„Godātais Meža kungs!
Jūsu aktualizētais jautājums par demogrāfijas situāciju valstī ir manā darba kārtībā, kopš dienas, kad nodevu Valsts prezidenta zvērestu. Esmu pārliecināts, ka Latvijas valsts nākotne ir stiprās un kuplās ģimenēs, kuru bērni tepat Latvijā varēs iegūt konkurētspējīgu izglītību un savai kvalifikācijai atbilstošu darbu. Tomēr, kā liecina līdzšinējās diskusijas un viedokļu apmaiņas, šis ir kompleksi risināms jautājums, kam nav vienas un neapstrīdamas receptes. Vienlaikus esmu pārliecināts, ka to nevar atrisināt ar materiālajiem stimuliem vien.
Var piekrist, ka pabalstu un nodokļu sistēmai ir jābūt labvēlīgākai pret ģimenēm ar bērniem, tomēr tas nevar būt vienīgais un izšķirošais instruments, lai veicinātu demogrāfiskās situācijas uzlabošanu Latvijā. Diemžēl, mūsu sabiedrībā sastopam ne mazums gadījumu, kad bērnu radīšana pabalstu saņemšanas nolūkā degradē ģimenes patieso jēgu, nereti padarot bērnus par bezatbildīgu vecāku pelnīšanas avotiem un pat veicinot vardarbību ģimenēs.
Primāri problēmas risinājums rodams prognozējamā valsts attīstībā, uzņēmējdarbību atbalstošā vidē, kvalitatīvā izglītības sistēmā un sociālajā drošībā. Tikai pārliecībā par savu un bērnu nākotni cilvēki plāno ģimeni, iekārto atbilstošu dzīves telpu, izvirza un sasniedz lielus mērķus. Nedrošība un neziņa par to, kā nodrošināt ikdienas vajadzības, izskolot bērnus un dzēst kredītsaistības, veicina aizbraukšanu gan finansiālās drošības, gan emocionālā komforta meklējumos. Politiskā nestabilitāte, kas izraisa sabiedrības šķelšanu, šo tendenci tikai pastiprina.
Viens no būtiskiem aizbraukšanas apturēšanas un iedzīvotāju atgriešanās priekšnosacījumiem ir uzticības atjaunošana Latvijas valstij, kā arī iespējas Latvijas iedzīvotājiem atrast apgūtajām zināšanām atbilstošu darbu savā valstī. Tāpēc jaunu darba vietu radīšana ir mūsu kopīgā – politiķi, ierēdņu, uzņēmēju un darbinieku atbildība. Vēl lielāku pārliecību par šo patiesību guvu nesenajā darba vizītē Latgales reģionā, kur patlaban koncentrētā veidā summējas gan ekonomiskās krīzes sekas, gan politiķu pieļautās kļūdas.
Vēršu uzmanību tam, ka praktiski visas pārstāvētās politiskās partijas Saeimā savās deklarācijās kā vienu no prioritātēm ir minējušas demogrāfijas jautājuma risināšanu. Jau pašlaik Saeimā darbojas Demogrāfijas lietu apakškomisija, Ministru kabinetā pie šī jautājuma strādā Demogrāfisko lietu padome. Tuvākajā laikā Valsts prezidenta Stratēģiskās attīstības komisija izveidos Cilvēkresursu apakškomisiju, kas kā vienu no prioritārajiem jautājumiem izvirzīs demogrāfijas situāciju Latvijā. Šajā komisijā esat aicināts nākt ar praktiskiem priekšlikumiem, lai kompleksi risinātu minēto jautājumu.
Noslēgumā vēlos piebilst, ka rezultatīva sadarbība netop publiskos paziņojumus, bet gan profesionālās diskusijās un daudzpusējā domu apmaiņā, kam jāseko politiskai griba meklēt risinājumus. Esmu atvērts dalībai šajos procesos. Aicinu visas ieinteresētās puses, kam rūp demogrāfijas jautājumi Latvijā, uz konstruktīvu dialogu, lai risinātu Latvijas nākotnei tik būtisko jautājumu.”