Šogad mēs atzīmējam un atceramies daudzas nozīmīgas gadadienas, kuras iezīmē Eiropas vēsturi. Simboliski, ka Baltijas valstis tiek godinātas tieši šodien.
Pirms divdesmit pieciem gadiem mēs atguvām mūsu brīvību! Tas, kas kļuva pazīstams kā Baltijas ceļš, bija drosmīga divu miljonu cilvēku apņemšanās sadoties rokās, lai pārtrauktu netaisnību, kas tika nodarīta 1939.gadā, kad divas totalitāras varas sadalīja Eiropu savās interesēs un pārtrauca mūsu tautu suverenitāti.
Mēs - latvieši, igauņi un lietuvieši - nebijām vieni šajā stingrajā nostājā atgūt pašnoteikšanos un vēlmē atgriezties Eiropā un pie tās vērtībām. Šī gada jūnijā Polija atzīmēja divdesmit piecus gadus kopš pirmajām brīvajām vēlēšanām. Pēc trijām dienām Vācija svinēs nozīmīgu notikumu - Berlīnes mūra krišanas un Vācijas atkalapvienošanās divdesmit piekto gadadienu. Šie notikumi nebija nejauši. Tie iezīmēja spēju pagrieziena punktu, lai Eiropa kļūtu vienota un brīva.
Balva, kuru Jūs man šodien pasniedzat, ir ne tikai par nevardarbīgu pretošanos pirms divdesmit pieciem gadiem, bet arī par mūsu apzinātu izvēli visās turpmākajās desmitgadēs veidot labāku Eiropu. Eiropu, kur demokrātija ir stiprāka par tirāniju, cilvēktiesības – par pazemojumu un kur vārda brīvība nozīmē arī brīvību pēc vārda. Šīs vērtības ir savedušas mūs kopā kā partnerus Eiropas Savienībā un kā sabiedrotos NATO.
Dāmas un kungi,
Latvija ir gājusi ilgu ceļu, lai kļūtu par neatņemamu Eiropas daļu. Pārņemot atbildīgo uzdevumu būt prezidējošajai valstij Eiropas Savienības Padomē 2015.gadā, Latvija ir gatava virzīt tālāk Eiropas projektu un dalīties fundamentālo reformu zināšanās un pieredzē ar valstīm, kas vēlas tuvināties Eiropai.
Šīs apņemšanās kļuvušas vēl nozīmīgākas šodien, kad Eiropa saskaras ar izaicinājumiem, kas apdraud Eiropas vienotību, stabilitāti un drošību. Uzskatu, ka šodienas atzinība un augstais novērtējums Baltijas valstīm nāk īstajā laikā, atgādinot mums par brīvu nāciju ideāliem un cerībām vienotā, brīvā un labklājīgā Eiropā.
Novēlu mums visiem turēt godā šos cēlos ideālus!