Priekšsēdētāja kungs!
Vēlos pateikties Albānijai kā Drošības padomes prezidējošajai valstij par šo debašu sasaukšanu.
Pirms pusotra gada Krievijas Federācija – šīs Padomes pastāvīgā locekle – sāka brutālu iebrukumu Ukrainā. Krievijas agresijas karš pret Ukrainu apdraud noteikumos balstītu kārtību un grauj Apvienoto Nāciju Organizācijas Hartu.
Latvija visstingrākajā veidā nosoda Krievijas neizprovocēto plaša mēroga agresiju pret Ukrainu, ko cita starpā veicinājusi arī Baltkrievija.
Starptautiskā sabiedrība nedrīkst pieļaut, ka Krievijas agresija tiek atstāta bez ievērības. Mēs nevaram pieļaut, ka starptautiskā sistēma atgriežas pirms Otrā pasaules kara. Krievija ir pilnībā atbildīga par uzsākto karu. Krievijai pašai tas ir nekavējoties jāizbeidz.
Katrai suverēnai valstij ir tiesības izvēlēties savu ārpolitisko kursu. Tas attiecas gan uz Ukrainu, gan uz jebkuru citu valsti. Ukrainai ir tiesības aizstāvēties pret agresiju, ko izvērsusi cita valsts. Ukraina cīnās par savu izdzīvošanu, par savām tiesībām pastāvēt.
Mums visiem ir jāturpina atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams.
Latvija atbalsta Ukrainas miera formulu. Tikai Ukraina var izlemt, kad sākt miera sarunas. Ilgtspējīga miera pamatā jābūt Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai integritātei.
Priekšsēdētāja kungs!
Krievijas vadība un militārpersonas ir saucamas pie atbildības par katru starptautisko noziegumu, kas izdarīts Ukrainā un pret Ukrainu. Veicinot visaptverošu atbildību, mēs nodrošināsim taisnīgumu upuriem un novērsīsim šādu noziegumu atkārtošanos nākotnē. Latvija atkārtoti uzsver nepieciešamību izveidot īpašu starptautisku tribunālu kriminālvajāšanai par agresijas noziegumu.
Latvija aicina arvien vairāk valstu pievienoties Eiropas Padomes izveidotajam Zaudējumu reģistram. Tas ir svarīgs pirmais praktiskais solis ceļā uz turpmāku starptautisku kompensācijas mehānismu.
Priekšsēdētāja kungs!
Krievijas karš pret Ukrainu rada nopietnas ģeopolitiskas, ekonomiskas un humānas sekas tālu aiz Eiropas robežām. Tieši Krievijas karš pret Ukrainu, nevis sankcijas, ir saasinājis pārtikas piegāžu trūkumu.
Krievija uzskata, ka pārtika ir kara ierocis, nevis būtiska humāna prece, lai novērstu badu visā pasaulē. Krievija viena pati ir atbildīga par Melnās jūras graudu iniciatīvas apturēšanu. Šī iniciatīva ļāva eksportēt miljoniem tonnu pārtikas produktu uz pasaules tirgiem un pabarot tos, kuriem tas ir nepieciešams.
Ir svarīgi turpināt starptautiskos centienus, lai mazinātu globālā pārtikas trūkuma sekas.
Es ceru, ka drīz pienāks diena, kad Krievija pārtrauks savu brutālo agresijas karu. Mūsu domas ir kopā ar drosmīgajiem Ukrainas varoņiem, kuri aizstāv brīvību.
Paldies!
