„Satversme” ir Ata Kronvalda jaundarināts vārds, kuru viņš pats raksturo tā: „sauksim visus likumus, visas dažādas tiesas un citas valsts ieriktēšanas miera un kara laikos, pie kuriem varam pietverties un kuri pašu valsti satur cieši kopā, par valsts satversmi”.
Vēl nesen tika grozīts Satversmes ievads, kura izstrādes gaitā arī tika apspriesta pamatlikumā pieminēto jēdzienu vēsturiskā izcelsme. Tieši komentāri palīdz konkretizēt pantu izpratni tiesību zinātnē un praksē, Satversmes komentāri uzlabo izpratni ne tikai juridiskajiem speciālistiem, bet arī visai sabiedrībai. Īpaši nozīmīga Satversmes 1.nodaļas zinātniskā izpēte, jo tiesību zinātnē ir atzīts, ka visi 1.nodaļas panti, kas grozāmi vien tautas nobalsošanā, ir Satversmes normas, uz kuru idejām veidota pārējā Satversme, visa Latvijas valsts iekārta un tiesību sistēma kopumā.
Kā jau minēju iepriekš - Satversmes pirmā nodaļa, kas sastāv no ievada un četriem lakoniskiem pantiem, apraksta ļoti būtiskos valststiesiskās identitātes elementus - Latvijas valsts teritoriju, Latvijas tautu, Latvijas suverēnās valsts varas īstenošanu.
Ne velti divi Satversmes panti ilgu laika posmu tikuši arī īpaši izcelti Saeimas ēkas iekšējā noformējumā - Satversmes 1. pants un 2. pants ir tikuši iestrādāti plāksnēs, kas no pirmās Saeimas sēdes 1922.gada 7.novembrī, līdz pat Saeimas darbības pārtraukšanai 1934.gadā atradās aiz Saeimas prezidija.
Ir uzsākts darbs pie Satversmes trešās un ceturtās nodaļas komentāru izstrādes, kas veltīta Valsts prezidenta institūtam un Ministru kabinetam. Arvien biežāk tiek runāts par nepieciešamību mainīt attiecības starp dažādiem valsts varas atzariem. 11.Saeimā iesniedzu likumdošanas iniciatīvu, kas saistīta ar izmaiņām Satversmē, lai stiprinātu izpildvaru. Aicinu 12. Saeimu izvērtēt šādu grozījumu nepieciešamību.
Novēlu jums visiem veiksmīgu šo pasākumu, bet autoriem - radošu darbu, strādājot pie turpmākajiem Satversmes komentāriem!
Paldies!
