Valsts prezidents Valdis Zatlers šodien, turpinot darba vizīti Ēģiptes pilsētā Šarmelšeihā, piedalījās Pasaules Ekonomikas foruma Tuvajos Austrumos darba sesijas paneļdiskusijā „The Power of Popular Collaboration”.
Paneļdiskusija „The Power of Popular Collaboration” bija veltīta nākotnes starptautiskās politikas un biznesa scenāriju modelēšanai un analīzei - gan ņemot vērā līdzšinējo globālo krīžu un konfliktu sniegtās mācības, gan analizējot jauno globālo draudu cēloņus un iespējamās sekas. Īpaša uzmanība diskusijā tika pievērsta informācijas pieejamības jautājumiem un informācijas ietekmei uz valstu turpmāko ekonomisko attīstību.
Uzstājoties diskusijā, Valsts prezidents runāja par Latvijas pieredzi informācijas pieejamības un brīvas aprites jautājumos, kā arī uzskaitīja virkni pozitīvu izmaiņu kā ekonomikā, tā valsts pārvaldē, kuras pēc Padomju Savienības sabrukšanas un Latvijas neatkarības atjaunošanas bija iespējamas tikai pateicoties brīvai pieejai informācijai.
„Pirms 18 gadiem, kad mūsu sabiedrība piedzīvoja vēsturiskas pārmaiņas, viens no pirmajiem un būtiskākajiem ieguvumiem bija brīva pieeja informācijai. Tikai balstoties uz zināšanām, varējām pārveidot valsts ekonomisko sistēmu no plānveida uz brīvā tirgus ekonomiku. Tikpat būtiskas pārmaiņas notika arī citās sfērās – izglītībā, valsts pārvaldē un likumdošanā. Šodien, atskatoties uz aizvadītajiem 18 neatkarības gadiem, varu teikt, pozitīvās pārmaiņas nebūtu tik ātras un nozīmīgas, ja nebūtu pieejamas citviet demokrātiskajā pasaulē uzkrātās zināšanas un pieredze,” teica Valsts prezidents.
Runājot par nacionālās identitātes pazaudēšanas draudiem, kurus kā vienu no hyberlinked society negatīvajiem aspektiem min daudzās arābu valstīs, Valsts prezidents noradīja uz izglītības vietu un lomu sabiedrībā. „Arī mēs, latvieši, dažādos laikos esam baidījušies zaudēt savu nacionālo identitāti. Ja Padomju okupācijas laikā tas bija agresīvs režīms, kas apdraudēja latviešus, tad tagad daudzi runā par globalizāciju un nacionālās piederības zaudēšanu. Taču no pieredzes varu teikt – mēs esam maza, bet lepna un pašpārliecināta nācija, kura apzinās savu veiksmes stāstu, nebaidās no savu kļūdu analīzes, kas zina savu vēsturi un ciena savas tradīcijas. Tikai ar šādu pārliecību dzīvojot, var nebaidīties atvērt brīvas informācijas plūsmas vārtus. Es zinu, ka mūsu valsts veiksmes stāsta stūrakmens bija brīva pieeja informācijai un prasme to izmantot.
Jūs jautāsiet, kas dara mūs stiprus? Tā ir piederības sajūta savai valstij un apziņa, ka šajos globalizācijas apstākļos jebkurš cilvēks, jebkura sabiedrība var būt konkurētspējīga vien tad, ja ir izglītota un unikāla – atšķirīga un pamanāma,” teica Valsts prezidents.
Tāpat Valsts prezidents uzsvēra izglītības un informācijas pieejamības lomu valsts ekonomiskajā attīstībā, norādot, ka panākumu pamatā šodien ir tieši uz zināšanām balstīta ekonomika.
„Ja cilvēkam trūkst zināšanu, viņš jūtas apdraudēts. Ja uzņēmumam trūkst informācijas, tas nav drošs par savu attīstību nākotnē. Vienīgi jāapzinās, ka šodien ar informāciju vien būs par maz, ir jāspēj to analizēt, jāspēj prognozēt nākotne un jāprot pieņemt atbildīgi lēmumi. Protams, brīvai informācijas pieejamībai ir arī daži negatīvi efekti, piemēram, naids internetā - taču no šiem blakus efektiem nevajag baidīties. Tos jāapzinās un jāprot adekvāti rīkoties,” teica Valsts prezidents.
Runājot par Tuvo Austrumu reģiona nākotnes attīstības scenārijiem, Valsts prezidents norādīja uz tā attīstības iespējām un cilvēku potenciālu, kuru gan reģiona, gan globālajai turpmākai attīstībai varētu izmantot vēl efektīvāk, ja vien „informācijas un zināšanu vārtus atvērtu plašāk”.