Labrīt, dārgie kolēģi!
Labrīt visiem konferences dalībniekiem!
“Man šī pandēmija ir apnikusi, un es gribu atpakaļ savu agrāko dzīvi!”
Šādu vai līdzīgu teikumu mēs visi esam dzirdējuši gan privātajā, gan profesionālajā dzīvē vai lasījuši publiskajos un sociālajos medijos gan no jauniešiem, gan pieaugušajiem.
Šī saprotamā vēlme tomēr ir infantila un vērsta uz pagātni. Nav iespējams atgriezties vakardienā, lai cik patīkama tā no šodienas skatpunkta mums liktos.
Mēs dzīvojām šodienā, kad pandēmija ir reāla, un tā ar dažādām negatīvām parādībām turpināsies vēl nezināmu laiku.
Šodienas konferencē par bērnu un pusaudžu mentālo veselību zinātnieki izgaismos dažādos pandēmijas negatīvos aspektus un piedāvās pasaulē zinātniski pārbaudītas metodes un terapijas nevēlamo seku mazināšanai un novēršanai.
Paldies par iniciatīvu un šīs starptautiskās konferences rīkošanu Bērnu slimnīcas fonda priekšsēdētājai Lienei Dambiņai, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītājam Valdim Ābolam un Bērnu un pusaudžu resursu centram!
Pretēji sākumā minētajai vēlmei konferences dalībnieku mērķis ir vērsts uz šodienu un nākotni.
Bērni un pusaudži ir katras valsts nākotne. No viņu fiziskās un mentālās veselības būs atkarīgs, cik dzīvotspējīga būs valsts.
Pretēji lielākajai daļai pieaugušo bērni un pusaudži vēl nav attīstījuši stresa pārvarēšanas stratēģijas. Viņi atrodas tā sauktajā krēslas zonā starp pasargāto bērnību, kāda diemžēl neskaitāmiem bērniem visā pasaulē dažādu iemeslu dēļ ir liegta, un pienākumiem pilno atbildīga pieaugušā cilvēka dzīvi.
Mazo bērnu stresa pārvarēšanas stratēģijas var būt emociju somatizācija. Tās ir, piemēram, visām mātēm labi zināmās mazo bērnu vēdersāpes uztraukumu vai bēdu brīžos.
Turpretim pusaudži mēdz izrādīt emocijas ar šķietami neadekvātu agresiju, kas var izpausties pret mantām, līdzcilvēkiem, pašiem pret sevi vai tikpat bieži pilnīgi pretēji – ar dziļām skumjām un noslēgtību no ģimenes locekļiem un draugiem.
Pusaudžu gados jaunieši pārdzīvo vētrainas, patīkamas un mazāk patīkamas, saprotamas un mazāk saprotamas pārmaiņas ķermeņa ārējā izskatā un iekšējā hormonālajā vielmaiņā.
Šodienas pusaudži papildus vēl piedzīvo pieaugušo cilvēku nedrošību par nākotni un ar pandēmiju saistītus sociālus ierobežojumus. Sarežģījumu kombinācija var novest pie nopietnām mentālās veselības problēmām.
Ja cilvēks slīkst ezerā, viņš skaļi sauc palīgā; ja cilvēkam ir aizdomas par sirds infarktu, piederīgie izsauc neatliekamo palīdzību. Abos gadījumos cilvēka palīgā sauciens apkārtnei ir saprotams, un cilvēks saņem atbalstu.
Bērnu un pusaudžu palīgā saucieni var būt neskaidrāki un noslēpumaināki. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka viņu palīgā saucienus, pirmkārt, sadzird, otrkārt, tos uztver nopietni un, treškārt, piedāvā palīdzību.
Latvijā bērni un pusaudži palīdzību var saņemt Bērnu slimnīcas Psihiatrijas klīnikā un pusaudžu resursu centrā Rīgā un filiālēs Daugavpilī, Liepājā, Valmierā un Ventspilī.
Viennozīmīgi, mentālās veselības problēmas un to terapiju nedrīkst stigmatizēt. Stigmatizācija bērnus un pusaudžus atstāj nesaprastus un rada izstumtības sajūtu brīdī, kad viņi izmisīgi meklē palīdzību.
Es neuzskaitīšu visas iespējamās bērnu un pusaudžu reakcijas uz viņiem nesaprotamo pandēmiju un ar to saistītajiem ierobežojumiem. Tāpat es neuzskaitīšu gadiem pārbaudītas un jaunatklātas terapijas.
Tomēr viens svarīgs ieteikums no Pasaules Veselības organizācijas un bērnu un pusaudžu psihiatru un psihologu asociācijām, kā pandēmijas laikā saglabāt mentālo veselību gan bērniem, gan pusaudžiem, gan arī pieaugušajiem, ir ierobežot nekontrolēto informācijas plūsmu dažādos medijos un paļauties uz ekspertiem.
Es to ievērošu un kā ginekologs–dzemdību speciālists ar lielu interesi noklausīšos jūsu diskusijas un ieteikumus.
Novēlu auglīgas diskusijas ar rezultātiem, kas nāks par labu bērniem, pusaudžiem, viņu vecākiem un visai Latvijas sabiedrībai.
Paldies!