Andris Bērziņš
1991.gada 21.augustā Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”. Minētā likuma nozīme nav pārvērtējama, jo tas noteica, ka Latvijas Republika de facto bija atjaunojusi neatkarību. Turklāt bija iezīmēta ļoti skaidra Latvijas izšķiršanās par piederību demokrātisku valstu saimei un nolemts, ka Latvijas valstisko statusu nosaka 1922.gada 15.februāra Satversme.

 

Jāatceras, ka Latvijas neatkarības pilnīga atjaunošana noritēja sarežģītā laikā, kad Padomju Savienībā notika valsts apvērsuma mēģinājums un neviens nezināja, kā notikumi risināsies tālāk. Tādēļ deputāti, kuri balsoja „par” šī likuma pieņemšanu, demonstrēja ne tikai lojalitāti mūsu valstij, bet arī personīgu drosmi un spēju uzņemties atbildību. Tieši to pašu var attiecināt uz ikvienu iedzīvotāju, kuri izšķirošajās 1991.gada augusta dienās nepakļāvās padomju režīma provokācijām.

 

Neskatoties uz to, ka šobrīd mūsu valsts drošība ir nostiprināta starptautisko organizāciju ietvaros, šādi vēsturiski pavērsieni valsts dzīvē ir jāatceras un to nozīme ir jāskaidro arī nākamajām paaudzēm. Šodien it īpaši nepieciešams apzināties, ka Latvijas veiksmīgai attīstībai svarīgs katra iedzīvotāja sniegtais ieguldījums mūsu valsts izaugsmē.

 

Šajā vēsturiskajā dienā novēlu ikvienam no mums atrast veidu, kā ieguldīt savas zināšanas, pieredzi un spēku Latvijas labā, lai izveidotu tādu valsti, kura tās iedzīvotājiem ir droša un labklājīga.