Šodien Valsts prezidents Valdis Zatlers NATO valstu un valdību vadītāju samita Bukarestē ietvaros piedalījās ASV Vācijas Maršala fonda (German Marshall Fund) rīkotajā Bukarestes konferencē.
Valsts prezidents Bukarestes konferences sesijas „NATO durvis: atvērtas vai slēgtas?” paneļdiskusijā uzsvēra Latvijas nemainīgo nostāju NATO paplašināšanās jautājumā, kā arī norādīja uz dalībvalstu atbildību piešķirt NATO rīcības plānu Gruzijai un Ukrainai. Runājot par nepieciešamību kā šo valstu valdībām, tā sabiedrībām dot skaidru ceļa karti turpmākajos reformu procesos, Valsts prezidents uzsvēra Latvijas pieredzi un virkni reformu, kuras Latvija īstenoja ceļā uz NATO.
„Dalība NATO mums nozīmēja ne vien būtiskas militārās reformas, bet arī virkni sabiedrībai nozīmīgu sociālpolitisku izmaiņu, piemēram, tiesiskuma stiprināšanā un korupcijas apkarošanā. Turklāt labi zinot mūsu valsts pozitīvo pieredzi, domāju, ka tas ir alianses pienākums un atbildība jau šodien dot Ukrainai un Gruzijai skaidru ceļa karti dalībai NATO, ” teica Valsts prezidents. Tāpat Valsts prezidents norādīja, ka šo Latvijas pozīciju viņš stingri aizstāvēs arī šī vakara NATO ģenerālsekretāra rīkotajās darba vakariņās NATO valstu un valdību vadītājiem Cotroceni pilī.
„Piemēram, ja kā vienu no argumentiem MAP nedošanai Ukrainai minam sabiedrības niecīgo atbalstu valsts dalībai NATO, es gribu teikt – tas ir pilnībā aplams. Ja sabiedrībai trūkst informācijas par ieguvumiem ceļā uz NATO, ir teju vai neiespējami cerēt uz atbalstu. Taču to var mainīt, dodot ceļa karti ar skaidri zināmiem uzdevumiem un sasniedzamiem mērķiem,” teica Valsts prezidents. Tāpat Valsts prezidents atgādināja, ka rīcības plāns dalībai NATO vēl nenozīmē valsts uzņemšanu aliansē. „Tā ir alianses dota ceļa karte un tikai valstis pašas varēs izlemt, vai iet šo ceļu vai nē, vai izpildīt izvirzītos kritērijus vai nē. Turklāt, kā zinām no pavisam nesenās vēstures, piemēram, Balkānu valstīm ceļš no rīcības plāna līdz dalībai NATO ilga gandrīz desmit gadus,” teica Valsts prezidents.
Diskusijas gaitā Valsts prezidents atgādināja arī to, ka līdz ar Latvijas dalību NATO un ES būtiski uzlabojās arī Latvijas un Krievijas starpvalstu attiecības. Tāpat Valsts prezidents norādīja, ka nav pamata bažām par NATO paplašināšanos līdz Krievijas robežai. „Mēs velti šķiežam laiku, zīmējot iespējamās vīzijas, kāda varētu būt Krievijas reakcija uz MAP Ukrainai vai Gruzijai. Mums ir jāapzinās savas intereses šajās valstīs un jāspēj tās aizstāvēt,” teica Valsts prezidents.
Diskusijas gaitā Valsts prezidents pauda atbalstu arī Balkānu reģiona valstīm ceļam uz NATO, uzsverot, ka tikai „dodot nepārprotamus demokrātisko vērtību kritērijus, var cerēt uz ilgtermiņa stabilitāti kā reģionā, tā Eiropā kopumā”.
Diskusijas noslēgumā Valsts prezidents norādīja uz pozitīvajiem NATO un partnervalstu sasniegumiem misijā Afganistānā, Latvijas un paša personīgo pieredzi, iepazīstot mūsu kareivju dienesta apstākļus un uzdevumus Afganistānā. Savukārt atbildot uz žurnālistu jautājumiem pēc paneļdiskusijas, Valsts prezidents atkārtoti pauda Latvijas nemainīgo nostāju jau šogad palielināt Latvijas bruņoto spēku kontingentu Afganistānā, tādejādi pildot sabiedrotajiem iepriekš dotos solījumus, bet, kas vēl svarīgāk, tādejādi apliecinot savu līdzatbildību drošības garantēšanā un Afganistānas valsts atjaunošanā.