Valsts prezidents Valdis Zatlers šodien pēc Ukrainas prezidenta Viktora Juščenko uzaicinājuma darba vizītē apmeklēja Ukrainas galvaspilsētu Kijevu, kurā piedalījās valstu un valdību vadītāju samitā, kas veltīts enerģētiskās drošības un valstu enerģētiskās neatkarības stiprināšanas jautājumiem.
Savā runā samita galvenajā sesijā Valsts prezidents akcentēja enerģijas avotu diversifikācijas nepieciešamību nolūkā stiprināt valstu enerģētisko neatkarību, kā arī runāja par kopīgo, dažādu reģionu valstīm risinot minētos jautājumus.
„Kur rodamas tik dažādu reģionu – Baltijas, Melnās jūras un Kaspijas jūras – valstu kopīgas intereses enerģētikas jautājumos? Atbilde ir gluži vienkārša – tā ir dažādu alternatīvu iespējamība. Proti, visām šo reģionu valstīm nepieciešamība pēc alternatīviem enerģijas piegādātājiem un dažādiem enerģijas transportēšanas maršrutiem ir viena no aktuālākajiem politiskās un ekonomikas dienas kārtības jautājumiem. Tas attiecas gan uz Eiropu, gan Centrālāzijas valstīm, kurās enerģijas resursi ir pietiekami. Tāpēc ir svarīgi apzināties, ka būtiska loma enerģijas tirgū nākotnē būs Austrumu-Rietumu koridoram, kas savienotu tos, kuri meklē drošu piegādi ar tiem, kuri ir ieinteresēti uzticamos klientos,” teica Valsts prezidents, norādot, ka Latvija strikti atbalsta Eiropas un Āzijas energoresursu piegādes sistēmu turpmāku integrāciju un uzticama enerģētikas transporta koridoru attīstību izveidi.
Tāpat savā uzrunā Valsts prezidents analizēja līdzšinējo Krievijas vietu un lomu enerģijas tirgū. „Mums jāatzīst, ka Krievija kā starpnieks ir spēlējusi vienu no galvenajām lomām Kaspijas naftas eksportā. Tomēr ir projekti, kas ir pierādījuši sevi kā uzticamas konvencionālās enerģētikas transportēšanas kanālu alternatīvas,” teica Valsts prezidents, kā veiksmīgu piemēru minot Baku-Tbilisi-Ceihānas vadu.
Valsts prezidents norādīja, ka šiem veiksmīgajiem piemēriem jāiedrošina valstis strādāt pie jaunām alternatīvām ziemeļu-rietumu virzienā. “Latvija uzskata, ka Odesas-Brodi cauruļvada pagarinājuma projektu par nozīmīgu soli šī mērķa virzienā. Tādējādi, es vēlētos uzsvērt Ukrainas kā tranzītvalsts lomu, jo piegāžu no Centrālāzijas drošība ir cieši saistīta ar Ukrainas enerģētikas tranzīta infrastruktūras caurspīdīgumu un ērtumu,” teica Valsts prezidents, uzsverot, ka tikpat dinamisku attīstību kā naftas tranzīta jomā, būtu nepieciešams panākt arī gāzes transportēšanā.
Runas noslēgumā Valsts prezidents uzsvēra visu iesaistīto pušu – valstu valdību un uzņēmēju – atbildību enerģijas tirgus turpmākā attīstībā un diversificēšanā, kā arī izolētu enerģijas tirgu, kā piemēram, Baltijas valstis, atvēršanu.
Šis ir jau trešais samits par enerģijas drošības jautājumiem pēc Krakovas un Viļņas galotņu sanāksmēm. Samitā piedalās Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, Ukrainas prezidents Viktors Juščenko, Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili, Lietuvas prezidents Valds Adamkus, Polijas prezidents Lehs Kačiņskis, Eiropas Komisijas enerģijas komisārs Andris Piebalgs, Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs, Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alījevs, ASV pārstāvji, kā arī Rumānijas un Bulgārijas augsta līmeņa amatpersonas.