Valsts prezidents Valdis Zatlers šodien NATO valstu un valdību vadītāju samitā Bukarestē ietvaros piedalījās Ziemeļatlantijas (NAC) sesijas atklāšanā un sekojošajās darba sesijās.
Sesiju atklāja NATO ĢenerālsekretārsJāps de Hops Shēfers, tajā uzrunas teica Rumānijas prezidents Trajans Basesku, kā arī NATO Parlamentārās asamblejas prezidents. Sesijas atklāšanu noslēdza NATO bruņoto spēku godināšanas ceremonija, kurā piedalījās viens karavīrs no katras NATO valsts, tajā skaitā arī Latvijas.
Pirmajā darba sesijā apspriesta NATO paplašināšanās politika – jaunu dalībvalstu – Horvātijas, Albānijas un Maķedonijas - uzņemšana, kā arī rīcības plāna dalībai NATO (MAP) piešķiršana Gurzijai un Ukrainai.
Trešdien notikušajās NATO dalībvalstu un valdību vadītāju darba vakariņās Valsts prezidents atkārtoti uzsvēra nepieciešamību piešķirt MAP kā Gruzijai, tā Ukrainai, atgādinot par daudzajām pozitīvajām pārmaiņām, kuras Latvija savulaik veica ceļā uz NATO un Eiropas Savienību.
NAC sesijas gaitā Valsts prezidents atkārtoti pauda Latvijas pozīciju NATO paplašināšanās jautājumā, norādot ne vien uz dalībvalstu atbildību, bet arī pienākumu gan pret Balkānu reģiona valstīm, gan Gruzijas un Ukrainas sabiedrībām.
Vērtējot pieņemto lēmumu Ziemeļatlantijas aliansē uzņemt Albāniju un Horvātiju, kā arī vienošanos, ka Gruzija un Ukraina kļūs par NATO dalībvalstīm, Valsts prezidents norādīja, ka samita gala komunikē uzskatāms par būtisku diplomātisko panākumu un tajā faktiski atspoguļota arī Latvijas līdz šim paustā nostāja NATO paplašināšanās jautājumos. „Tagad Gruzija un Ukraina ar jaunu sparu varēs īstenot nepieciešamās reformas - kā militārās, tā arī sociālpolitiskās,” teica Valsts prezidents.
Savukārt pēcpusdienas sesijā NATO valstu un valdību vadītāji apspriedīs alianses turpmāko stratēģiju Afganistānā. Valsts prezidents uzskata, ka Latvijai ir jāturpina stingri ievērot sabiedrotajiem iepriekš dotie solījumi par Latvijas militārā kontingenta palielināšanu Afganistānā, kā arī nākotnē jāizvērtē iespējas aktīvākai līdzdalībai valsts sociālo stabilitāti sekmējošos projektos.
Darba pusdienu laikā Valsts prezidentam bija neformāla saruna ar Moldovas prezidentu, kuras gaitā amatpersonas pārrunāja turpmākos sadarbības projektus Eiropas Savienības kaimiņpolitikas ietvaros un Latvijas īstenoto projektu lomu un vietu reformu procesos Moldovā.