Pirms gada jau norādīju, ka šī Saeima tika ievēlēta ļoti sarežģītos apstākļos, kad vēlētāju gaidas bija ļoti lielas un uzliktā latiņa ļoti augsta.
Ir pagājuši gandrīz divi gadi kopš 11.Saeimas ievēlēšanas, tomēr sabiedrības uzticība Saeimai un tās apstiprinātajam Ministru kabinetam ir gandrīz tāda pati kā 10. Saeimas darbības pēdējos mēnešos.
Nenoliedzot to, ka šādu situāciju veido arī tīri emocionāla iedzīvotāju attieksme pret kopējiem valstī notiekošajiem procesiem, nepieciešams paškritiski vērtēt gan savus darbus, gan valsts pārvaldes sistēmu kopumā. Tas jādara, lai kopīgiem spēkiem varētu situāciju uzlabot. Šajā sakarā savas runas nobeigumā piedāvāšu dažus iespējamos risinājumus, lai kaut nedaudz mainītu pašreizējo kārtību valstī. Pašreiz ir nodrošināts varas līdzsvars, bet netiek nodrošināta attīstība, pieļaujot vāju politisko atbildību un veicinot traucējošu sāncensību, nevis kopdarbību.
Godātie Saeimas deputāti!
Vienas runas laikā nav iespējams sniegt visaptverošu analīzi visam, ko Saeima gada laikā ir paveikusi, tomēr dažus būtiskākos aspektus ir iespējams izcelt.
Kā vienu no nozīmīgākajiem pieņemtajiem likumiem, var minēt „Euro ieviešanas kārtības likumu”, kas noteic to, kā Latvija no nacionālās valūtas lata pāries uz Eiropas Savienības vienoto valūtu eiro. Līdz ar dalību eirozonā Latvija iegūs papildus stabilitāti. Eiro atvieglos darbu mūsu eksportētājiem, padarīs Latviju pievilcīgāku investīcijām, un, visbeidzot, - ciešāk iekļaus mūs Eiropas kopējā ekonomiskajā telpā, veicinot konkurētspēju un izaugsmi. Taču tikai no mums pašiem ir atkarīgs, vai Latvija spēs izmantot pasaules sniegtās iespējas savas labklājības vairošanai.
Tāpat jāizceļ šā gada sākumā pieņemtais Fiskālās disciplīnas likums. Likuma mērķis ir sekmēt ilgtspējīgu valsts attīstību un makroekonomisko stabilitāti, novērst izšķērdību un nesamērīgus budžeta tēriņus. Ievērojot minēto ir pamats uzskatīt, ka mūsu valstī tiks saimniekots gudri un apdomīgi.
Cits būtisks šajā sesijā paveiktais deputātu darbs ir Saeimas pieņemtie „Grozījumi Pilsonības likumā”. Šie grozījumi ir liels solis uz priekšu, lai nostiprinātu Latvijas pilsoņu kopumu un paplašinātu valsts tiesiskās saiknes ar tai piederīgajiem. Ilgi gaidītās un pašlaik veiktās izmaiņas piemēro pilsonības likuma regulējumu mūsdienu pasaules pārmaiņām, ieskaitot Latvijas pievienošanos Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas valstu saimei.
Tajā pašā laikā akcentējams, ka vēstulē Saeimas priekšsēdētājai norādīju - dubultpilsonības pieļaujamības aspekti un nosacījumi ir jautājumi, kas būs aktuāli vēl ilgi. Tādēļ likumdevējam arī turpmāk jāvelta tam uzmanība un jāturpina darbs Latvijas pilsoņu kopuma saglabāšanai. Ir jāseko līdzi procesiem sabiedrībā, tās vērtībām un aktualitātēm, identificējot nepieciešamās izmaiņas un veicot korekcijas tiesiskajā regulējumā, kas saistīts ar dubultpilsonību.
Šīs sesijas laikā Saeima pieņēmusi arī vairākus normatīvo aktu grozījumus, kas ir būtiski Latvijas uzņēmējiem, piemēram, pieņemti „Grozījumi „Komerclikumā””. Tie ierobežo reiderismu jeb komersantu prettiesisku pārņemšanu un stiprina kapitālsabiedrību dalībnieku, akcionāru un kapitālsabiedrību potenciālo pircēju tiesisko aizsardzību.
Tāpat kā darot jebkuru citu darbu, arī likumu izstrādē gadās reizes, kad paveikto ir nepieciešams uzlabot. Tieši tādēļ šī gada laikā piecas reizes esmu izmantojis Satversmē paredzētās tiesības nodot Saeimai likumus otrreizējai caurlūkošanai. Jāteic, ka kopumā Saeimas deputāti ir veikuši nepieciešamās korekcijas jau pieņemtajos likumossaskaņā ar identificētajiem riskiem un nepilnībām. Kā uzskatāmi piemēri šajā sakarā minami „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””, „Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” un "Grozījumi Aizsargjoslu likumā".
Godātie deputāti!
Attiecībā uz likumdošanas iniciatīvām jānorāda, ka pēdējā gada laikā esmu vairākas reizes vērsies Saeimā, lai piedāvātu grozīt spēkā esošos normatīvos aktus. Tāpat vēlos akcentēt, ka esmu izdevis arī vairākus rīkojumus jomās, kurās sadarbībā ar izpildvaru cenšamies risināt sabiedrībā aktuālus jautājumus. Piemēram, Tieslietu ministrija pašreiz izstrādā priekšlikumus pārāk detalizēta un sīkumaina tiesiskā regulējuma novēršanai. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija strādā pie priekšlikumiem, lai nodrošinātu iespēju agrāk iegūt vidējo izglītību. Visbeidzot, pamatojoties uz rīkojumu par priekšlikumiem lauksaimniecības zemes efektīvai un ilgtspējīgai izmantošanai, Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par zemes fonda izveides modeli.
Jāteic, ka nepieciešama aktīva valdības un parlamenta darbība arī saistībā ar citiem problēmu jautājumiem, kurus iepriekš esmu akcentējis. Šajā sesijā tika pieņemti „Grozījumi „Civilprocesa likumā”, tomēr piedziņas process joprojām nav pilnveidots tā, lai izveidotu saprotamu, saskaņotu un pārskatāmu likuma un tā pielikuma tekstu. Tāpat līdz šim nav atrisināts piespiedu nomas tiesiskā regulējuma jautājums, kas ir nepieciešams, lai līdzsvarotu zemes īpašnieku un dzīvokļu īpašnieku intereses. Ļoti ceru, ka šīs Saeimas laikā tiks radīts regulējums, kas novērsīs minētās nepilnības.
Tomēr atgriežoties pie runas sākumā pieteiktā jautājuma – sabiedrības zemās uzticības parlamentam un izpildvarai – vēlos pieteikt vēl vienu iniciatīvu.
Apmeklējot Latvijas pilsētas un novadus, esmu pārliecinājies, ka iedzīvotājiem ir apnicis tas, ka nepaiet ne pāris mēneši pēc jaunas valdības sastādīšanas, kad jau sākas runas, par iespējamu tās krišanu. Parasti starp koalīcijas partijām vienmēr atradīsies kāds politiskais spēks, kuram būs izdevīga pašmērķīga kašķēšanās un valdības šūpošana. Cita, visai bieži novērota parādība Latvijas politiskajā situācijā, ir aina, kad acīmredzami vājš ministrs netiek nomainīts tikai tādēļ, ka to ierobežo koalīcijas līgums. Šāda kārtība ir pilnīgi ačgārna un pretrunā ar valsts un sabiedrības interesēm.
Jānorāda, ka jau gandrīz pirms diviem gadiem vērsu uzmanību uz nepieciešamību sākt diskusiju konkrētu priekšlikumu izstrādei pārvaldības modeļa pilnveidošanai un 2012. gada jūnijā izveidoju speciālu ekspertu grupu, kas to paveiktu. Tādēļ konkrētas likumdošanas iniciatīvas formā šā gada rudenī Saeimai iesniegšu ekspertu grupas secinājumus. Esmu ienteresēts konstitucionālajā reformā izpildvaras stiprināšanā un mērķis ir skaidrs: panākt efektīvāku izpildvaru – stiprāku, stabilāku valdību un lielāku premjera atbildību. Ir būtiski, lai darbotos Satversmes 55.pantā jau pašreiz nostiprinātais princips, ka Ministru kabinets sastāv no Ministru prezidenta un viņa aicinātiem ministriem. Uzskatu, ka ir jāmaina pašreizējā kārtība un kolektīvās bezatbildības vietā jāvirzās uz premjera atbildību par savu komandu.
Viens veids, kā varētu panākt efektīvāku un profesionālāku izpildvaru, ir atteikties no principa, ka parlaments apstiprina valdību kā kopumu. Pietiktu ar Ministru prezidenta apstiprināšanu Saeimā. Pēc apstiprināšanas amatā tikai premjers izvēlētos ministrus, ar kuriem strādāt kopā, un viņam nebūtu jālūdz parlamenta atbalsts, lai tos ieceltu amatā. Šāda regulējuma piemērs ir atrodams Vācijas un Somijas konstitūcijās, un minētā kārtība nenozīmē, ka tur ministri nenes politisko atbildību.
Cits ieteikums varētu būt konstruktīvās neuzticības balsojums, kas paredz to, ka parlamenta deputātiem tajā pašā dokumentā, ar kuru ir ierosināta neuzticības izteikšana tā brīža premjeram, ir jānorāda arī jaunā ministru kabineta vadītāja vārds. Tas nozīmē, ka neuzticības balsojums līdzšinējam ministru prezidentam ir uzticības balsojums jaunajam.
Protams, šāda veida priekšlikumi vienā dienā nespēs mainīt kopējo politisko kārtību mūsu valstī, tomēr tie, manuprāt, būs soļi pareizajā virzienā. Proti, to rezultātā attiecības starp varas atzariem tiktu padarītas racionālākas un pašmērķīgie politiskie ķīviņi kaut nedaudz tiktu samazināti.
Tāpat diskusijas vērts ir jautājums par mūsu politiskajām partijām. Neviens šo jomu nepārzina labāk par jums, godātie deputāti. Tad nu varam sev pavaicāt - cik spēcīga ir mūsu partiju sistēma? Vai tai ir spēcīgas saknes pilsoniskajā sabiedrībā, un vai tā efektīvi pārstāv sabiedrības intereses politiskajās institūcijās? Visi šie jautājumi raisa nopietnas pārdomas. Mūsu partijas ir mazas, un, diemžēl, vairākums arī - ar īsu mūžu.
Tas dezorientē vēlētājus, kuri zaudē interesi par politiku, kļūst ciniski vai pieslejas populistiem. Tādēļ jau nākamās Saeimas sesijas laikā aicinu mūs visus kopā pievērsties diskusijai par politisko partiju stiprināšanu, kuras rezultātā varētu tapt arī izmaiņas normatīvajos aktos. Daudzās Eiropas valstīs jau ilgu laiku pastāv izpratne par to, ka politiskās partijas nav vienkāršas nevalstiskās organizācijas. Partijas ir organizācijas, kuras iesaistās politikas veidošanā visas sabiedrības interesēs. Tādēļ tām ir iespējams izvirzīt zināmus nosacījumus, kuri atbilstu šim grūtajam uzdevumam - piemēram, attiecībā uz biedru un nodaļu skaitu, detalizētām programmām, vai iepriekšējo pieredzi. Manuprāt, šāds jautājums būtu iekļaujams jau šīs Saeimas darba kārtībā.
Cienījamās deputātes! Godātie deputāti!
Pēc pāris dienām klāt būs skaistākie latviešu svētki - Līgosvētki un Jāņudiena, kas jau tradicionāli iezīmē atelpu jūsu darba cēlienā. Pateicos jums par sadarbību un novēlu uzkrāt spēkus rudens sesijai. Tajā vēl vairāk nekā iepriekš būs nepieciešama domu skaidrība, lai pirmsvēlēšanu gadā darbs noritētu iespējami konstruktīvākā gaisotnē.
Apsveicu visus Jāņus un Līgas, kas ir Jūsu mājā!
Lai jums visiem priecīgi Līgosvētki!
Paldies.
