabiedrību esam nosūtījuši humāno palīdzību Ukrainas reģioniem. Latvija turpina sniegt drošu patvērumu Ukrainas iedzīvotājiem. Mēs nodrošinām rehabilitāciju ievainotiem Ukrainas karavīriem un seksuālās vardarbības upuriem.
Ukrainas iedzīvotājiem būs nepieciešams visaptverošs atbalsts valsts atjaunošanai. Ir svarīgi jau tagad likt pamatus Ukrainas izaugsmei.
Godātie delegāti!
Pat kara laikā ir spēkā starptautisko humāno tiesību normas. Pierādījumi par Krievijas apzinātajiem uzbrukumiem civiliedzīvotājiem un infrastruktūrai Ukrainā kļūst aizvien vairāk.
Tiek nogalināti nevainīgi civiliedzīvotāji, tostarp bērni. Vairāk nekā 11 miljoni cilvēku ir bijuši spiesti pamest savas mājas vai pamest valsti.
Nopietnas bažas rada Ukrainas bērnu piespiedu deportācijas un nelikumīga adopcija uz Krieviju. Mēs aicinām Apvienoto Nāciju Organizāciju ieņemt aktīvāku nostāju šajā jautājumā! Latvija pārāk labi zina, cik smagu postu okupācijas režīma deportācijas un represijas ir nesušas paaudžu paaudzēm.
Krievijai ir jāuzņemas pilna juridiskā un finansiālā atbildība par savu agresiju.
Mums ir jāpanāk pilnīga atbildība par visiem Ukrainā pastrādātajiem noziegumiem. Tas nozīmē Krievijas kā valsts atbildību par starptautisko tiesību pārkāpumiem. Un tas nozīmē individuālu atbildību par smagākajiem starptautiskajiem noziegumiem.
Es atzinīgi vērtēju Starptautiskās Krimināltiesas veiktos pasākumus, lai izmeklētu zvērīgos noziegumus Ukrainā. Latvija ir sniegusi finansiālu ieguldījumu Starptautiskajai Krimināltiesai, tostarp Cietušo atbalsta fondam. Mēs atbalstām arī citus starptautiskos mehānismus, kas dokumentē un izmeklē Krievijas pārkāpumus.
Tomēr Starptautiskā Krimināltiesa vai jebkurš cits pastāvošais mehānisms nevar īstenot jurisdikciju attiecībā uz agresijas noziegumu pret Ukrainu. Ir jādara viss iespējamais, lai sauktu pie atbildības Krievijas vadību un militārpersonas. Uz spēles ir likts tas, vai dominēs nesodāmība vai starptautisko tiesību normu ievērošana.
Latvija atkārtoti uzsver nepieciešamību izveidot īpašu starptautisko tribunālu par agresijas noziegumu pret Ukrainu. Tribunāla izveide Apvienoto Nāciju Organizācijas paspārnē nodrošinātu visspēcīgāko starptautisko leģitimitāti. Aicinu arī citas valstis atbalstīt šo priekšlikumu!
Eiropas Padomes izveidotais Zaudējumu reģistrs ir nozīmīgs solis ceļā uz turpmāku starptautisku kompensācijas mehānismu. Latvija, kas pašlaik ir Eiropas Padomes prezidējošā valsts, ir uzsākusi reģistra darbību. Mēs ceram, ka šai svarīgajai iniciatīvai pievienosies arī citas valstis, ne tikai Eiropas Padomes dalībvalstis.
Bloķējot Ukrainas eksportu un sagraujot tās lauksaimniecības nozari, Krievija ir traucējusi graudu piegādi visā pasaulē. Tomēr tā apgalvo, ka rūpējas par pārtikas nodrošinājumu pasaulē.
Nav šaubu, ka Krievija ir tieši atbildīga par cilvēku ciešanām visā pasaulē.
Izmaksu pieaugums un pārtikas trūkums ietekmē visus reģionus. Melnās jūras reģiona graudu iniciatīva bija ārkārtīgi svarīga pasaules pārtikas nodrošinājumam. Mēs nosodām Krievijas vienpusējo šīs iniciatīvas izbeigšanu.
Pārtika un enerģija ir Krievijas kara instrumenti, ko veicina dezinformācija. Pret meliem ir jāvēršas ar patiesību un faktiem.
Tieši Krievijas iebrukums Ukrainā, nevis sankcijas, ir izraisījis pārtikas un mēslojuma piegāžu trūkumu. Sankcijas neliedz minerālmēslu un graudu eksportu no Krievijas. Neērtā patiesība ir tāda, ka Krievija gūst labumu no augstākām cenām. Piekļuve pārtikai ir cilvēktiesības, un badu nekad nedrīkst izmantot kā politisku instrumentu.
Jāturpina starptautiskie centieni veicināt Ukrainas eksportu pasaules pārtikas nodrošinājumam.
Latvija sadarbojas ar ANO Pasaules Pārtikas programmu, lai uzlabotu pārtikas nodrošinājumu pasaulē. Es aicinu Apvienoto Nāciju Organizāciju atrisināt atlikušo Krievijai piederošo minerālmēslu izvešanu no Latvijas teritorijas, lai tos pēc iespējas ātrāk varētu nogādāt valstīm, kam tie ir nepieciešami. ANO sistēmai ir efektīvāk jāreaģē uz humānajām vajadzībām.
Priekšsēdētāja kungs!
Solidaritātes jēdziens ir noteicis Apvienoto Nāciju Organizācijas darbu kopš tās pirmsākumiem.
Pirms divām dienām notikušajā Ilgtspējīgas attīstības mērķu samitā tika vēlreiz apstiprināta dialoga, sadarbības un solidaritātes nozīme.
Vienlaikus samitā tika atzīta skarbā realitāte – sasniegt globālos mērķus līdz 2030. gadam daudzām valstīm būs ļoti sarežģīti. Starptautiskajai sadarbībai būs izšķiroša nozīme.
Globālais ilgtspējīgas attīstības mērķu indekss ierindo Latviju 14. vietā starp ANO dalībvalstīm globālo mērķu sasniegšanā kopumā. Latvija ir pārliecināta, ka mūsu attīstību veicinās inovatīvas un ekoloģiski efektīvas ekonomikas stiprināšana, kvalitatīva izglītība un laba pārvaldība. Nevalstiskā sektora un jauniešu līdzdalība ir kļuvusi par neatņemamu mūsu valsts lēmumu pieņemšanas procesu sastāvdaļu.
Solidaritātes garā Latvijas attīstības sadarbības politika kļūst arvien globālāka. Ievērojama daļa mūsu attīstības atbalsta ir sniegta Ukrainai un Eiropas Savienības Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstīm. Tagad Latvija paplašina sadarbības projektus arī ar Āfrikas valstīm. Mēs vēlamies sniegt ieguldījumu miera, labas pārvaldības, ekonomiskās izaugsmes, digitalizācijas un dzimumu līdztiesības veicināšanā.
Latvija apzinās klimata pārmaiņu radītās problēmas, ar kurām saskaras mazo salu attīstības valstis. Noturības stiprināšana joprojām ir šo valstu ilgtspējas pamatā. Latvija ir apņēmusies sniegt savu ieguldījumu, tostarp finansiālu, lai sekmīgi sagatavotos nākamgad paredzētajai ANO Mazo salu attīstības valstu konferencei.
Mēs sekosim līdzi Starptautiskās tiesību komisijas darba attīstībai attiecībā uz jūras līmeņa celšanās juridiskajiem aspektiem. Turklāt Latvija jau ir iesaistījusies starptautiskajos tiesvedības procesos, kas skar valstu pienākumus saistībā ar klimata pārmaiņām.
Noturība pret dezinformāciju ir joma, kur Latvijai ir nozīmīga pieredze. Tajā ir jāpievēršas informācijas vides dalībnieku atbildības jautājumiem.
Godātie delegāti!
Apvienoto Nāciju Organizācija nav ideāla institūcija. Nespēja apturēt agresiju vai konfliktus bieži ir apšaubījusi šīs organizācijas efektivitāti.
Tomēr, kā vienīgā patiesi globālā organizācija, tā ir daudzpusējas sistēmas kodols, kas apvieno visas suverēnās valstis. Tā ir īpaši svarīga mazākām valstīm, piemēram, manai valstij – Latvijai.
Ir nepieciešama ANO sistēmas atdzīvināšana un jēgpilnas reformas Drošības padomē. Drošības padomes nespēja, ko rada veto tiesību ļaunprātīga izmantošana, ir nopietna problēma. Tāpēc Latvija atbalsta centienus padarīt Drošības padomi caurskatāmāku un atbildīgāku par tās neizdarību. Veto tiesības tika izveidotas nevis kā privilēģija, bet gan kā atbildība.
Latvija atbalsta taisnīgāku un vienlīdzīgāku reģionu, tostarp Āfrikas un mazo salu attīstības valstu, pārstāvniecību Drošības padomē.
Latvija joprojām ir atbildīgs un uzticams partneris. Mēs turpināsim iesaistīties miera uzturēšanas un miera veidošanas pasākumos. Apņēmība aizsargāt Apvienoto Nāciju Organizācijas Hartas pamatvērtības ir Latvijas kandidatūras virzītājspēks 2025. gada Drošības padomes vēlēšanās.
Šī organizācija būs tik efektīva, cik efektīva būs tās dalībvalstu kolektīvā griba. Tās aizsardzība un pilnveidošana ir mūsu rokās.
Paldies!
